Turpmāk NMPD brigādē varēs stādāt plašāks mediķu loks nekā līdz šim
Rīga, 4.nov., LETA. Turpmāk Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādē tiesīgs strādāt būs plašāks mediķu loks, liecina šodien valdības atbalstītie grozījumi Noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.
Paplašinot mediķu loku, kas var strādāt NMPD brigādē, Veselības ministrija (VM) cer risināt personāla nodrošinājumu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā "Veiktie grozījumi uzskatāmi par vienu no risinājumiem, lai novērstu NMPD Rīgas reģionā izsludināto ārkārtas medicīnisko situāciju," piebilda ministrijā.
Kā skaidroja VM, patlaban atbilstošas kvalifikācijas personāla trūkums ir īpaši aktuāla problēma neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu sastāva nodrošināšanā. Līdz ar to VM, sadarbībā ar NMPD sagatavoja grozījumus noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām. Rezultātā NMPD darbam dienestā varēs piesaistīti papildu medicīnas personālu.
Pieņemtie grozījumi paredz, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīga brigādes sastāvā, kuru vada sertificēts ārsta palīgs, kā otru ārstniecības personu var iekļaut ārsta palīgu, kurš ir sagatavots neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā.
Tāpat noteikumi paredz iespēju veidot reanimācijas brigādes. Reanimācijas brigādes izveide nodrošina iespēju izmantot NMPD pieejamos atbilstošas kvalifikācijas anestezioloģijā-reanimatoloģijā sertificētos ārstus.
Grozījumi noteikumos sniedz arī iespēju NMPD veidot ārsta speciālista brigādes, tā ieviešot arī Eiropas valstu labo praksi un pieredzi. Šī brigāde ir augsti kvalificēta atbalsta brigāde, kuras vadītājs ir anestezioloģijā-reanimatoloģijā vai neatliekamajā medicīnā sertificēts ārsts un tās sastāvā bez brigādes vadītāja ir neatliekamajā medicīnā sertificēts ārsta palīgs, kurš vienlaicīgi veic arī operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāja pienākumus. Šī ārsta speciālista brigāde nodrošinātu atbalstu ārsta palīga vadītai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei sarežģītās klīniskās situācijās. Plānots šādas ārsta speciālista brigādes izveidot katrā reģionālajā centrā. Šobrīd tās jau sekmīgi darbojas Rīgas reģionālā centra apkalpes teritorijā Jūrmalā, brigāžu atbalsta centra "Centrs" apkalpes teritorijā un Zemgales reģionālā centra apkalpes teritorijā Jelgavā.
Lai izvērtētu turpmāku neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu iespējamo attīstību, ņemot vērā darbinieku iztrūkumu veselības nozarē un neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības nepieciešamību, grozījumi noteikumos paredz NMPD trīs gadu ilgu pilotprojektu, nosakot, ka NMPD vadītāja tiesības ar rīkojumu izveidot ārsta palīga brigādes, kuru sastāvā ir sertificēts ārsta palīgs un operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs, NMPD darbam brigādes sastāvā var piesaistīt medicīnas koledžu un ārstniecības fakultātes pēdējo kursu studentus, kas veic medicīnas asistenta kompetencēm atbilstošus pienākumus, kā arī NMPD vadītājs ar rīkojumu var izveidot neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, kur kā brigādes vadītāju var iekļaut arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā sagatavotu ārstu.
Vienlaikus VM norāda, ka pamata risinājums attiecībā uz nepieciešamā personāla piesaisti dienestam noteikti ir konkurētspējīgs darba samaksas piedāvājums ilgtermiņā un darba apstākļu uzlabošana, ar to saprotot gan slodzes mazinājumu uz vienu brigādi, gan samazinot sekundāro izsaukumu apjomu, gan atbilstošu tehnisko nodrošinājumu un sociālās garantijas.
Kā ziņots, novembra sākumā NMPD izsludināja ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā saistībā ar to, ka daudzi mediķi iesniedz atlūgumus, pamatojot tos galvenokārt ar lielu slodzi un neadekvāti zemu atalgojumu.
Ārkārtas situācija NMPD izvērsa plašāku diskusiju par mediķu atalgojuma palielināšanu nākamgad un turpmāk, ņemot vērā, ka patlaban ieilgušas valdības veidošanas sarunas. Šīs situācijas rezultātā, visticamāk, laikā neizdosies apstiprināt 2019.gada budžetu, kuram VM kā vienu no prioritārajiem pasākumiem iesniegusi arī mediķu atalgojuma palielināšanu par 20%.
Tā kā vēl nav izveidota jaunā valdība, esošā otrdien bez diskusijām uzklausīja un pieņēma zināšanai Veselības ministrijas (VM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par mediķiem solīto atalgojuma palielināšanu par vidēji 20% turpmākos trīs gadus, kaut arī lēmumus par finansējuma atvēlēšanu šī valdība nevar pieņemt.
Kā pausts ziņojumā, lai 2019., 2020. un 2021.gadā palielinātu šo personu darba samaksu par vidēji 20%, kopumā nepieciešami 641,6 miljoni eiro. No šīs summas mediķu algu celšanai nākamgad nepieciešami 103,6 miljoni eiro. Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem no tiem nepieciešami 70,7 miljoni eiro, bet rezidentiem - 2,2 miljoni eiro.
Vienlaikus ar plānoto darba samaksas pieaugumu pagarinātā normālā darba laika atcelšanai jeb visu virsstundu dubultai apmaksai nākamgad nepieciešami 19,3 miljoni eiro, savukārt bez iecerētā mediķu atalgojuma palielinājuma - 16,1 miljons eiro.
Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem lika noprast, ka veselības finansējuma pieauguma nodrošināšana turpmākajos gados ir politiskās gribas jautājums.
Ministre sacīja, ka gadījumā, ja nenotiktu valdības maiņa, līdzšinējais Ministru kabinets turpmākajos gados nodrošinātu veselības nozarei papildus finansējumu. Tomēr tagad lēmums par veselības finansējuma pieaugumu būs jāpieņem jaunajai valdībai, kurai būs jāvienojas par prioritārajiem pasākumiem, kam 2019.gada budžetā piešķirt papildus finansējumu.
