Turpinās mazināt korupcijas riskus veselības nozarē
Korupcijas risku un ēnu ekonomikas mazināšanai veselības nozarē jāturpina sabiedrības izglītošana, jāveicina e-kvīšu izmantošana, kā arī jāstiprina iekšējās kontroles mehānismi ārstniecības iestādēs, šonedēļ Veselības ministrijā (VM) notikušās sanāksmes laikā vienojās memoranda par ēnu ekonomikas apkarošanu veselības nozarē dalībnieki.
“Viens no memoranda mērķiem ir veselības aprūpes sistēmu padarīt aizvien caurredzamāku, saprotamāku un līdz ar to uzticamāku sabiedrībai. Pateicoties kopīgam darbam, mēs esam krietnu soli pavirzījušies uz priekšu, lai pēc iespējas novērstu korupcijas riskus un ēnu ekonomiku veselības nozarē. Liels darbs ieguldīts tieši sabiedrības un iestāžu izglītošanā un iesaistīšanā, ko paveikusi Veselības inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un citi partneri. Tāpat esam secinājuši jomas, kur vēl nepieciešami uzlabojumi – iekšējās kontroles uzlabošana, maksājumu digitalizēšana, informācijas sistēmu pilnveide, lai tās kalpotu kvalitatīvu datu ieguvei un apmaiņai,” pauž VM valsts sekretāre Indra Dreika.
Nereģistrēta saimnieciskā darbība rada ne tikai zaudējumus valsts ekonomikai, bet arī reālus draudus cilvēkiem, kuri šādus pakalpojumus izmanto, nereti izvēloties maksāt zemāku cenu, taču nesaņemot nekādas pakalpojuma kvalitātes garantijas un iespēju tiesiskā ceļā pierādīt, ka saņēmuši nekvalitatīvu pakalpojumu.
Veselības inspekcija (VI) informē, ka kopš 2018.gada ievērojami sarucis to ārstniecības iestāžu skaits, kas savus pakalpojumus sniegušas bez atbilstošas reģistrācijas – 2018.gadā tādas konstatētas 12, savukārt 2021.gadā vien 3. Informācija par visām reģistrētājām ārstniecības iestādēm, ārstniecības personām pieejama publiski VI mājas lapā. Lai veicinātu ārstniecības pakalpojumu sniedzējus ievērot darbības regulējumu, VI iegulda darbu arī sabiedrības informēšanā, aicinot iedzīvotājus, kuri dodas saņemt ārstniecības pakalpojumus, tai skaitā skaistumkopšanas nozarē, pārliecināties, vai pakalpojumu sniegšanas iestāde un ārstniecības persona ir reģistrēta un tiesīga veikt šādus pakalpojumus. Tāpat ievērojami uzlabojumi ieviesti skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrā un kontrolē, un zāļu izplatības uzraudzībā.
Lai mazinātu gadījumus, kad ārstniecības pakalpojumu sniedzējs par sniegtu pakalpojumu neizsniedz apliecinājumu par maksājumu, Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veicinājuši e-kvīts ieviešanu, kas ir digitāls apliecinājums par maksājumu un vienlaikus šī informācija nonāk VID, lai cilvēks, kurš saņēmis ārstniecības pakalpojumu varētu saņemt nodokļu atmaksu, atsevišķi neiesniedzot čeku. Pašlaik ārstniecības pakalpojumu sniedzēji šādu pakalpojumu ievieš pēc brīvprātības principa, taču nākotnes perspektīvā memoranda dalībnieki ir vienisprātis, ka šādai kārtībai ir jābūt obligātai. Ievērojams ieguldījums sniegts arī sabiedrības izglītošanā par nodokļu atmaksas saņemšanas iespējām, iesniedzot maksājumu apliecinošu darījumu čekus par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. VID izstrādājis izglītojošus materiālus, organizēti vairāki semināri, nodrošinātas konsultācijas klātienē un arī attālināti, kā arī citi atbalsta pasākumi.
Tāpat veicināta iestāžu izpratne par korupcijas riskiem un to novēršanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēdējos 3 gados īstenojis virkni izglītojošu pasākumu veselības aprūpes iestādēs, izglītojot par korupcijas un interešu konflikta novēršanas pamatjautājumiem, korupcijas riskiem iepirkumos un to novēršanu, interešu konflikta novēršanu un ētiku. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2021.-2025.gadam veselības nozarē paredzēts izvērtēt un sniegt priekšlikumus ārstu pētnieciskās darbības atklātības nodrošināšanai un finansēšanas kārtības pilnveidošanai, veidot sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm par fakultatīva studiju kursa izstrādi un ieviešanu veselības aprūpes studiju virziena īstenošanas ietvaros, kā arī turpināt monitorēt korupcijas riskus veselības aprūpes jomā.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas kopā ar nozaru ministrijām izstrādāto Ēnu ekonomikas apkarošanas plānu 2021./2022. gadam veselības nozarē tiek īstenoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai skaistumkopšanas nozarē, telemedicīnas pakalpojumu jomas sakārtošanai, kā arī uzlabota zāļu tirdzniecību regulējošā joma.
Tāpat aktuāls jautājums ir par iekšējās kontroles sistēmas izveidi un pilnvērtīgu darbību valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, lai novērstu un kontrolētu korupcijas riskus iestādēs. Rīgas valstspilsētu pašvaldība informēja par izstrādāto Rīgas pilsētas pašvaldības pretkorupcijas stratēģiju 2022.-2025.gadam, kas paredz efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kas nodrošina patstāvīgu neatbilstību identificēšanu un atklāšanu, pilnveidot cilvēkresursu vadību, veicināt ētiskumu un mazināt interešu konfliktu un korupcijas riskus.
Jau vēstīts, ka 2018. gadā parakstītais sadarbības memorands paredz iestāžu apņēmību kopīgi informēt un izglītot sabiedrību par ēnu ekonomiku un korupciju veselības aprūpē, efektīvi apmainīties ar informāciju, kas nepieciešama uzraudzības procesā, mudināt iedzīvotājus ziņot par iespējamiem pārkāpumiem veselības aprūpes jomā un ziņošanu procesu padarīt skaidru un saprotamu, kā arī uzlabot sadarbību ar pašvaldībām, veicinot informācijas apmaiņu nereģistrētās saimnieciskās darbības apkarošanai. Sadarbības memorandu parakstīja Veselības ministrija, Veselības inspekcija, Nacionālais veselības dienests, Latvijas Lielo slimnīcu asociācija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts policija.
