Pandēmija un pašizolācija ir novedusi pie Latvijas iedzīvotāju veselības pasliktināšanās, uzsver Otro klīnikas traumatologs Andrejs Elksniņš-Finogejevs. Ārsti ziņo par sirds un asinsvadu slimību, elpošanas orgānu un endokrīno traucējumu biežuma palielināšanos, kā arī muskuļu un skeleta sistēmas bojājumu strauju pieaugumu. Pandēmija ir skārusi mūsu locītavas netieši, bet smagi. Pie tā vainīga piespiedu izolācijā četrās sienās, kā arī tālmācībā vai darbā, kas ilgu laiku "imobilizē" cilvēku pie datoru un sīkrīku ekrāniem.

"Mazkustīgs dzīvesveids rada papildu stresu locītavās," skaidro sertificētais ortopēdiskais traumatologs. “Galu galā locītava nav tikai kauls, tā ir arī muskuļi, skrimšļi un saites. Un bez regulāras labas slodzes muskuļi hipotrofējas, saites zaudē tonusu un elastību. Tas noved pie tā, ka locītavas vairāk pārslogojas, tas ir, tām ir mazāka spēja kompensēt slodzi. Ja cilvēkam ir labi attīstīta muskuļu sistēma, labas, elastīgas, stipras saites, tad tādas mikrotraumas, kā piemēram, paklupšanu, kājas pagriešanu, nelielu sitienu, viegli kompensē mīkstie audi. Taču, ja jūs sēžat mājās, visi šie mīkstie audi zaudē tonusu un elastību.”

Jāatceras, ka locītavās nav asinsrites: kustības laikā nepieciešamās vielas nonāk locītavu skrimšļos. Gadījumā, ja cilvēks krasi samazina slodzi vai nekustas, locītavas nesaņem nepieciešamās vielas, skrimšļi izžūst, sāk nolietoties un plaisāt.  

Kā jūs kopjat locītavas? “Mājās ļoti svarīgi ir tā sauktie fizioterapijas vingrinājumi,” skaidro doktors Elksniņš-Finogejevs, “viegla un mērena fiziskā slodze pozitīvi ietekmē ne tikai locītavas un muskuļus, tā ir arī laba sirds stimulācija. Tiek trenēti sirds muskuļi un plaušas. Bet, protams, ir svarīgi atrast "zelta vidusceļu" - cilvēkam, kurš nekad nav aktīvi nodarbojies ar sportu un ir slikti orientēts fiziskajā sagatavotībā, vismaz sākotnējā posmā nepieciešama fizioterapeita palīdzība.”

Pēc daktera Elksniņa-Finogejeva domām, uzturvielām un veselīgam uzturam ir arī liela nozīme locītavu veselībā. Ja persona nelieto noteiktu pārtikas veidu, piemēram, alerģijas dēļ, vai viņam ir ļoti augsta fiziskā aktivitāte (aktīvi nodarbojas ar sportu), tad, protams, var lietot uztura bagātinātājus kā papildu pārtikas piedevu. Un arī D vitamīna trūkums organismā negatīvi ietekmē locītavas. Lai uzturētu veselīgas locītavas, nepieciešami dažādi mikroelementi. Ja, piemēram, magnija ir par maz, tad pēc fiziskās slodzes var būt krampji, ja muskulis ir saspringts – tas arī norāda, ka trūkst mikroelementu.

Locītavu "dzīves ilgums" ir atkarīgs no indivīda un viņa dzīvesveida. Vai viņam rūp viņa veselība, vai viņš pietiekami pārvietojas, vai viņš uztur līdzsvaru starp darbu un atpūtu, vai viņš nodrošina locītavas ar tām nepieciešamajām barības vielām. Lai locītavas būtu veselīgākas, lai novērstu locītavu nodilumu, lai nav jāaizstāj tās ar mākslīgām, mums ir jārūpējas par mūsu locītavām jau no jaunības.

Cilvēka ķermenī ir vairāk nekā 300 locītavu, un tām visām ir nepieciešama mūsu aprūpe, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu veselību. Tajā pašā laikā kaut kā lielākā daļa no mums aizmirst, ka mugurkauls arī ir gara locītavu ķēde. Tas sastāv no 33 skriemeļiem, starp kuriem ir starpšūnu diski - locītavu virsmas, kas ļauj mugurkaulam pārvietoties, stabilizē mugurkaulu, absorbē spēku, aizsargājot skriemeļus no lūzumiem. Tāpēc, pienācīgi kopjot locītavas, jārūpējas arī par mugurkaulu un jostas daļu, kur bieži rodas nepatīkams diskomforts.

