Uzsākts pilotprojekts krūts vēža ārstēšanā veikto investīciju tiešo un netiešo ekonomisko ieguvumu izvērtēšanai
Lai uzlabotu pacientu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un veselības aprūpes resursu plānošanu, Veselības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Nacionālais veselības dienests un Latvijas Digitālās veselības centrs sadarbībā ar Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā (AmCham), Starptautisko Inovatīvo farmācijas firmu asociāciju (SIFFA) un Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociāciju Latvijā (BRAL) ir noslēgusi sadarbības memorandu par pilotprojekta īstenošanu.
Pilotprojekts “Investīciju ekonomiskā analīze krūts vēža ārstēšanai Latvijā” iniciēts, lai novērtētu krūts vēža ārstēšanā veikto investīciju tiešos un netiešos ieguvumus pacientiem un sabiedrībai kopumā. Pilotprojekta ietvaros plānots veikt pētījumu, kurā tiks analizēti anonimizēti krūts vēža pacienšu dati, izmantojot veselības aprūpes nozares datu bāzes. Tāpat tiks testēts veselības ekonomikas izmantošanas modelis un publiskā – privātā sektora sadarbības formāts, kā arī ar pilotprojektu plānots veicināt veselības nozares datu savietojamību un atkārtotu izmantošanu efektīvākas veselības aprūpes politikas veidošanai Latvijā. Balstoties uz noslēgto memorandu, pētījuma datu analīzi īstenos SIA “Longenesis” sadarbībā ar pētniekiem no Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes.
“Krūts vēzis ir biežākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm Latvijā, un tas īpaši skar sievietes darbspējīgā vecumā. Tādēļ šī problēma ir jāvērtē ne tikai kā veselības aprūpes izaicinājums, bet arī kā nopietns tautsaimniecības jautājums. Pilotprojekts ir solis pretī datos balstītas veselības aprūpes sistēmas attīstībai, mērķētākai valsts resursu plānošanai un pamatotai argumentācijai, veselība caurvij visas valsts politikas. Dati sniegs mums skaidrāku priekšstatu par to, kā pilnveidot pacienta ceļu, lai ikviens saņemtu savlaicīgu, efektīvu un individuāli pielāgotu aprūpi. Vēlos uzsvērt – šis nav tikai veselības nozares projekts. Tas ir visu iesaistīto pušu kopīgs ieguldījums, kas apliecina: veselība nav izdevums, bet investīcija valsts nākotnē. Cilvēks ir Latvijas attīstības centrā, un mūsu uzdevums ir veidot sistēmu, kas šo principu īsteno praksē,” sadarbības memoranda un pētījuma nozīmi uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Starptautiskie pētījumi, tostarp no PVO un ESAO, apliecina, ka ieguldījumi veselības aprūpē dod ievērojamus ilgtermiņa ekonomiskos ieguvumus. Latvijā ilgstoši veselības aprūpes finansējums ir nepietiekams. Vienlaikus ir zināms, ka ieguldījumi palīdz samazināt darba nespējas periodus, uzlabot pacientu darbspējas un veicināt produktivitāti, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskajā attīstībā. Šis ir īpaši nozīmīgs aspekts demogrāfiskās krīzes apstākļos.
"Pētījums veicinās turpmāku veselības nozares institūciju, ārstniecības iestāžu un pacientu sadarbību, pilnveidojot onkoloģijas datu pieejamību un lietojamību. Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Latvijas Digitālās veselības centra rīcībā esošie dati, integrējot mūsdienīgus datu analīzes risinājumus, kļūst par stratēģisku resursu ne vien esošās situācijas izvērtēšanai krūts vēža ārstēšanā, bet arī agrīnas diagnostikas iespēju paplašināšanai. Šādas sadarbības sinerģija ir būtisks priekšnoteikums datu virzītai, pacientcentrētai veselības aprūpei," uzsvēra Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece Aiga Balode.
Džons Tallijs, AmCham valdes priekšsēdētājs un prezidents: “Latvijas iedzīvotāju veselības nosargāšana ir nozīmīga valsts drošības stratēģijas daļa, jo valsti vispirms veido tās cilvēki. Latvijā ir gan ģeopolitiskie, gan demogrāfiskie izaicinājumi, un privātais sektors iestājas par Ilgtspējīgu un efektīvu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, kur datos balstīti lēmumi ir stūrakmens pacientu aprūpes un valsts veselības politikas attīstībai.”
Latvijā līdz šim nav bijusi izveidota sistemātiska pieeja, lai novērtētu veselības nozarē veikto ieguldījumu plašāku ekonomisko ietekmi. Tomēr šādu pētījumu veikšana ir būtiska politikas plānošanā, veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanā un racionālas budžeta plānošanas nodrošināšanā. Ilgtermiņā tas nodrošinātu uz rezultātu balstītu pakalpojumu veidošanu un nodrošināšanu Latvijas pacientiem, un testētais veselības ekonomikas analīzes modelis turpmāk varētu kalpot kā instruments budžeta un investīciju lēmumu pieņemšanā veselības aprūpē.
Biofarmaceitiskās Zāļu ražotāju asociācija Latvijā: “Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas biedri atbalsta šo iniciatīvu, jo uzskatām, ka tikai caur sadarbību un pierādījumos balstītu pieeju iespējams veidot efektīvu un ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu. Mūsuprāt, investīciju ekonomiskās ietekmes izvērtēšana ļaus pieņemt gudrākus politiskos lēmumus un veicinās saprātīgāku resursu izmantošanu. Ar šīs partnerības palīdzību mēs uzsveram agrīnas diagnostikas, ārstēšanas rezultātu, atbalsta un sabiedrības informētības nozīmi, cieši sadarbojoties dažādās disciplīnās un iestādēs. Mēs redzam šo kā iespēju veidot stiprāku dialogu starp publisko un privāto sektoru ar kopīgu mērķi – uzlabot pacientu veselību Latvijā.”
Pilotprojektam izvēlētā diagnoze krūts vēzis ir izplatītākā pirmreizēji diagnosticēto audzēju lokalizācija sievietēm Latvijā. Ik gadu tas tiek diagnosticēts ap 1100 līdz 1200 pacientēm. Pateicoties nozīmīgiem ieguldījumiem krūts vēža pacienta ceļa sakārtošanā- ir pieejams valsts apmaksāts skrīnings, starptautiskajām vadlīnijām atbilstoša ārstēšana. Pilotprojektu plānots īstenot līdz 2025.gada beigām un pirmie secinājumi sagaidāmi augusta sākumā. Pilotprojekts tiek īstenots ar privātā finansējuma piesaisti no sadarbības partneriem.
