Tirpst kājas un rokas
"Neiropātija ir viltīga slimība, jo cilvēks nejūt, ka viņš zaudē jušanas spējas. Tādēļ nereti slimību konstatē tikai, kad tā jau izraisījusi nopietnākus bojājumus," stāsta medicīnas centra DiaMed neiroloģe Sandra Vestermane.
No pirkstiņa līdz visai rokai
Sākumā tirpšanas, dedzināšanas un pulsācijas sajūta var būt rokas pirmajā, otrajā un trešajā pirkstā, turklāt tikai periodiski un nereti – tikai naktī. Pēc tam tirpuma sajūta var būt ilgāku laiku, var mazināties ādas jutība. Iespējami kustību traucējumi, ir grūti satvert sīkākus priekšmetus un tos noturēt.
Iemesls tirpšanas sajūtai visbiežāk ir tā sauktā kompresijas neiropātija jeb nerva saspiedums. Ir vairāk nekā 20 kompresijas neiropātiju veidu, taču visbiežāk problēma meklējama plaukstas pamata jeb karpālajā kanālā – telpā starp plaukstas kauliem un saiti, kurā atrodas pirkstu saliecējcīpslas un vidusnervs. Ja tā nav elastīga, pieaugot spiedienam, nervs tiek saspiests. Ja nervs stipri un ilgstoši ir nospiests jebkurā līmenī (plaukstas, elkoņa, pleca), var rasties ādas jutības un kustību traucējumi, jo daļa nerva šķiedru iet bojā. Slimībai progresējot, sāpes un tirpšana mēdz izplatīties pa visu roku. Šāda problēma parasti ir cilvēkiem, kuriem ir vienveidīgs darbs ar pārāk lielu slodzi, kas, pārslogojot plaukstu, veicina nerva saspiedumu. Piemēram, cilvēkiem, kuri strādā gateros, pie konveijera, pie datora. Tirpšanas sajūta un sāpes pārsvarā vērojamas naktī, kad to dēļ cilvēks nevar gulēt.
Ilgstoši strādājot ar datoru, var rasties elkoņa nerva saspiedums, visbiežāk kreisajā rokā. Tad raksturīga piektā pirksta tirpšana, nereti ir arī salšanas sajūta, diskomforts apakšdelma iekšējā virsmā. Parasti sākumā sāpju nav, tādēļ pacienti pie ārsta ierodas novēloti.
Jāpiebilst, ka roku tirpšana var būt viens no simptomiem ne tikai karpālā kanāla, bet arī citu nopietnu saslimšanu gadījumos.
Varbūt roka nogulēta
Kā atšķirt, vai no rīta tirpstošā roka ir vienkārši nakts laikā nogulēta? Parasti roku noguļ pleca pinuma rajonā, un noguļ tikai vienu roku (tā mēdz gadīties alkohola reibumā, kad nogulējums jāārstē slimnīcā, jo apasiņošanas traucējumu dēļ var rasties smags nervu bojājums). Ja tirpst abas rokas un/vai abas kājas, var runāt par polineiropātiju vai kādu citu patoloģiju. Polineiropātija nozīmē, ka slimības procesā iesaistīti daudzi nervi, un parasti tas skar perifēriju – plaukstas, pirkstus, pēdas, kājas. Var tirpt tikai pirksti, bet var arī tirpt visa plauksta un roka līdz elkonim. Tas pats ar kājām – var tirpt tikai pēda vai arī līdz puslielam. Ja tirpst visa roka un kāja, tad jādiferencē – vai tā ir perifēra polineiropātija vai nervu vai nervu saknīšu pinumu bojājums.
