URĪNPŪSLIS
dobs, muskuļots izvadorgāns, kurā pa urīnvadiem no nierēm ieplūst un uzkrājas urīns. Urīnpūslis atrodas mazajā iegurnī tūlīt aiz simfīzes. Aiz urīnpūšļa vīriešiem atrodas sēklas pūslīši un taisnā zarna, bet sievietēm dzemde un maksts augšdaļa. Urīnpūšļa lielums, forma, sienas biezums un stāvoklis pret vēderplēvi mainās atkarībā no tā pildījuma pakāpes. Urīnpūšļa sienas iekšējo kārtu veido gļotāda. Zem gļotādas atrodas zemgļotāda, aiz tās vairāki gludo muskuļšūnu slāņi, bet ārējā kārtā saistaudi un serozais apvalks - vēderplēve, kas tukšam urīnpūslim sedz tikai mugurējās virsmas augšdaļu, bet pilnam - mugurpusi un sānus.
Tukšs urīnpūslis ir saplacināts, muskulatūra kontrahēta, siena bieza, dobums spraugveidīgs, gļotāda veido lielas krokas. Urīnpūslim pildoties, tas palielinās uz augšu, kļūst olveidīgs, muskulatūra izstiepjas, gļotādas krokas izlīdzinās, siena kļūst plānāka. Urīnpūšļa apakšdaļā ir 3 citcitai tuvu novietotas atveres, starp kurām izveidojas neliels, gluds trīsstūris. Augšējās ir urīnvadu atveres, bet apakšējā - urīnizvadkanāla iekšējā atvere. To noslēdz gludās muskulatūras slēdzējmuskulis, kas neļauj urīnam izplūst no urīnpūšļa. Kad urīnpūšļa siena izstiepjas, tiek kairināti tajā novietotie receptori, kas noteiktā izstiepuma pakāpē izraisa reflektorisku urīnpūšļa muskulatūras kontrakciju, vienlaikus arī atslābst slēdzējmuskulis un urīnpūslis iztukšojas. Att.
