Treneris: Dārza darbi ir pielīdzināmi kārtīgam treniņam
Pavasaris ir klāt ar siltām un saulainām dienām, kas daudziem nozīmē dārza darbu sezonas sākumu. "DCH Studijas" vadītājs un treneris Kaspars Ozoliņš skaidro, kā dažādi dārza darbi palīdz izvingrināt ķermeni un var aizvietot treniņu sporta zālē.
"Dārza darbi var būt lielisks veids, kā izvingrināt ķermeni pavasarī, tomēr jābūt piesardzīgam, lai darbošanās nepārvērstos pārslodzē, kas rada sāpes un diskomfortu. Viens no lielākajiem riskiem ir muguras sastiepšana, kā arī muskuļu pārslodze. Lai to novērstu, iesaku pirms un pēc darbošanās kārtīgi izlocīties un izstaipīties. Mūsdienās internetā ir pieejamas pamācības, kā pareizāk iesildīties un izstaipīties, tāpat ir ieteicams izmantot viedierīces, kas palīdzēs sekot līdzi savam veikumam un regulēt pulsu slodzes laikā," skaidro speciālists.
"Veicot dažādas fiziskās aktivitātes, ieteicams sekot līdzi paveiktajam, lai varētu novērot savu attīstību un izvērtēt slodzes atbilstību. Regulāras aktivitātes ir viens no cilvēka labsajūtas un veselības pamatprincipiem, tāpēc arī sēdoša darba darītājiem nevajadzētu aizmirst izkustēties – dārza darbi pavasarī tam ir kā radīti. Motivācijai labi noderēs viedpulkstenis, kas regulāri atgādinās, ka ir laiks izkustēties, kā arī sekos līdzi lietotāja aktivitātēm un sirds darbībai," stāsta "Samsung Electronics Baltics" produktu trenere Ieva Daukste.
Darbs ar mazajiem dārza instrumentiem – roku treniņš
Treneris stāsta, ka roku aizmuguri un tricepsus izvingrināt vislabāk palīdzēs darbs ar mazajiem dārzniecības rīkiem, piemēram, nelielu augu pārstādīšana vai zemes uzrušināšana, talkā ņemot mazo dārza lāpstiņu, dakšiņu vai rokas kapli.
Darbs ar mazajām dārza šķērēm – apakšdelma vingrināšanai
Aktīvi darbojoties ar mazajām dārza šķērēm, lai apgrieztu vecos zarus, ziedus vai krūmiņus, tiek aktīvi darbināti apakšdelmu muskuļi.
Darbs ar cirvi vai lielajām krūmu šķērēm – ķermeņa augšdaļas nodarbināšana
Skaldot malku vai aplīdzinot lielos krūmus, tiek nodarbināta visa ķermeņa augšdaļa. "Malkas ciršana ir riktīgs vīriešu darbs, kas izcili nodarbina gan krūšu, gan roku, gan muguras muskulatūru. Savā viedpulkstenī novēroju – ja pietiekami aktīvi darbojas ar cirvi, tad tiek nodarbinātas arī kājas, un šo aktivitāti var pielīdzināt treniņzāles apmeklējumam," ar pieredzi dalās treneris.
Darbs ar grābekli – slodze mugurai
Lapu, zāles, siena vai zaru grābšana ir asimetriska slodze mugurai, tāpēc, lai novērstu nevienmērīgu slodzi, treneris iesaka pamainīt virzienus, piemēram, labrocim pārlikt kreiso roku grābekļa augšējā daļā, bet labo roku – vidusdaļā.
Ravēšana – sīkās muskulatūras trenēšana
Ravēšana var radīt vislielāko slodzi muguras lejas daļai, tāpēc treneris iesaka: "Labāk ravēt nedaudz smieklīgā pozā – iesēsties pietupienā ar dibenu uz aizmuguri un taisnu muguru. Šādā pozā, turot līdzsvaru, darbojas viss ķermenis, bet pati ravēšana darbina plaukstu un pirkstu muskulatūru. Kāda manas vecmāmiņas paziņa, lai izvairītos no muguras sāpēm, mēdza iegulties starp dobēm uz sāna un plucināt nezāles guļus. Lai gan no malas tas izskatījās amizanti, metode bija iedarbīga, jo par muguras sāpēm viņa nemēdza sūdzēties."