Polineiropātija var izpausties dažādi – ar sāpēm, ar dedzināšanas sajūtu, ar nemierīgo kāju sindromu, kad cilvēks naktī nevar aizmigt, jo gultā visu laiku grozās, meklē labāko vietu kājām. Tādā gadījumā jālieto medikamenti, kas novērš sāpes un kairinājumu. Ja pacientam ir arī parēze, nepieciešami medikamenti nervu impulsu pārvades uzlabošanai, lai tiktu saglabātas un uzlabotas kustību funkcijas. Daudzi speciālisti iesaka lietot B grupas vitamīnus vielmaiņas uzlabošanai.
Svarīgi, kāda ir tirpšana
Ja sākotnēji roku un kāju tirpšana ir pārejoša un īslaicīga, bet ar laiku kļūst arvien biežāka, kamēr vairs nepāriet, visticamāk, cēlonis jāmeklē centrālajā nervu sistēmā (galvas smadzenēs). Minētās sajūtas var būt simptoms, piemēram, galvas smadzeņu audzējam, pārejošiem smadzeņu asinsrites traucējumiem, kas var būt priekšvēstnesis insultam. Kad insults jau noticis, pievienojas arī paralīze un citi simptomi. Tāpēc ārstam ir svarīgi zināt, vai pacientam tirpšana ir pastāvīga vai viļņveida, saistīta ar statisku vai dinamisku slodzi, noteiktu diennakts laiku un tamlīdzīgi.
Arī gados jauniem cilvēkiem tirpšanas sajūta var būt smagu saslimšanu, piemēram, multiplās sklerozes, izpausme. Tirpšana var norādīt arī uz audzēju, galvas smadzeņu asinsvadu aneirismu (paplašinājumu). Tā var plīst ne tikai 80 gadu vecumā, bet jau jaunībā. Atkarībā no tā, kurā smadzeņu daļā asinsvads paplašinās, tas spiež uz apkārtējiem smadzeņu audiem, tāpēc cilvēkam var būt pulsējoša sajūta, galvas sāpes un citi mainīgi simptomi.
Gados vecākam cilvēkam tirpšana, visticamāk, ir pārejošu asinsrites traucējumu pazīme. Ja tādi ir, noteikti jāizmeklē galvas smadzeņu asinsvadi.
Neiropātiskās sāpes
Tas ir tipisks hronisku sāpju veids, kas rodas nervu šķiedru bojājumu vai disfunkciju dēļ perifērajā vai centrālajā nervu sistēmā. Sāpju izpētes dati, kas publicēti medicīnas literatūrā, liecina, ka 67% pacientu sāpes ilgst vairāk par gadu, 79% sāpes ir vidējas vai stipras intensitātes, 93% pacientu spiesti pastāvīgi lietot medikamentus.
Neiropātiskās sāpes cilvēka dzīvi var padarīt neciešamu, taču, kā liecina ārstu pieredze, nereti tās ir grūti ārstējamas.
Diabēta pacientu terapija
Nervu šūnu atlabšanas spēja ir ierobežota, tādēļ svarīgākais vērsties pret neiropātijas cēloni, piemēram, ārstēt diabētu vai novērst B grupas vitamīnu deficītu. Diabēta pacientiem paaugstinātais cukura līmenis asinīs izraisa visdažādākās komplikācijas, tajā skaitā perifēro nervu bojājumus. šiem slimniekiem neiropātija ir biežāk sastopamā komplikācija un galvenais saslimšanu un mirstības cēlonis. Tā skar aptuveni 20–30% diabēta slimnieku. Aptuveni 7% pacientu neiropātija ir diabēta diagnosticēšanas brīdī, bet tiem, kuri ar diabētu slimo ilgāk nekā 25 gadus, – jau katram otrajam.
Diabēta pacientam pirmā terapija ir cukura līmeņa asinīs koriģēšana vai nu ar insulīna injekcijām, vai tablešu preparātiem. Ja šai pamatsaslimšanai pievienojusies arī neiropātija, ieteicams lietot medikamentus, kas uzlabo vielmaiņu nervu apvalkos un impulsu pārvadi.
