Tālākai apstiprināšanai virza jaunus rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumus
Šodien, 21.jūlijā, valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīts Veselības ministrijas izstrādātais jaunais rezidentūras sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumu projekts, kas paredz paaugstināt rezidentu apmācības procesa kvalitāti.
Noteikumu projektā paredzēts, ka atsevišķās pamatspecialitāšu rezidentūras programmās tiks piedāvāta iespēja daļu no studiju programmas apgūt daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas, turklāt reģionālajās slimnīcās rezidenta mēnešalga būs vismaz par 30% lielāka par minimālo normatīvajos aktos noteikto.
Tāpat noteikts arī rezidentūras finansējuma sadalījums starp augstskolu un ārstniecības iestādei, kurā norisinās apmācība. Paredzēts, ka ārstniecības iestāde, kas nodrošina apmācību, saņems ne mazāk kā 91% no kopējā finanšu līdzekļu apjoma, kas piešķirts rezidentu apmācībai. Minētos līdzekļus izlietos, lai nodrošinātu atlīdzību rezidentam un ārstam, kura vadībā strādā rezidents, kā arī saistībā ar rezidentūras organizēšanu. Papildus arī noteikts, ka augstskolas rezidentūras programmas vadītājs ne retāk kā reizi pusgadā kopā ar rezidentu izvērtē programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un nepieciešamos uzlabojumus.
Lai nodrošinātu rezidentiem labākus prakses apstākļus, projektā noteikts, ka pamatspecialitāšu rezidentūras programmās seši mēneši trīs gadu laikā jāpavada slimnīcu intensīvās terapijas vai uzņemšanas nodaļā, savukārt programmās, kurās rezidenti piedalās dežūrās slimnīcā – jādežūrē 792 stundas gadā.
Noteikumu projektā arī noteikts, ka personas, kuru apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem pēc apmācību beigšanas turpmākos 3 gadus (5 gadu periodā) gūst ienākumus Latvijas Republikā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji no darba algas vai saimnieciskās darbības, turklāt ienākuma nodokļa aprēķinātais apjoms ir vismaz 30% no apmācības izmaksām (atskaitot rezidentūras laikā saņemto atalgojumu un nomaksātos nodokļus). Pretējā gadījumā piecu gadu laikā ir jāapmaksā valsts budžeta izdevumi par rezidentūras apmācību. Šie nosacījumi attieksies uz tām personām, kas rezidentūras studiju programmu uzsāks pēc noteikumu stāšanās spēkā.
Kā norāda veselības ministrs Juris Bārzdiņš: "Esmu pārliecināts, ka iecerētās pārmaiņas rezidentūras organizēšanā, veicinot konkurenci gan starp universitātēm, gan slimnīcām Rīgā un reģionos nākotnē veicinās apmācības kvalitātes paaugstināšanos, kā rezultātā pacienti varēs ārstēties pie ārstiem ar augstu kvalifikāciju. Arī valsts finansējums, kas ir paredzēts jauno speciālistu apmācībai, tiks novirzīts nepastarpināti šim mērķim, tādēļ aicinu gan topošos jaunos ārstus, gan mācībspēkus uz minētajām pārmaiņām raudzīties kā uz vienu ļoti nozīmīgu posmu tādas veselības aprūpes sistēmas radīšanā, kas motivētu jaunos ārstus palikt Latvijā, nevis doties darbā uz ārzemēm.
VM preses sekretārs
Oskars Šneiders
