Studenti aicina ZZS izvērtēt Belēviča darba ētiskos aspektus
Latvijas Studentu apvienība (LSA) aicina Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) izvērtēt veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) darba ētiskos aspektus, liecina paziņojums apvienības mājaslapā.
Paziņojums saistīts ar Ministru kabineta komitejā atbalstītajām izmaiņām Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumos, kas paredz jauno ārstu aktīvāku virzību darbam reģionos. LSA norāda, ka ministri bez diskusijām savā starpā vienbalsīgi atbalstīja Belēviča lūgumu iekļaut grozījumu projekta apstiprināšanu rītdienas valdības sēdē. Studējošie pauž viedokli, ka šāda rīcība absolūti nav atbalstāma un nav izprotams, kāpēc ar tādu steigu tiek mēģināts izmaiņas apstiprināt valdībā. LSA arī vērš uzmanību, ka šobrīd vēl nav zināma grozījumu saskaņotā gala redakcija.
"Šāda Veselības ministrijas un Ministru kabineta darbība liek apšaubīt jautājuma pārdomātību, kā arī demokrātijas principu ievērošanu šī jautājuma virzībā," teikts paziņojumā. Ņemot vērā minēto, studenti aicina ZZS izvērtēt Belēviča ētiskos darba aspektus un attieksmi pret studējošajiem kā sabiedrības locekļiem.
Paziņojumā arī minēts, ka ārstus un studentus pārstāvošās organizācijas neredz pamatojumu šo noteikumu virzīšanai un tam, ka viņu iebildumi klaji tiek ignorēti no valdības puses. LSA uzskata, ka šobrīd Veselības ministrijas piedāvājums nerisinās problēmu tās saknē, bet par pamatu tiek ņemts tikai to organizāciju viedoklis, kuras atbalsta jaunos grozījumus un neizrāda vēlmi un proaktivitāti, lai risinātu problēmu cēloņus no reģionālo slimnīcu puses.
Jau ziņots, ka Ministru kabineta komiteja šodien pēc visu iesaistīto pušu uzklausīšanas nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Veselības ministrijas sagatavotās izmaiņas rezidentu sadales un finansēšanas noteikumos, kas iecerētas, lai jaunos ārstus aktīvāk virzītu strādāt reģionos un valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.
Noteikumi paredz, ka prioritārā kārtībā uzņems tos rezidentūras pretendentus, kuriem būs noslēgta vienošanās ar pašvaldību vai ārstniecības iestādi ārpus Rīgas par darba sākšanu pēc rezidentūras programmas beigšanas.
Tāpat tie paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas turpmākie trīs gadi jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.
Ja šie nosacījumi netiks pildīti, par rezidentūru samaksātā valsts nauda būs jāatmaksā. Jau tagad šāda norma attiecas uz rezidentiem, kas par valsts līdzekļiem sākuši rezidentūru līdz 2011.gada 30.augustam.
Veselības ministrija grozījumu nepieciešamību pamato, norādot, ka starp Rīgas pilsētu un pārējo Latvijas teritoriju pastāv nevienmērīgs ārstu sadalījums. Piemēram, 1.janvārī Rīgā pamatdarbā strādāja 62% no kopējā ārstu skaita, Rīgas reģionā - 9%, Kurzemes reģionā - 7%, Latgales reģionā - 9%, Vidzemes reģionā - 6%, bet Zemgales reģionā - 7% no visiem Latvijas ārstiem.
Tāpat Veselības ministrijas rīcībā ir informācija, ka Latvijas reģionu slimnīcās būtiska problēma ir nevienmērīga ārstu paaudžu nomaiņa. Tā, piemēram, SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" 67% no mediķiem ir pirmspensijas un pensijas vecumā.
LETA
