LIVEO complex – papildu šķiedrvielas ātrākai iedarbībai 

Cilvēka zarnu trakts ir sarežģīta ekosistēma, kurā mīt plašs klāsts mikroorganismu. Starp tiem īpašu lomu spēlē labās baktērijas – tās ne tikai iesaistās gremošanas procesos, bet arī piedalās imūnsistēmas veidošanā un atbalsta visa organisma labsajūtu. Taču, lai šīs baktērijas varētu pilnvērtīgi nodrošināt visas šīs funkcijas, tām nepieciešami labvēlīgi apstākļi. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās īpašu izmanību ir ieguvusi papildus šķiedrvielu, īpaši prebiotiku, uzņemšana. Papildu šķiedrvielas pārtikā, fermentētos dzērienos, uztura bagātinātājos... Vai to lietošana ir zinātnē balstīta vai tikai pārejoša tendence? 

Kāpēc nepieciešamas šķiedrvielas 

Šķiedrvielas ir nesagremojamas augu izcelsmes vielas, kas šķērso zarnu traktu praktiski nesagremotas. Cilvēka organismā esošie enzīmi tās nespēj sašķelt, līdz ar to tievajā zarnā organismā tās neuzsūcas. Bet, kad tās nonāk resnajā zarnā, tās kļūst par barotni zarnu mikroflorā esošajām baktērijām. Tieši tur arī labās baktērijas, piemēram, pienskābās un bifidobaktērijas, sāk šīs šķiedrvielas fermentēt, tādējādi sniedzot labumu visam organismam. Tieši īpašas šķiedrvielas, ko mēdz saukt arī par prebiotikām, atbalsta labās baktērijas. 

Tikai moderni vai zinātniski pamatoti? 

Papildu šķiedrvielu uzņemšana ieguvusi īpašu interesi tieši mūsdienu dzīvesveida dēļ. Arvien jauni pārtikas apstrādes veidi ir izmanījuši cilvēku ēšanas paradumus. Tāpēc uzturā arvien biežāk sāk trūkt pilngraudu, dārzeņu un augļu, kas ir izcili šķiedrvielu avoti. 

Ja organismā šķiedrvielu vai pašu labo baktēriju ir mazāk, piemēram, vēdera vīrusu, pārtikas saindēšanās vai antibiotiku lietošanas dēļ, tas var ietekmēt zarnu mikroflorā esošo līdzsvaru. Izjaukts zarnu mikrofloras līdzsvars var izpausties dažādi – no vēdera pūšanās līdz gremošanas traucējumiem un izmaiņām imūnās sistēmas darbībā. Tāpēc uztura bagātinātāji, kas satur gan labās baktērijas, gan īpašas šķiedrvielas, ir kļuvuši par populāru izvēli mikrobioma atbalstam. 

Kādas prebiotikas izvēlēties 

Izvēloties savām vajadzībām atbilstošu risinājumu, svarīgi izvēlēties ne tikai zinātniski pierādītas labās baktērijas, bet arī tām piemērotu šķiedrvielu veidu. Fruktooligosaharīdi ir viens no efektīvākajiem prebiotiku jeb īpašo šķiedrvielu veidiem, kas baro tieši labās baktērijas, veicinot to vairošanos un aktivitāti. Tāpēc to lietošana labo baktēriju kursa laikā var būt izcils atbalsts. 

Autors: Publicitātes foto

Jaunais LIVEO complex – papildu šķiedrvielas ātrākai iedarbībai  

LIVEO complex ir Latvijā ražots uztura bagātinātājs, kas apvieno zinātniski pierādītas oriģinālās labās baktērijas LGG® un BB-12® ar īpašajām šķiedrvielām – fruktooligosaharīdiem. Šī kombinācija nodrošina uzlabotu efektu – labās baktērijas ne tikai nonāk zarnās dzīvas un aktīvas, bet arī saņem nepieciešamo barību, lai varētu tajās vairoties un kļūt par daļu no zarnu mikrofloras. 

LIVEO complex ir pieejams pulverīšu formā, kas ir viegli lietojami gan bērniem, gan pieaugušajiem. Produkts nesatur laktozi vai saldinātājus, un tā efektivitāte balstīta uz vairāk nekā desmit gadiem pieredzes sadarbībā ar pasaules līderi baktēriju pētniecībā – Chr. Hansen. 

Meklē LIVEO complex un citu LIVEO produktus aptiekās visā Latvijā, internetā, kā arī ražotāja veikalā! 

Uztura bagātinātājs.

Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. 

Atsauces 

Swennen, G., et al. (2022). Dietary fiber intake and gut microbiota in human health. Microorganisms, 10(12), 2507. https://www.mdpi.com/2076-2607/10/12/2507 

Saeed, M., et al. (2024). The role of prebiotics in modulating gut microbiota. International Journal of Molecular Sciences, 25(9), 4834. https://www.mdpi.com/1422-0067/25/9/4834 

Teixeira, T. F. S., et al. (2022). Fructooligosaccharides and age-dependent gut microbiota modulation. Frontiers in Nutrition, 9, 1058910. https://www.frontiersin.org/journals/nutrition/articles/10.3389/fnut.2022.1058910/full 

Sabater-Molina, M., et al. (2022). Effect of fructooligosaccharides supplementation on gut microbiota. Nutrients, 14(16), 3298. https://www.mdpi.com/2072-6643/14/16/3298 

Stephen, A. M., et al. (2017). Interactions between dietary fibre and the gut microbiota. Proceedings of the Nutrition Society, 76(3), 451–458. https://doi.org/10.1017/S0029665117001981 

Stanford Lifestyle Medicine. (2024). What is fiber and why is it important for the microbiome? https://longevity.stanford.edu/lifestyle/2024/04/08/what-is-fiber-and-why-is-it-important-for-the-microbiome/ 

Sanders, M. E., et al. (2020). Future of probiotics and prebiotics. Frontiers in Microbiology, 11, 1400. https://www.frontiersin.org/journals/microbiology/articles/10.3389/fmicb.2020.01400/full 

Gavin Publishers. (2022). Fructooligosaccharide: Metabolism through gut microbiota and prebiotic effect. https://www.gavinpublishers.com/article/view/fructooligosaccharide-Metabolism-through-gut-microbiota-and-prebiotic-effect