Tuberkuloze - joprojām problēma arī Latvijā
Gunta Kirvelaite,
Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras filiāles Rīgas ambulatorā daļa vadītāja
Joprojām rūpes par veselību nav prioritāras mūsu sabiedrībā, un daļai sabiedrības nav nekādas intereses par savu veselību. Joprojām daļa tuberkulozes slimnieku netiek savlaicīgi atklāti, tādējādi turpinot slimības aktīvu transmisiju sabiedrībā.
Joprojām daļa tuberkulozes slimnieku pārtrauc prettuberkulozes terapiju priekšlaicīgi vai lieto prettuberkulozes zāles neregulāri; rodas TB recidīvi, multirezistentās (MRTB) tuberkulozes formas un ekstensīvā (XRTB) tuberkuloze, kura daudzos gadījumos jau nav izārstējama ar pašreiz mūsu rīcībā esošām zālēm.
Joprojām ar tuberkulozi (tai skaitā tuberkulozes meningītu) pasaulē un Latvijā saslimst zīdaiņi, bērni un pusaudži. Joprojām no ārstējamas slimības - tuberkulozes Latvijā un pasaulē mirst.
Joprojām sabiedrībā un arī mediķu vidū sastopami dažādi mīti par TB. Joprojām daļa ģimenes ārstu uzskata, ka tuberkuloze mūsu valstī ir tikai TB speciālistu -ftiziopulmonologu problēma.
Kāda tad ir situācija ar tuberkulozi pašreiz Latvijā?
Pēdējais straujais TB saslimstības pacēlums Latvijā bija no 1989. līdz 1998. gadam. Kopš 2002. gada saslimstības līkne stabili iet uz leju. Taču, ja papēta situāciju sīkāk, situācija valstī dažādās vietās ir krasi atšķirīga. Ir rajoni ar zemu tuberkulozes saslimstību: Gulbenes rajons (22,4 uz 100 000 iedzīvotājiem 2006. gadā); Jelgavas rajons (21,6); Talsu rajons (21, 1); Valkas rajons (24,8), un ir rajoni ar augstu saslimstību: Liepājas rajons (62,9); Ludzas (65); Balvu (71,4); Jēkabpils (77). Absolūts līderis saslimstībā ir Rēzekne un Rēzeknes rajons, kur saslimstība 2006. gadā bija 81,7 pilsētā un 111,3 (!!!) rajonā uz 100 000 iedzīvotājiem. Tā ir vieta Latvijā ar lokālu TB epidēmiju, kur augsta saslimstība ir vairāku gadu garumā. Šajā gadā nesavlaicīgas atklāšanas dēļ TB mikroepidēmija izveidojusies Bauskas rajonā, kur gada pirmajos 4 mēnešos atklāti 28 jauni TB gadījumi, tostarp 10 bērni.
Zāļu rezistentās tuberkulozes rādītāji Latvijā ir stabilizējušies, to procentuālā attiecība pret esošo pacientu skaitu vairs nepieaug. Valstī no 1144 pirmreizējiem TB pacientiem 2006. gadā 143 bija saslimušie ar zāļu multirezistento formu. Taču 5,5% no 2000. līdz 2006. gadam reģistrēto multirezistento pacientu bija ar īpaši plašo rezistenci, jeb ekstensīvo (XR) TB.
Kāpēc cilvēki joprojām saslimst ar tuberkulozi?
Līdzīgi dažādām vīrusu infekcijām, tuberkuloze izplatās pa gaisu ikdienas kontaktos ar slimo cilvēku, kurš klepojot, šķaudot, runājot, dziedot vai atkrēpojoties kopā ar ļoti sīkiem pilieniem apkārtējā vidē izdala baciļus. Veidojas tā sauktie infekciozie aerosoli, kas paliek suspendēti gaisā vairākas stundas (skat. attēlu no interneta resursiem). Slimību izplata tikai tie slimnieki, kuri ir slimi ar plaušu vai augšējo elpošanas orgānu tuberkulozi. Slimībai progresējot, veidojas tuberkulozās strutas jeb kazeoze, kurā ir ļoti daudz slimības izraisītāju. Kazeozi slimnieks izklepo, veidojas dobums jeb kaverna plaušās. Ja slimību neārstē, baciļi dobumos ātri turpina vairoties un slimība progresē, bet kontaktējošie pakļauti pieaugošam riskam inficēties ar tuberkulozes baciļiem un vēlāk arī saslimt. Tā kā tuberkulozei nav noteikta inkubācijas perioda, inficētā persona var saslimt ar tuberkulozi jebkad savas dzīves laikā, rodoties labvēlīgiem apstākļiem, kas ļauj snaudošajiem baciļiem aktivēties, savairoties un izplatīties, bet vislielākais risks saslimt ir pirmo 2 gadu laikā pēc inficēšanās. Risku ļoti paaugstina novājināta imūnsistēma, īpaši HIV infekcija, narkotiku lietošana, dzīvošana vai ilgstoša atrašanās telpās kopā ar tuberkulozes baciļu izdalītāju, kā arī citi faktori.
