Rit pēdējais vasaras mēnesis. Tirgus un arī piemājas dārzs ir pilns ar svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Šie dabas gardumi palīdz uzņemt vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus, kas savukārt stiprina imunitāti. Bet kā ar smūtijiem un svaigām sulām bērna uzturā? Kad vislabāk tās iekļaut ēdienkartē? Vairāk stāsta "Rimi Bērniem" eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.

Vecāki nereti iekļauj sulas un smūtijus bērna ēdienkartē, ja bērns atsakās ēst augļus, ogas un dārzeņus svaigā un neapstrādātā veidā. "Tas noteikti ir labs veids, kā mazajam ikdienas uzturā iekļaut šo vērtīgo produktu grupu. Bet, ja runājam par vislabāko, ko bērnam padzerties, tas viennozīmīgi ir tīrs ūdens," rekomendē uztura speciāliste.

Ja bērns ikdienā dzer sulas un smūtijus, jāatceras, ka tas vairāk ir ēdiens, nevis dzēriens, tikai šķidrā veidā. Šādi organisms uzņem vienkāršus ogļhidrātus cukuru veidā, jo augļi ir dabisku cukuru – mono- un disaharīdu avots.

Augļos atrodama gan glikoze, gan fruktoze. Fruktoze ir monosaharīds, kas dabiskā veidā ir sastopams augļos un medū. Pārtikas ražotāji plaši pielieto uzturā glikozes – fruktozes sīrupu, kas ir saldāks nekā cukurs un lēts. Līdz ar to šos cukurus lielā daudzumā uzņemam ar parastiem pārtikas produktiem, par to pat neiedomājoties. Eksperte aicina vecākus vērst uzmanību produktu sastāva etiķetei, lai ikdienā netiktu pārdozēts ne parastais cukurs, ne fruktoze (dienas deva pieaugušajam – 25 grami, bērnam no divu līdz septiņu gadu vecumam – 20 grami), jo tās pārmērīga lietošana uzturā veicinās tauku rezervju veidošanos un insulīna rezistenci.

Salīdzinot sulas un smūtijus, uztura speciāliste iesaka priekšroku dot smūtijiem, ja tiem nav pievienots papildu cukurs vai medus. "Gatavojot sulas, visu labāko, kas ir augļos, mēs izmetam, taču, gatavojot smūtiju, mēs apēdam augļus, ogas un dārzeņus ar visiem biezumiem, kas satur šķiedrvielas. Šķiedrvielas praktiski nesatur kalorijas, tās palīdz uzlabot imunitāti, veicina lēnāku cukuru uzsūkšanu, uzlabo gremošanas trakta darbību, kalpo kā barība zarnu traktā esošai mikroflorai," skaidro speciāliste.

Tomēr jāņem vērā, ka gan sulas, gan smūtiji veicina izsalkumu un arī psiholoģiski nerada sāta sajūtu pēc vienas glāzes šī vitamīnu dzēriena. Tāpēc maziem bērniem, kas regulāri lieto uzturā sulas vai smūtijus, šie produkti var provocēt liekā svara attīstību. "Es neieteiktu aizrauties ar svaigi spiestu sulu un smūtiju lietošanu maza bērna uzturā, jo šajos produktos ir daudz organisko skābju. Tās var kairināt bērna nenobriedušo un jutīgo gremošanas trakta gļotādu un provocēt gremošanas trakta darbības traucējumus. Šos vitamīnu dzērienus ieteicams piedāvāt bērnam pēc trīs gadu vecuma. Tāpat sulas un smūtijus nevajadzētu dzert biežāk nekā reizi vai divas nedēļā," stāsta eksperte.

Pēc viena gada vecuma bērnam var piedāvāt smūtiju, kas pagatavots no banāna, piena vai skābpiena produktiem, augu pieniem un hipoalerģiskiem augļiem un ogām – 100–200 mililitri šāda smūtija kalpos kā veselīga uzkoda starp pamata ēdienreizēm.

Eksperte iesaka trīs veselīgas smūtiju receptes.

1. "Spēks"

• 400 grami mizota ķirbja;

• Divi vidēji lieli bumbieri;

• Divi nomizoti burkāni;

• 150 mililitri bezpiedevu jogurta.

2. "Enerģija"

• Divi banāni;

• 30 grami spinātu;

• 50 – 70 mililitri ūdens;

• Daži pilieni laima sulas.

3. "Gardums"

• Divi vidēji lieli nektarīni;

• Piecas līdz sešas aprikozes;

• Puse banāna.

• 250 mililitri kefīra vai bezpiedevu jogurta/augu piena dzēriena.

Pagatavošana:

Katra kokteiļa sastāvdaļas liek blendera krūzē un samaļ gardā dzērienā.