Eksperti atgādina, ka locītavu atbalstam un uzturēšanai vissvarīgākās ir šādas vielas un elementi: kolagēns, hialuronskābe, glikozamīns, hondroitīns, C un D3 vitamīni. Tie būs efektīvāki, ja tos organisms saņems šķidrā veidā.

Kolagēns ir olbaltumviela, viens no galvenajiem locītavu skrimšļa elementiem, un veido apmēram 53 procentus no skrimšļiem. Tas nodrošina locītavu skrimšļa elastību, stingrību, kā rezultātā kustības laikā skrimšļi var absorbēt locītavu šoku. Ar vecumu kolagēna daudzums organismā samazinās, kā rezultātā locītavu skrimšļi var kļūt trauslāki, neaizsargātāki, un laika gaitā locītavās var parādīties nepatīkamas sajūtas. Tāpēc ir svarīgi iegūt vairāk kolagēna kopā ar ēdienreizēm un uztura bagātinātājiem.

Kādi pārtikas produkti ir bagāti ar kolagēnu? Pirmkārt, ir lietderīgi ēst pietiekami daudz pārtikas, kas satur vairāk kolagēna, piemēram, liellopa buljonu, vistas buljonu, vistu, zivis un vēžveidīgos vai olu baltumus. Lietojot pārtiku, kas bagāta ar kolagēnu, jūs iegūstat noteiktas aminoskābes, kuras var uzturēt arī ar uztura bagātinātājiem. Ir vērts pievērst uzmanību tam, ka ķermeni labāk un ātrāk absorbē hidrolizēts kolagēns (sasmalcināts, apstrādāts, izmantojot īpašu tehnoloģiju), kas ir arī šķidrā veidā.

Savukārt hialuronskābe ir dabiska cilvēka ķermeņa daļa. Tas ir saistaudu, sinoviālā šķidruma un stiklveida humora pamats redzes aparātā. Hialuronskābe spēj saistīt ūdeni starpšūnu telpā, tādējādi palielinot audu izturību pret saspiešanu. Tikai viena šādas vielas molekula spēj saistīt un noturēt apmēram 500 ūdens molekulas.

Hialuronskābe var būt organismā dažādos stāvokļos. Locītavās tā veido sinoviālo šķidrumu un neaizstājamu gēlveida smērvielu – tā ir atbildīga par berzes samazināšanu starp atsevišķiem locītavas elementiem.

Biomedicīnas zinātnieki gadiem ilgi ir meklējuši velas, kas palīdzētu cilvēkiem ar locītavu problēmām. Rezultātā daudzi pētījumi ir parādījuši, ka glikozamīns ir viens no skrimšļa uzbūves pamatelementiem un tiek absorbēts ļoti ātri un bez lieka stresa uz kuņģi. Būtībā tas ir aminocukurs, kas dabiski atrodams dzīvnieku kaulos, kaulu smadzenēs, vēžveidīgajos, sēnītēs vai šķidrumos ap mūsu locītavām. Organisms veselīgu locītavu audu ražošanai izmanto hondrocītus, kas atrodas skrimšļos.

Vēl viena viela, kas ir skrimšļa audu, saišu un kaulu sastāvdaļa, un svarīga locītavas sastāvdaļa, ir hondroitīns. Tas nav tikai locītavas “būvmatariāls”, tas saglabā mitrumu, piedalās vielmaiņas procesos, stimulē sinoviālā šķidruma ražošanu. Hondroitīns ietekmē skrimšļa šūnu - hondrocītu darbību. Šis efekts sastāv no tā, ka hondroitīns stimulē skrimšļa audu sastāvdaļu sintēzi un novērš tādu vielu veidošanos, kas iznīcina skrimšļa audus.

Eksperti atgādina, ka par locītavām jārūpējas jau no mazotnes, un, ja pārvietojoties jūtat nepatīkamas sajūtas vai sāpes, tad vislabāk nekavējoties meklēt padomu pie ortopēda vai ģimenes ārsta.