Kādas ir trīs prioritātes onkoloģisko slimību samazināšanai Latvijā?
Onkoloģija ir noteikta par valsts prioritāti, un ir izveidots onkoloģijas plāns, tomēr onkoloģisko slimnieku, mirušo un ielaisto gadījumu skaits nemitīgi ir ļoti augsts. Lai beidzot mainītu šo negatīvo līkni, Latvijai steidzami ir jāizveido vēža reģistrs, jāsakārto tiesiskais regulējums un jāpaplašina ārstu konsīliju loma. Starptautiskā pieredze liecina, ka šo trīs jautājumu sakārtošana var būtiski kāpināt dzīvildzes iespējas vēža pacientiem.
Latvijai steidzami ir nepieciešams vēža reģistrs, kas ietvertu pacientu datu vizualizācijas un sekvencēšanas rezultātus. Reģistrs sakārtotu resursu plānošanu, uzlabotu zaļā un dzeltenā koridora procesus, ļautu sekot līdzi slimnieku ceļam un identificēt pierādījumos balstītas pacientu vajadzības. Vēža reģistrs palīdzētu ieviest jaunus pakalpojumu un terapijas apmaksas modeļus. Rastos iespēja ar mazākām izmaksām nodrošināt labāku ārstēšanu, jo valstij būtu iespēja maksāt tikai par efektīvu terapiju. Jāreorganizē datu ievades kārtība – augsti kvalificētam medicīnas personālam ir jāārstē pacienti, savukārt datu ievadīšana jāuztic citiem speciālistiem un modernām IT sistēmām.
Otrs prioritārs jautājums ir veselības aprūpes nozares tiesiskā regulējuma sakārtošana, lai paaugstinātu gan valsts kopējo konkurētspēju, gan investīciju piesaistes iespējas.
“Sakārtojot, piemēram, Biobanku tiesisko regulējumu, Latvija iegūtu priekšrocības visas Eiropas Savienības mērogā. Pacienti saņemtu precīzākus, uz datiem balstītus, pakalpojumus. Tas dotu iespēju pārrobežu zinātniskai sadarbībai, ļautu pieņemt klīniskus lēmumus, balstoties uz reālās dzīves datiem. Šajā ziņā jau tagad varam mācīties no Somijas. Sakārtots tiesiskais regulējums ļautu viena pacienta ārstēšanā efektīvi izmantot citu personu pieredzi un datus, līdzīgi kā šobrīd citiem grūtā brīdī palīdz asins donori. Šāda pieeja būtu arī iekļaujoša un nevienlīdzību mazinoša, jo dati būtu pieejami visu pacientu ārstēšanai,” uzsver "Roche Latvija" direktors dr. Rauls Vēliņš.
Treškārt, lielākas pilnvaras ir jādod ekspertiem. Lēmumu pieņemšana no valsts pārvaldes institūcijām jādeleģē ārstu konsīlijiem, tādējādi izrādot uzticību mediķiem. Jāvadās pēc principa – slimniekus ārstē mediķi, bet valsts institūcijas nodrošina finansējumu. Veselības ministrijai ir iespēja veidot ekosistēmu, konsīlijos iekļaujot ne tikai ķirurgus, patologus, ķīmijterapeitus un staru terapeitus, bet arī molekulāros biologus, ģenētiķus un citus zinātniekus. Aizvien vairāk vēža diagnožu ir tādas, kur dalījums terapijas līnijās kļūst visai nosacīts. Ārstēšana balstās uz atrasto vēža gēnu mutāciju, nevis vēža anatomisko lokalizāciju. Roche ir uzkrāta bagāta starptautiska pieredze vēža gēnu mutācijas jomā, un uzņēmums var sniegt profesionālu atbalstu Molekulāro vēža konsīliju pilotprojektu ieviešanai, piemēram Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.
2020. gadā pasaulē 10 miljoni cilvēku nomira no vēža, neskatoties uz to, ka 30–50% no visiem vēža gadījumiem bija novēršami. Savukārt Latvijā ik gadu onkoloģiskas slimības konstatē vairāk nekā 11 000 cilvēku. Apzinoties onkoloģisko slimību nozīmi, Eiropas Savienība kā vienīgo veselības budžeta prioritāti ir noteikusi onkoloģiju. Tostarp pagājušajā gadā tika izveidots Eiropas Vēža uzveikšanas plāns, kas apvieno pacientus, zinātniekus, mediķus, uzņēmumus, institūcijas un paver iespējas publiski privātai sadarbībai.
Visā pasaulē 4. februāri atzīmē kā Pretvēža dienu.
