SVA aicina skolas rūpīgāk izvērtēt ēdnīcu piedāvājuma atbilstību veselīguma prasībām
Sabiedrības veselības aģentūra aicina skolas rūpīgāk izvērtēt ēdnīcu piedāvājuma atbilstību veselīguma prasībām, kā arī vecākus aktīvāk iesaistīties skolu iekšējās kārtības noteikumu izstrādē.
30.oktobrī Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) uz diskusiju aicināja pārstāvjus no Veselības, Bērnu un ģimenes lietu un Zemkopības ministrijām, Rīgas domes un Pārtikas veterinārā dienesta, kā arī Rīgas skolu medicīnas darbiniekus, skolu ēdināšanas tīklu pārstāvjus un skolēnu vecākus, lai spriestu par to, kā veicināt bērnus pusdienot skolās un kā panākt to, lai ēdiens bērniem garšotu un būtu veselīgs.
Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums apliecina, ka skolēni arvien biežāk našķojas starp ēdienreizēm un nereti ar neveselīgām uzkodām pat aizstāj siltas pusdienas. Tā sekas ir aptaukošanās un citu veselības problēmu pieaugums bērnu vidū.
Tai pat laikā Sabiedrības veselības aģentūra periodiski saņem vecāku vēstules, kurās skolēnu vecāki sūdzas par to, ka bērni atsakās ēst skolā, jo ēdiens esot negaršīgs. Tāpat vecāki arī izsaka neizpratni, kāpēc skolās jātirgo saldumi, smalkmaizītes un picas.
Diskusijas dalībnieki vienprātīgi atzina, ka konkrētākas prasības skolēnu ēdināšanas noteikumos atvieglotu gan ēdināšanas kvalitāti uzraugošā dienesta (Pārtikas un veterinārais dienests) darbu, gan arī skolu administrāciju darbu sastādot ēdienkarti un ēdinātāju firmu veikumu ēdienkarti realizējot.
Meklējot atbildi uz jautājumu – kāpēc bērni bieži vien sūdzas vecākiem par to, ka ēdiens skolā ir negaršīgs – pieaicinātie bērnu vecāki uzsvēra, ka dažkārt vainīga nav ēdiena garša vai bezgaršīgums, bet gan tas, ka ēdiens ir atdzisis, un tāpēc bērnam negaršo. Problēma ir arī garās rindas ēdnīcās, kuru dēļ bērni lielāko starpbrīža daļu pavada rindā, ēdienu laika trūkuma dēļ steigā aprijot.
Tas, kā skolā organizēta ēdināšana, atkarīgs no skolas administrācijas lietpratības, kā arī skolotāju gatavības iesaistīties ēdināšanas procesā. Tā, piemēram, atdzisušu zupu problēmu vairākas skolas atrisinājušas, liekot galdā slēgtas zupas terīnes, nevis, kā ierasts, iesmeļot zupu šķīvjos vēl pirms ēšanas starpbrīža. Šajā gadījumā skolotājiem ir jābūt tiem, kas mazāko klašu bērniem zupu salej šķīvjos. Vairot skolēnu apetīti palīdzētu arī iespēja variēt pusdienu porcijas saturu, piemēram, ļaujot izvēlēties – pārliet kartupeļus ar mērci vai nē, pievienot lielāku vai mazāku salātu porcija. Tipveida porcijas, kuras ierobežo bērna izvēli ir par iemeslu ēdinātāju satraukumam – porcijas bieži vien ir pusapēstas. Tātad – vecāki ir samaksājuši naudu par pusdienām, bet bērns nav kārtīgi paēdis, un arī liels daudzums ēdiena ir izniekots.
Tikšanās laikā LLU Uztura katedras lektore Valda Kozule, kura ilggadēji apmāca skolas, kā sastādīt veselīgas un sabalansētas ēdienkartes, atklāja satraucošu problēmu, ka ir skolas, kurās ēdnīcas ir slēgtas vispār. Skolēni izsalkumu apmierina, starpbrīžos skrienot uz tuvējiem veikaliem un pērkot bulciņas.
SVA atgādina, ka vecāki var ietekmēt skolas iekšējo kārtību, tai skaitā skolā nopērkamo produktu klāstu. Tā, piemēram, tieši vecāku mudinātas dažas skolas aizliedza tirgot skolas teritorijā kolu un čipsus vēl pirms 2006. gada 1.novembra, kad šādi ierobežojumi tika noteikti visā valstī. Tāpat vecāki var rosināt pārskatīt skolu kafejnīcu piedāvājumu, lai tajās būtu iespējams iegādāties ne tikai šokolādes batoniņus un konditorejas izstrādājumus, bet arī veselīgus produktus.
Klātesošie uzsvēra, ka gan ar normatīvo aktu, gan izglītošanas palīdzību jāpanāk, ka skolas par savu prioritāti izvirza veselus bērnus un meklē risinājumus, kā nodrošināt to, lai bērniem pusdienas garšotu un tās būtu veselīgas.
SVA aicina uz sadarbību, meklējot risinājumus, kā uzlabot bērnu ēdināšanu skolās un gaida priekšlikumus, kā šo procesu veicināt.
