Novembrī gaišais dienas laiks kļūst īsāks un termometra stabiņš arvien vairāk krītas, kā arī saasinās vīrusu izplatība, kas nozīmē, ka arī mūsu organismā notiek pārmaiņas un imunitāte tiek novājināta. Par to, kā novembris ietekmē cilvēka ķermeni un kādi vitamīni un minerālvielas ir nepieciešami organismam novembrī, stāsta "BENU Aptiekas" farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Rudens un ziemas mēnešos ne vien mainās gadalaiki, bet arī cilvēka ķermenis piedzīvo pārmaiņas. Saules aktivitātes faktors samazinās, kas nozīmē, ka cilvēka organismā tiek izjaukts melatonīna hormona ražošanas līdzsvars. Gaismas dienas laiks pamazām kļūst īsāks, kļūst arvien vēsāks un zūd motivācija kustēties, kas savukārt noved pie hormona endorfīna samazināšanās. Īpaši starpsezonā ir vērojama hronisku slimību saasināšanās, biežākas saaukstēšanās un mēdz būt biežākas depresijas epizodes un panikas lēkmes. Cilvēka ķermeņa iekšējās dzīves pārstrukturēšana ir acīmredzama, un daži orgāni tiek aktivizēti, bet citi samazina savu darbu, skaidro farmaceits. Pazeminoties apkārtējās vides temperatūrai, saasinās elpošanas sistēmas slimības. Rudens laikapstākļi ir bīstami galvenokārt pēkšņu izmaiņu dēļ, kad auksts un mitrs gaiss izraisa respiratoro vīrusu slimību uzliesmojumu, tādēļ ir svarīgi palīdzēt organismam tikt galā ar pārmaiņām un slimību riskiem, kas nozīmē, ka ir jānodrošina ķermenim nepieciešamie vitamīni un minerālvielas.

TOP 5 vitamīni un minerālvielas novembrī

Rudenī nereti cilvēka organismā ir novērojams vitamīnu trūkums, jo ​​ķermenim nav laika ātri pielāgoties, pārejot no karstas vasaras uz drūmo un lietaino rudeni. Straujš aukstums un saules aktivitātes samazināšanās iedarbina mehānismu palielinātam vitamīnu patēriņam, lai spēcinātu organisma novājināto imunitāti. Likumsakarīgi, ka vasarā uzkrātās rezerves nebūs ilglaicīgas, tāpēc ir nepieciešams atbalstīt organismu cīņā par enerģiju un veselību. Jāatceras – katrai sezonai ir būtiski noteikti vitamīni. Dodoties uz aptieku un iegādājoties vitamīnus, ir jānoskaidro, kas tie ir, kā tie darbojas, kuri ir nepieciešami pavasarī un kurus vislabāk lietot tieši rudenī. Ir svarīgi konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par piemērotāko vitamīnu izvēli. Farmaceits gada aukstajos un drūmajos mēnešos aicina pievērst uzmanību šādu vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai:

• C vitamīns jeb askorbīnskābe. Cilvēku iecienītā askorbīnskābe ir iesaistīta ādas atjaunošanā, palīdz organismam ražot kolagēnu, uzlabo imunitāti, aktīvi piedalās aizsardzībā pret akūtām elpceļu infekcijām un akūtām elpceļu vīrusu infekcijām, pasargā asinis no sabiezēšanas un samazina sliktā holesterīna līmeni. C vitamīnu varētu saukt par svarīgāko rudens vitamīnu.
• A vitamīns, kuru mēdz saukt arī par "retinolu". A vitamīns ir nepieciešams veseliem nagiem, ādai, matiem un zobiem. Turklāt tieši A vitamīns pasargā mūsu elpošanas orgānus no tādām slimībām kā bronhīts, pneimonija un tuberkuloze, tāpēc ir svarīgi to iekļaut rudens vitamīnu sastāvā.
• D vitamīns, kas darbojas kā sava veida katalizators A un C vitamīna aizsargājošajām īpašībām, kā rezultātā tie labāk uzsūcas un tiek pastiprināta to iedarbība uz organismu. Kompleksus, kuri satur lielu daudzumu D vitamīna (apmēram 400 SV), vislabāk ir lietot pavasarī, kad ķermenis alkst pēc saules, bet rudenī vajadzētu lietot tos D vitamīna kompleksus, kuri satur mazāk par 350 SV, lai izvairītos no D vitamīna pārdozēšanas.
• Omega-3, kas ir viens no polinepiesātināto taukskābju veidiem, kurš organismam nepieciešams, lai regulētu tauku vielmaiņu, kontrolētu “sliktā” holesterīna līmeni un uzturētu sirds un asinsvadu, imūnās un nervu sistēmas veselību. Šī viela nav vitamīns, taču tā ir ne mazāk svarīga imūnsistēmas stiprināšanai. Omega-3 lielos daudzumos ir linsēklu eļļā, treknās zivīs no ziemeļu jūrām, čia sēklās, valriekstos un vēžveidīgajos produktos. Savukārt aptiekās pieejams plašs Omega-3 saturošu preparātu klāsts, no kuriem piemērotāko palīdzēs izvēlēties ārsts vai farmaceits.
• Cinks ir mikroelements, kas nepieciešams noteiktām mūsu imūnsistēmas daļām. Elpceļu slimību sezonālajos uzliesmojuma periodos ir nepieciešams cinks, lai atbalstītu organismu. Cinku parasti iegūstam no pārtikas. Piemēram, tās ir bagātīgi atrodams austerēs, riekstos, sarkanajā gaļā un olās. Nepieciešamības gadījumā cinks ir pieejams uztura bagātinātājos gan atsevišķi, gan kompleksu veidā.

Vitamīnu un minerālvielu uzņemšana

Vitamīni ir atrodami tajos pārtikas produktos, kurus būtu jāēd ikdienā. Augļi, dārzeņi, mājputnu un cita gaļa, zivis, piens un piena produkti, jūras veltes un garšaugi – tie ir dabiska veselībai nepieciešamo vielu krātuve, bet diemžēl ar pārtikas produktiem vien dažkārt nespējam uzņemt nepieciešamo vitamīnu daudzumu, tādēļ palīgā nāk uztura bagātinātāji, kurus var iegādāties aptiekās. Lai vitamīni sniegtu vislabāko rezultātu un aktivizētos to labās īpašības, ir jāzina to pareiza lietošana, uzsver farmaceits. Jāatceras, ka vitamīni ir jālieto pēc ēšanas un labāk pirmajā dienas pusē, ja lietošanas pamācībā nav norādīts citādi. Katram cilvēkam vitamīnu nepieciešamība un to deva var būt atšķirīga, tādēļ kompetents farmaceits sniegs konsultāciju par to, kādus vitamīnus vislabāk lietot rudenī un kādus pavasarī, un ieteiks, kā tos vispareizāk lietot. Turklāt ir iespējams izvēlēties vitamīnus katrai vecuma grupai – zīdaiņiem, pirmsskolas vecuma bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem un senioriem. Katrai vecuma grupai ir sava ikdienas nepieciešamība pēc dažādiem vitamīniem, un to vēlams ņemt vērā.

Atceries, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, un par to lietošanu ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.