Alkohols un saindēšanās
Polineiropātijas attīstību var veicināt traucēta vairogdziedzera darbība, kad līdzīgi kā diabētiķiem vielmaiņas traucējumu dēļ tiek bojātas visas nervu šķiedras.
Ir arī toksiskās polineiropātijas, ko izraisa saindēšanās ar kādiem ķīmiskajiem, rūpnieciskajiem toksīniem, organiskajiem šķīdinātājiem vai smagajiem metāliem. Piemēram, Japānā 17 000 iedzīvotāju saindējās ar smago metālu dzīvsudrabu, jo bija uzturā lietojuši zivis no piesārņotiem upes ūdeņiem. Izraisītāji var būt arī medikamenti, kuriem ir pierādīta toksicitāte, tās ir zāles, ko izmanto onkoloģijā, tuberkulozes ārstēšanā.
Ir alkohola polineiropātijas, ko izraisa B1 vitamīna deficīts. Hroniskiem alkoholiķiem ir traucēta šā vitamīna uzsūkšanās no zarnu trakta. B1 deficīta simptoms var būt arī gadījumos, kad traucēta uzsūkšanās no kuņģa un zarnu trakta radusies pēc operācijas, piemēram, ir izgriezta daļa kuņģa vai zarnu. Šiem cilvēkiem B1 vitamīns jāuzņem papildus.
Polineiropātija var rasties pēc pārslimotas infekcijas, ērču encefalīta, boreliozes, jebkuras citas smagas infekcijas.
Ārstēšana
Neirologi atzīst, ka ne vienmēr pēc pacienta sajūtām vien droši var spriest par nerva bojājuma pakāpi. Ja tirpšana pāriet, tas var liecināt gan par izveseļošanos, gan nerva šķiedru bojāeju. Diagnozes precizēšanai izmanto neirogrāfiju –izmeklēšanas metodi, kas palīdz noteikt nerva bojājuma vietu un pakāpi, kā arī to, vai ir nervu impulsa pārvades traucējumi vai ne. Dažkārt nepieciešami arī citi izmeklējumi.
Atkarībā no neiropātijas izpausmēm (tikai tirpšana vai ir arī parēzes, sāpes), izmeklējumu rezultātiem, pacienta citām slimībām (piemēram, cukura diabēts), kaitīgiem ieradumiem (pārmērīga alkohola lietošana), vitamīnu deficīta (pārliecinās, veicot asins analīzi) un citiem ārsts iesaka atbilstošu terapiju.
Pirmajā slimības stadijā, kad tirpoņa jūtama tikai reizēm, cilvēki parasti pie ārsta neiet. Otrajā stadijā, kad tirpst un sāp regulāri, taču nav ādas jutības un kustību traucējumu, palīdz fizikālās terapijas procedūras, piemēram, fonoforēze, kad slimajā vietā ar ultraskaņu ievada zāles pret iekaisumu, kā arī speciāli magnēti, vingrinājumi un medikamenti.
Ārstēšanas procesā var izmantot B grupas vitamīnus. Tie darbojas gan kā antioksidants, gan kā smadzeņu šūnu un perifēro nervu šūnu darbības uzlabotājs, gan arī izvada toksiskos vielmaiņas starpproduktus. Jāpiebilst, ka B vitamīna lietošana ir pamatota polineiropātiju gadījumos.
Ja ir nerva nospiedums, sākumā palīdz jebkura metode, kas mazina spiedienu uz nervu. Tūskas mazināšanai var lietot ziedes, kuru sastāvā ir dimetilsulfoksīds. Rodoties jušanas traucējumiem, parasti veic injekcijas (blokādes), blakus nervam ievadot zāles, kas samazina tūsku un spiedienu uz to, tādējādi uzlabojot asins piegādi un nerva funkciju. Ja bojājums ir nopietns, par ko liecina trīs vai vairāki slimības uzliesmojumi gada laikā, bet blokādes un cita ārstēšana nav palīdzējusi, ārsts pacientam var ieteikt operāciju.
Raksts publicēts sadarbībā ar
