Talsu bāriņtiesas vadītājs: Ar bērna ievietošanu audžuģimenē nevar steigties
Aizbildņu vai audžuģimenes meklēšana bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem ir pietiekami laikietilpīgs process, aģentūrai LETA paziņoja Talsu novada bāriņtiesas priekšsēdētājs Mareks Freimanis, komentējot tiesībsarga izteiktos pārmetumus.
Freimanis izteicās, ka bērns nav mantiņa", tāpēc, pirms pieņemt lēmumu par mazuļa ievietošanu audžuģimenē, bāriņtiesai ir jāizvērtē dažādi apstākļi.
Katra situācija, kad mazulis ir palicis bez vecāku aprūpes un viņam tiek meklēts aizbildnis vai audžuģimene, ir individuāla, līdz ar to atšķiras arī pieejas šī jautājuma risināšanai, stāstīja Freimanis.
Komentējot Tiesībsarga biroja vairākām bāriņtiesām izteiktos pārmetumus par mazuļu ievietošanu bērnunamos, neizvērtējot alternatīvas, Freimanis norādīja, ka viņam neesot zināms, kurus gadījumus tiesībsargs domājis attiecībā uz Talsu novada bāriņtiesu. Freimanis pieļāva, ka viņa rīcībā esošā aktuālā informācija var atšķirties no tās, kas pieejama tiesībsargam.
Piemēram, tiesībsargs ar informāciju par bāriņtiesām nāca klajā 11.novembrī, bet vēl 10.novembrī Talsu novada bāriņtiesa ir iecēlusi aizbildni kādam aprūpes iestādē ievietotam bērnam. Šajā gadījumā māte slimnīcā Rīgā jūlija beigās bija atstājusi savu tikko dzimušo mazuli. Lai nodrošinātu jaundzimušajam labāko iespējamo aprūpi, bija pieņemts vienpersonisks lēmums ievietot viņu zīdaiņu namā, bet Talsu novada bāriņtiesai attiecīgi bija uzdevums atrast bērnam aizbildni.
Tas ir pietiekami laikietilpīgs process, taču rezultātā ir pieņemts lēmums par aizbildņa iecelšanu, sacīja ierēdnis. "Bērns nav mantiņa, ko uzreiz var nodot aizbildnim vai audžuģimenei. Ir jāievēro noteikta procedūra," skaidroja bāriņtiesas priekšsēdētājs. Pirms lēmuma pieņemšanas ir jāizvērtē dažādi apstākļi, tostarp, piemēram, tas, vai potenciālie audžuvecāki strādā un spēs parūpēties par bērnu.
Freimanis norādīja, ka situācijas mēdz būt ļoti dažādas. Ne vienmēr bērniem ir radinieki, kuri spēj uzņemties bērnu audzināšanu - vecvecāki to dažkārt nevar atļauties sava vecuma vai finansiālo apstākļu dēļ, un tad bērnam tiek meklēti citi audžuvecāki. Var būt gadījumi, kad potenciālā audžuģimene nevēlas uzņemties bērna audzināšanu viņa veselības problēmu dēļ, tāpat sarežģīti ir atrast audžuvecākus vairākiem bērniem no vienas ģimenes, jo īpaši gadījumos, kad paši bērni nevēlas tikt atšķirti viens no otra.
Kā ziņots, Tiesībsarga birojā secināts, ka pašvaldības nereti nemaz nemeklē iespēju no ģimenes izņemtiem mazuļiem vecumā līdz diviem gadiem atrast audžuģimeni vai aizbildni. Latvijā ir 139 bāriņtiesas, 25 no kurām pašlaik pieņēmušas lēmumus par mazuļu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros. Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere uzsvēra, ka daļā no šīm 25 bāriņtiesām lēmums ievietot mazuli bērnunamā pieņemts, pat neizskatot iespēju bērnam nodrošināt alternatīvu aprūpes veidu.
Tiesībsarga birojā kā bāriņtiesas, kas nevērtēja iespēju iecelt mazulim aizbildni vai ievietot audžuģimenē, minētas Ludzas novada bāriņtiesa, Daugavpils novada Naujenes bāriņtiesa, Daugavpils novada Kalkūnes bāriņtiesa, Talsu novada bāriņtiesa un Limbažu novada bāriņtiesa.
Piemēram, Rīgas bāriņtiesā, kur pieņemts 31 lēmums par mazuļu ievietošanu bērnunamā, 29 gadījumos lēmumos norādīti vispārēji apgalvojumi par to, ka nav iespējams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi audžuģimenē vai pie aizbildņa. Tādi paši apgalvojumi fiksēti arī Salaspils novada bāriņtiesā, Neretas novada bāriņtiesā.
Balvu novada bāriņtiesā bērniem neesot meklēti ne aizbildņi, ne audžuģimenes. Vienā no četriem lēmumiem bāriņtiesa nevērtēja tēva patēvu, kurš bija izteicis vēlmi kļūt par bērna aizbildni. Citā gadījumā tā nevērtēja vecmammu, kura mutiski izteica vēlmi ņemt mazuli aizbildniecībā.
LETA
2016.gada 15.novembrī
