Tiesībsargs: Personu ar invaliditāti braukšanas maksas atvieglojumu administrēšanas sistēma jāuzlabo
Tiesībsargs Juris Jansons ir pārliecināts, ka jauno personu ar invaliditāti braukšanas maksas atvieglojumu administrēšanas sistēmu nedrīkst iedarbināt, nenovēršot tajā esošās nepilnības.
Kā skaidroja Jansons, līdz 2017.gada 1.janvārim vēl ir laiks, lai novērstu personas datu drošības, labas pārvaldības un citus nozīmīgus cilvēktiesību potenciālos aizskārumus personu ar invaliditāti jaunajā braukšanas maksas atvieglojumu administrēšanas sistēmā. Tiesībsargs uzsvēris, ka iebildumus pauda gan Invalīdu lietu nacionālās padome un Datu valsts inspekcija, turklāt nopietnus pārkāpumus saskata arī tiesībsargs.
Invalīdu lietu nacionālās padome 2016.gada 11.janvārī ir paudusi viedokli par noteikto jauno braukšanas maksas atvieglojumu un norēķinu kārtību sabiedriskajā transportā. Ar regulējumu paredzēts, ka personas ar I un II invaliditātes grupu, kā arī bāreņi, bez vecāku gādības palikušie bērni, politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki atvieglojumus sabiedriskā transporta lietošanai saņems, izmantojot norēķinus ar bankas kartēm. Tādējādi plānots veiksmīgāk kontrolēt pasažieru plūsmu un novērst negodprātīgas rīcības risku, pārvadātājiem apkopojot datus par personām, kas izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Jansons pievienojas Invalīdu lietu nacionālās padomes paustajam viedoklim, ka patlaban ir daudz neatbildētu jautājumu par konkrētā regulējuma ieviešanu un no publiski pieejamās informācijas nav iespējams gūt pārliecību par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzības nodrošināšanu konkrētajā procesā.
Tiesībsargs uzsver, ka izvēlētais risinājums paredz plaša apjoma valsts datu bāzēs ietverto personas sensitīvo datu nodošanu bankām, šo datu glabāšanu un apstrādi. Vienlaikus nav konstatējams, ka normatīvajā regulējumā būtu ietverti pietiekami tiesību aizsardzības mehānismi, lai nodrošinātu, ka personu sensitīvie dati netiks izmantoti tam neparedzētam mērķim. Uz regulējuma problēmām personu datu aizsardzības jomā norādījusi arī Datu valsts inspekcija.
Tāpat tiesībsargs pievienojas Invalīdu lietu nacionālās padomes paustajām bažām par pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti, kas dzīvo ārpus galvaspilsētas un citām lielajām Latvijas pilsētām. Tiesībsarga ieskatā, patlaban nav pārliecības, ka ar konkrēto risinājumu tiek nodrošināta labas pārvaldības principa ievērošana, ietverot atklātību pret privātpersonām un sabiedrību, informācijas pieejamību, datu aizsardzību un pēc iespējas vienkāršotu procedūru nodrošināšanu pakalpojumu saņēmējiem.
Ievērojot minēto, tiesībsargs aicina par noteikumu ieviešanu atbildīgās iestādes nodrošināt personu cilvēktiesību ievērošanu jaunās braukšanas maksas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanā.
LETA
