TOKSIKODERMIJA
akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem (medikamentozā toksikodermija), pārtikas produktiem (uztura toksikodermija), toksīniem (bakteriālā toksikodermija). Medikamentozo toksikodermiju visbiežāk rada antibiotikas, sulfanilamīdi, nomierinošie un pretsāpju līdzekļi, smago metālu (dzīvsudraba, arsēna, bismuta, sudraba, zelta) sāļi, pretmalārijas līdzekļi. Uztura toksikodermijas cēloņi var būt zemenes, olas, vēži, sēnes, rieksti, zivis, šokolāde u.c. produkti. Bakteriālā toksikodermija var būt saistīta ar reimatismu, tuberkolozi, lepru, sifilisu u.c. hroniskām infekciju slimībām. Arī akūto infekciju slimību (piem., masalas, skarlatīna) izsitumi rodas, baktērijām vai to toksīniem iedarbojoties uz ādu un tās asinsvadiem. Izsitumi - izkaisīti plankumi, mezgliņi, pūšļi u.c. - parasti ir simetriski roku un kāju ādā, sejā, gļotādā. Smagos toksikodermijas gadījumos, kad bojāta visa āda, slimniekam paaugstinās t°, ir drebuļi, zūd ēstgriba, var būt slikta dūša un vemšana, var zust samaņa.
Ārstēšana. Lieto caurejas, diurētiskus un pretiekaisuma līdzekļus kaitīgās vielas izvadīšanai un organisma atindēšanai. Profilakse. Nelietot medikamentus bez vajadzības un ārsta ieteikuma. Nelietot uzturlīdzekļus, pret kuriem cilvēkam ir paaugstināta jutība. Att.
