Teju 300 jauni speciālisti piesaistīti darbam valsts sektorā ar mērķētu ES fondu atbalstu ārstniecības iestāžu reģistrētajās vakancēs 

Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta “Ārstniecības personu piesaistes un noturēšanas pasākumi” ietvaros valsts veselības aprūpes sektorā līdz šim piesaistītas 294 ārstniecības personas. 

Pamatojoties uz ārstniecības iestāžu sniegto informāciju, projekta ietvaros valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanai pieteiktas vismaz 840 vakances. Šis skaitlis atspoguļo tikai to iestāžu vajadzības, kuras iesaistījušās projektā, jo faktiskais ārstniecības personu trūkums ir būtiski lielāks, kas vēlreiz uzsver cilvēkresursu izaicinājumus nozarē. 

Veselības ministrija kopš 2024. gada 23. augusta īsteno Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētu projektu “Ārstniecības personu piesaistes un noturēšanas pasākumi”, kas paredz vienreizēju finansiālu atbalstu ārstiem, māsām un citiem speciālistiem, kuri uzsāk vai atsāk darbu valsts sektorā.  Prioritāte noteikta slimnīcām, kā arī ģimenes ārstu praksēm, ņemot vērā ģimenes ārstu pieejamību reģionos un pensijas vecuma ģimenes ārstu īpatsvaru.  

Atbalstu var saņemt speciālisti, ja vakance ir reģistrēta Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmā (SAIRIS) un vēlāk iekļauta Cilvēkresursu piesaistes plānā*.  

“Ārstniecības personu trūkums skar ne vien Latviju, bet arī daudzas citas Eiropas un pasaules valstis – tā ir tendence, ko veicina gan medicīnas speciālistu novecošanās, gan jauno profesionāļu nepietiekamā ienākšana nozarē, īpaši valsts un pašvaldību sektorā. Tieši tādēļ īpaši svarīgi ir regulāri apkopot un analizēt vakanču datus, lai skaidri redzētu, kurās vietās cilvēkresursu trūkums ir kritiskākais un kur finansējumu nepieciešams novirzīt vispirms. Nozares izaicinājums ir ne tikai darbinieku piesaiste, bet arī to noturēšana ilgtermiņā,” izaicinājumus iezīmē Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa.  

Kopš projekta sākuma valsts sektorā piesaistītas teju 300 ārstniecības personas – 84 ārsti (tajā skaitā 44 jauni ģimenes ārsti), 93 māsas, 76 māsu palīgi, 12 ārstu palīgi, kā arī sertificēts fizioterapeits un vecmāte. Savas prakses jaunajiem ārstiem nodevuši arī 27 ģimenes ārsti pensijas vecumā. Kopumā kompensācijās piešķirti 3,26 miljoni eiro. Saņemot atbalstu, speciālistiem noteikts laiks jānostrādā valsts sektorā. Lai pretendētu uz atbalstu, jāizpildās šādiem nosacījumiem:

• ārstniecības iestādei jābūt līgumam ar Nacionālo veselības dienestu;
• vakancei jābūt reģistrētai SAIRIS;
• ģimenes ārsts pensijas vecumā, kas nodod praksi, zināšanas un pieredzi jaunajam ārstam;
• ārstniecības persona 2023. gada 23. augustā nebija nodarbināta attiecīgajā profesijā valsts sektorā – datumā, kad stājās spēkā attiecīgie MK noteikumi**. 

Kopējais Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Ārstniecības personu piesaistes un noturēšanas pasākumi” attiecināmais finansējums ir 6,69 miljoni eiro, tajā skaitā valsts budžeta finansējums – 1 miljons eiro. Cilvēkresursu piesaistes plānā šobrīd iekļautas 840 vakances – 330 ārstu speciālistu vakances, 324 māsu vakances, 142 māsu palīgu un 3 vecmātes vakances dažādās ārstniecības iestādēs visā Latvijā.  

Finansējuma piesaiste no ES fondiem ir viens no instrumentiem cilvēkresursu politikas īstenošanai. Veselības darbaspēka attīstības stratēģija 2025.–2029. gadam paredz kompleksus pasākumus trīs stratēģiskos virzienos: plānošana – cilvēkresursu vajadzību apzināšana un rezidentūras vietu plānošana; izglītība – apmācību un prakses iespēju stiprināšana jaunajiem speciālistiem; darba vide – konkurētspējīgs atalgojums un darba apstākļi. Valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem šobrīd  nodrošina ap 15,7 tūkstošiem ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu.   

Plašāka informācija par projektu: Ārstniecības personu piesaistes un noturēšanas pasākumi | talakizglitiba.lv