Tiesībsargs: Papildu finanšu sloga uzlikšana maksas medicīnas pakalpojumu saņēmējiem būtu ciniska
Papildu finanšu slogu uzlikt tiem, kuri ir izvēlējušies maksāt par medicīniskajiem pakalpojumiem, jo viņu attieksme pret savu un bērnu veselību ir atbildīga, būtu neētiski un pat ciniski, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Komentējot veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) iniciatīvu saistībā ar maksas medicīnas pakalpojumiem, Jansons norādīja, ka bieži vien, lai saņemtu maksas medicīnas pakalpojumu, pacienti ir spiesti aizņemties naudas līdzekļus. Tas tiek darīts nevis tāpēc, ka viņi sev vai bērnam vēlas labāku pakalpojumu vai servisu, bet tāpēc, ka kavēšanās pakalpojuma saņemšanā nav pieļaujama.
Lai gan ministrs paudis, ka ar izmaiņām tiktu uzlabota medicīniskās palīdzības pieejamība pacientiem, kuri nav tik maksātspējīgi, patiesībā varot iznākt pavisam citādi. "Patiesībā tieši šis apgalvojums izraisa vislielāko neizpratni un sašutumu, jo visiem taču ir zināms, ka pacienti visbiežāk maksas medicīnas pakalpojumu izvēlas saņemt nevis tāpēc, ka tam ir pietiekami naudas, [..] bet gan tādēļ, ka valsts nespēj saprātīgā laikā nodrošināt pieejamību veselības aprūpes pakalpojumam," sacīja Jansons.
Belēvičs bija norādījis uz nepieciešamību nodalīt valsts apmaksātu veselības aprūpi no maksas medicīnas pakalpojumiem. Tiesībsargs uzsver, ka sākotnēji ir jāvērtē, kāds ir šāda ierobežojuma leģitīmais mērķis.
No sistēmas viedokļa tiesībsargs varētu piekrist, ka nav laba un caurskatāma pašreizējā situācija, kurā mediķi, kam ir līgumattiecības ar valsti, tajās pašās telpās ar tām pašām iekārtām tikai citā pieņemšanas laikā vai nereti pat vienlaikus sniedz gan valsts līdzfinansētus, gan maksas medicīnas pakalpojumus. Līdz ar to pacientiem neesot skaidrības, kurā ārstniecības iestādē tiem jāvēršas, lai saņemtu valsts līdzfinansētu pakalpojumu, un kurā ir jārēķinās tikai ar maksas medicīnu.
Tāpat pašreizējais modelis nav caurskatāms no tā viedokļa, ka nav iespējams izsekot, vai valsts izveidotā ārstniecības iestādē mediķis, sniedzot maksas pakalpojumus, ir norēķinājies ar valsts ārstniecības iestādi par telpu un iekārtu izmantošanu savai privātpraksei.
Vienlaikus Jansons konstatējis, ka plānotā iecere šo problēmsituāciju neatrisinās, jo arī turpmāk ir paredzēts valsts apmaksātos ārstniecības pakalpojumus sniegt gan valsts, gan pašvaldības, gan privātajās ārstniecības iestādēs.
Kā ziņots, Veselības ministrijas plāni paredz, ka maksātspējīgiem pacientiem, kuri būtu sākuši maksas pakalpojumu saņemšanu, būtu jāturpina ārstēšanās maksas sektorā. Tādā veidā tiktu uzlabota medicīniskās palīdzības pieejamība mazāk aizsargātajām pacientu grupām (maznodrošinātajiem, pensionāriem un citiem), kam šī palīdzība ir nepieciešama visvairāk.
Tikšot precizēta noteikumu norma, lai maksas ārstniecības pakalpojumu gadījumā arī šim konkrētajam pakalpojumam turpmākie nepieciešamie papildizmeklējumi būtu par maksu. Tādējādi ministrija cer novērst situācijas, kad cilvēki par valsts naudu veic pārbaudes plānveida operācijām, kamēr pacienti, kuriem šādi izmeklējumi nepieciešami akūti, gaida rindā.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) iebilst pret Veselības ministrijas plānu un neatbalsta ideju, kas paredz, ka pacientiem, kuri kādu veselības aprūpes pakalpojumu izvēlējušies saņemt privātā ārstniecības iestādē par saviem līdzekļiem, būs jāmaksā arī par visiem valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, kas nepieciešami konkrētā pakalpojuma saņemšanai.
Par šo ideju Belēvičs Straujumu nav iepriekš informējis, un viņa nolēmusi lūgt ministru sniegt paskaidrojumu.
LETA
