SVA aicina ievērot piesardzību karstā laikā

Lielākajai daļai iedzīvotāju saulains laiks sagādā prieku, tomēr pārāk augsta gaisa temperatūra, var nodarīt ļaunumu veselībai.Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) atgādina, ka augsta gaisa temperatūra un neatbilstoša uzvedība karstā laikā var būt par iemeslu karstuma un saules dūrieniem un atsevišķos gadījumos var izraisīt nāvi.

Visbiežāk cilvēki cieš no karsta laika radītās ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi. Apstākļos, kad karstums pārsniedz 30 grādu robežu aicinām iedzīvotājus ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radītā nespēka. Jāatceras, ka arī jauni un veseli cilvēki nav pasargāti no karstuma radītā vājuma.

Simptomi, kam būtu jāpievērš uzmanība:

galvassāpes;

slikta dūša;

intensīvas slāpes;

miegainība;

apsārtusi un sausa āda;

pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās;

apjukums un/vai agresivitāte;

krampji un samaņas zudums.

Karstajā laikā riskam īpaši ir pakļauti:

gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kas vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni vai aprūpes namos, cilvēki ar garīgiem traucējumiem, kā arī tie, kas ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;

slimnieki, kas ir piesaistīti pie gultas;

cilvēki, kas lieto noteiktus medikamentu veidus;

cilvēki, kas slimo ar hroniskiem veselības traucējumiem, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām;

cilvēki, kas lieto alkoholu vai narkotikas;

zīdaiņi un mazi bērni, īpaši tie, kas jaunāki par 4 gadiem;

fiziski aktīvi cilvēki, piemēram, sportisti, darbinieki, kas nodarbināti būvniecībā.

Karstā laikā SVA iesaka rīkoties šādi:

Plānojiet savu dienu tā, lai Jūs varētu izvairīties no karstuma un pēc iepējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties atklātā saulē laikā, kad karstums ir visintensīvākais (laikā no plkst. 11 līdz plkst. 15).

Ja Jums tomēr jādodas ārā, uzturieties ēnā.Valkājiet cepuri un gaišas, vieglas un elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma. Ja kādu laiku plānojat uzturēties ārpus telpām, paņemiet līdzi pietiekamu ūdens daudzumu.

Palieliniet izdzertā šidruma daudzumu un lietojiet to pirms Jūs sāk mocīt slēpes.Pamīšus lietojiet ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Centieties nelietot alkoholu, kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju.

Lietojiet saules aizsargkrēmu, lai neapdegtu;

Lai atvēsinātos, ejiet vēsā dušā vai vannā.

Ēdiet kā parasti.Centieties vairāk lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens.

Iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem, lietojot uzturā pārtikas produktus, kas ātri bojājas. Šādi produkti ir piena, gaļas un zivju izstrādājumi, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti. Minētos pārtikas produktus nepareizi uzglabājot un pēc tam lietojot uzturā, cilvēks var saslimt ar pārtikas toksisko infekciju jeb saindēšanos ar pārtiku, akūtām zarnu trakta infekcijām. Sabiedriskās ēdināšanas vietās un pārtikas veikalos, kurā pasniegtā ēdiena kvalitāte neliekas atbilstoša, cilvēkam ir tiesības atteikties no piedāvātā ēdiena vai produkta.

Ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst iet peldēties aukstā ūdenī! Aicinām atcerēties, ka karsts laiks veicina dažādu mikroorganismu, t.sk toksisko zilaļģu vairošanos ūdenskrātuvēs, tādēļ aicinām iedzīvotājus peldēties peldvietās, kuru ūdens kvalitāti uzrauga SVA.

Gadījumā, ja uz ielas Jums paliek pārāk karsti, rekomendējam meklēt atvēsinājumu publiskās vietās: veikalos, kafejnīcās, telpās ar kondicionēšanas iekārtām utt.

Lai darbinieki spētu pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus, Sabiedrības veselības (SVA) speciālisti darba devējiem iesaka:

Darbiniekiem ir jānodrošina neierobežota piekļuve pie dzeramā ūdens darba laikā;

Darbiniekiem ir jānodrošina kondicionēts gaiss vai iespēja vēdināt darba telpas:

Darbinieki ir jāpamāca kā rīkoties ar darba tehniku, gadījumā, ja tā pārkarst;

Gadījumā, ja darbinieka darba telpā nepārtraukti iespīd saule, jānodrošina darbiniekam iespēja telpu aptumšot jeb pārvietoties uz citu, vēsāku darba telpu;

Atsevišķu profesiju pārstāvjiem – mežstrādniekiem, ceļa strādniekiem, celtniekiem, sētniekiem, kuru darba pienākumi ir saistīti ar uzturēšanos ārpus telpām – jānodrošina iespēja strādāt telpās laika posmā no plkst: 11 līdz 15.

Kad būtu jāmeklē mediķu palīdzība:

Sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai citu veselības aprūpes speciālistu, ja karstuma laikā Jums parādās neparasti simptomi. Pievērsiet uzmanību krampjiem rokās, kājās vai vēderā, vieglai apjukuma sajūtai, nespēkam vai miega traucējumiem.

Parādoties šiem simptomiem atgulieties uz vairākām stundām, atvēsinieties un lietojiet daudz ūdens vai augļu sulas.

Meklējiet mediķu palīdzību, ja kāds no šiem simptomiem pasliktinās vai nepāriet.

Sabiedrības veselības aģentūra atgādina, ka karstuma dūriens var būt nāvējošs.Tas strauji progresē un var novest pie pēkšņa samaņas zuduma. Ja Jums ir aizdomas, ka kādam ir karstuma dūriens, nekavējoties zvaniet neatliekamās palīdzības dienestam.

Informāciju sagatavoja:

SVA Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja

Laura Bundule (7081549 vai 26442452)