Tuberkulozes simptomi un izmeklējumu minimums
Lai arī cik neizteikti reizēm ir tuberkulozes simptomi, taču parasti tie ir. Visbiežāk tas ir ieildzis klepus 2-3 un vairāk nedēļas, neliela temperatūra vai atkārtotas saaukstēšanās epizodes, svarā krišanās, nogurums, nespēks un nakts sviedri. Atceroties par tuberkulozes esamību un mērķtiecīgi izmeklējot, iespējama savlaicīga tuberkulozes atklāšana.
Pieaugušiem pacientiem veic krēpu izmeklēšanu uz TB baciļu klātbūtni un plaušu radioloģisko izmeklēšanu, bērniem tuberkulīna ādas testu un, ja nepieciešams, plaušu radioloģisko izmeklēšanu.
Pirmā pacientu grupa- pacienti, kuriem ir sūdzības vai simptomi, kas varētu liecināt par TB: pacientu rūpīgi iztaujā, lai noskaidrotu simptomus; veic krēpu iztriepi; radioloģiski izmeklē plaušas; ja aizdomas par TB, sūta uz tuvāko TB kabinetu. Pacientu smagā vai vidēji smagā stāvoklī hospitalizē stacionārā nekavējoties.
Otrā pacientu grupa - pacienti, kuri apmeklē ārstu dažādu iemeslu dēļ un viņiem ir maz izteikti TB simptomi, vai bijušas atkārtotas/neskaidras vīrusu infekcijas vai saaukstēšanās slimības: veic plaušu radioloģisko izmeklēšanu; ja atrod izmaiņas plaušās, izdara krēpu iztriepi uz TB baciļu klātbūtni; sūta uz tuvāko TB kabinetu.
Trešā pacientu grupa- pacienti, kuru plaušu radioloģiskās izmeklēšanas iespējas ir apgrūtinātas, bet kuri klepo: krēpu savākšanu analīzei veic mājās apmeklējuma laikā un nogādā laboratorijā.
Biežākās kļūdas, kāpēc tuberkuloze netiek savlaicīgi atklāta
Mīts, ka tuberkuloze skar tikai zemākos sociālos slāņus, bet nevar būt bērniņam, kurš dzīvo "labā" ģimenē, vai turīgam cilvēkam, kurš pārvietojas savā transportā, dzīvo savrupmājā utt. Netiek iztaujāti pacienti, lai atklātu tos klepojošos, kuri par klepu nesūdzas, bet apmeklē ārstu citu iemeslu dēļ. Netiek veikts izmeklējumu minimums, pastāvot simptomiem un riska grupām. Profilaktiski apsekoti netiek tie iedzīvotāji, kuri paši pie ārsta savlaicīgi negriežas. Pacients tiek nosūtīts pie TB speciālista, bet netiek pārbaudīts, vai tur ieradies. Pirms dzemdībām netiek radioloģiski izmeklēti visi kopā dzīvojošie. Nedomā par TB iespējamību bērniem, gulošiem pacientiem, slimojošiem ar citām smagām somatiskām patoloģijām.
Domājams, ka tuberkuloze (TB) ir viena no vecākajām infekcijām, ko pazīst cilvēce. Neviens nevar pateikt, cik sen šī infekcija sāka savu uzvaras gājienu uz mūsu zemītes, periodiski izraisot smagas epidēmijas un paņemot neskaitāmus upurus. Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem zināma tuberkulozes ciešā saistība ar HIV infekciju. Abu šo slimību saistības sekas nākotnē varam tikai nojaust. Varbūt savlaicīgi sadarbojoties un vēršot spēkus pareizā virzienā, mēs varam izrādīties gudrāki par šīm slimībām un nepieļaut jaunu tuberkulozes pacēlumu Latvijā?
