Tiesībsargs lūdz risināt jautājumu par nepietiekami kompensēto pagarināto darbu mediķiem
Tiesībsargs Juris Jansons lūdz Saeimai novērst atšķirīgo attieksmi pret ārstniecības personām attiecībā uz kompensācijām par darbu pagarināta laika apstākļos.
Pētījumā par vienlīdzības principa īstenošanu ārstniecības personu atlīdzības noteikšanā Tiesībsarga birojs secinājis, ka ārstniecības personas ir nodarbinātas nesamērīgi ilgu darba laiku, tām nav nodrošināts pietiekams laiks atpūtai, un tas atstāj ietekmi arī uz veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.
Darba likumā normālais darba laiks ir noteikts 40 stundu apjomā, paredzot arī virsstundu darbu. Savukārt Ārstniecības likums paredz pagarinātu normālu darba laiku, kas var sasniegt 60 stundas nedēļā.
Tiesībsargs konstatējis, ka, nosakot pagarināto darba laiku, cilvēkresursu trūkums veselības nozarē būtībā nav atrisināts. Tāpat nav saskatāms saprātīgs iemesls atšķirīgai attieksmei, kāpēc ārstniecības personu pagarinātās darba stundas netiek pienācīgi kompensētas.
Pētījumā secināts, ka aptuveni puse ārstniecības personu strādā pagarināto darba laiku, turklāt kāda persona šādos apstākļos strādā jau vairāk nekā četrus gadus.
Ja sākotnēji šāds regulējums tika noteikts ar mērķi nodrošināt cilvēkresursus veselības nozarē ilgtermiņā un garantēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, tad tiesībsargs neredz, kādā veidā pagarināts darba laiks nodrošina cilvēkresursus ilgtermiņā.
Līdz ar to Jansons rekomendē Saeimai novērst atšķirīgo attieksmi pret ārstniecības personām attiecībā uz kompensācijām par darbu pagarināta laika apstākļos.
Veselības ministrijai Jansons lūdz izvērtēt pagarinātā normālā darba laika ietekmi uz ārstniecības personu veselību un drošību un pacientiem sniegtās veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti. Ministrijai būtu jāizvērtē iespēja samazināt nedēļas un mēneša maksimālās darba laika robežas, kā arī jāizstrādā mehānisms ar mērķi pakāpeniski atteikties no pagarinātā normālā darba laika, uzskata tiesībsargs.
LETA
