Tiesībsargs pārmet Circenei sabiedrības maldināšanu saistībā ar jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli
Foto: LETA
Tiesībsargs Juris Jansons nosūtījis vēstuli Saeimai un premjerministrei Laimdotai Straujumai (V), kurā norāda, ka likumprojektam "Veselības aprūpes finansēšanas likums" nav saņemts ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos pozitīvs slēdziens, līdz ar to veselības ministre Ingrīda Circene (V) esot maldinājusi Latvijas sabiedrību.
Tiesībsarga norāda, ka Saeimā 1.lasījumā pieņemtais likumprojekts galvenokārt nosaka veselības aprūpes finansēšanas vispārējos principus un organizatorisko struktūru, tomēr tas skar arī iedzīvotāju tiesības uz veselības aprūpi. Likumprojekta apspriešanas gaitā Jansons norādījis, ka likumprojekts nav atzīstams par sociāli taisnīgu un nesamērīgi ierobežos cilvēktiesības.
Turklāt gandrīz visas nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas - Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrība - ir izteikušas kritiku par likumprojektu un tā tālākas virzības lietderību, uzsver tiesībsargs.
"Tomēr uz jebkuru iebildumu par likumprojekta trūkumiem veselības ministre Circene kā vienu no būtiskiem argumentiem min ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos pozitīvu slēdzienu. Tādēļ uzskatīju par savu pienākumu pārliecināties par šāda dokumenta esamību un tā saturu," skaidro Jansons.
ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos atbildes vēstulē tiesībsargam informē par tikšanos ar veselības ministri pērn jūnijā, kurā pārrunāts koncepcijas, nevis likuma projekts par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli. Sarunas laikā augstā komisāre ministrei uzsvērusi, ka ikvienam ir jābūt pieejai pilnam veselības aprūpes pakalpojumu klāstam bez jebkādas diskriminācijas. Tāpat augstā komisāre vēstulē norāda, ka atbildība par veselības aprūpes jaunās politikas atbilstību cilvēktiesību standartam gulstas uz visām likumdošanas procesā iesaistītajām pusēm.
Tādējādi tiesībsargs secinājis, ka likumprojekts nav saņēmis ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos pozitīvu slēdzienu un veselības ministre ir maldinājusi Latvijas sabiedrību. "Šāda augstas valsts varas pārstāves rīcība ir pretrunā labas pārvaldības principam, tiesiskumam un vispārpieņemtajiem ētikas standartiem," uzskata Jansons.
Pērn jūnijā paziņojumā medijiem tika norādīts, ka Circene tikās ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) augsto komisāri cilvēktiesību jautājumos Navenethemu Pilleju un ANO cilvēktiesību ekspertu darba grupu, lai pārrunātu Veselības ministrijas (VM) izstrādāto koncepciju par plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sasaisti ar nodokļu nomaksas faktu no cilvēktiesību viedokļa.
Cilvēktiesību komisāre pozitīvi vērtējusi ministres iniciatīvu jau preventīvi piesaistīt ANO ekspertus un uzklausīt viņu rekomendācijas, uzsverot, ka "cilvēktiesības un medicīna ir cieši saistītas". Savukārt ministre norādījusi, ka "mēs identificējam iespējamās problēmas jau iepriekš, lai varētu tās proaktīvi novērst". Cilvēktiesību komisāre pozitīvi vērtējusi Latvijas pieredzi koncepcijas izstrādē, veidojot to sabiedrībai pieejamu un demokrātisku, nodrošinot cilvēktiesības un izvēli visām iedzīvotāju grupām, piebilstot, ka Latvija varētu būt piemērs tam, kā reformēt un efektīvi sakārtot veselības aprūpes sistēmas finansēšanu, teikts paziņojumā.
Tāpat darba vizītes laikā ministre piedalījusies ANO Cilvēktiesību darba grupā, kur ar augsta līmeņa ekspertiem pārrunājusi cilvēktiesību jautājumus, saistītus ar VM izstrādāto un valdībā atbalstīto koncepciju. ANO eksperti uzsvēruši, ka VM piedāvājums par veselības aprūpes minimumu koncepcijā ir traktējams pat vairāk nekā minimums, jo tiek aizsargātas gan hronisko pacientu, gan sociālā riska grupas. Tajā pašā laikā uzsvērts - ja valsts nevar apmaksāt visus pakalpojumus, tai ir tiesības noteikt prioritātes un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu plānot atbilstoši tām.
Eksperti norādījuši, ka lielākajā daļa valstu veselības aprūpes finansēšana balstās tieši uz solidaritātes principu, tāpēc korekti ir ņemt vērā nodokļa nomaksas faktu, nevis piesaistīt to nomaksātā nodokļa lielumam. Analizējot plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sasaisti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kad tajā pašā laikā nodokļi valstī tiek maksāti arī, piemēram, caur pievienotās vērtības nodokli, cilvēktiesību eksperti pamatoti norādījuši, ka koncepcijā paredzēts neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošināt arī tiem, kas nemaksā IIN. Savukārt tie, kas valsts budžeta veidošanā piedalās, maksājot IIN, tiek iekļauti kopējā sistēmā un ir tiesīgi saņemt valsts apmaksātus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, sacīts paziņojumā medijiem.
Veselības ministre tiesībsarga izteikumus par sabiedrības maldināšanu nekomentēs, aģentūrai LETA sacīja ministres preses sekretāre Aija Bukova-Žideļūna. Tomēr ministre norāda, ka nekad nav teikusi, ka ar ANO augsto komisāri būtu saskaņots pats likumprojekts. Vēl pirms likumprojekta izveides ministre vērsusies pie augstās amatpersonas, lai laikus pārliecinātos, vai VM piedāvātā veselības aprūpes sistēmas reforma ievēro visas cilvēktiesības, un esot saņemts apliecinājums, ka cilvēktiesības tā nepārkāpj.
