Parasti mēs stresu izjūtam kā nemieru, spriedzi, bezmiegu, aizkaitināmību vai nogurumu. Taču tā ietekme nav tikai emocionālās pašsajūtas pasliktināšanās – ilgstoša pārslodze ietekmē hormonālo sistēmu, miega kvalitāti, vielmaiņu un pat imūnsistēmas reakciju. Kā izmērīt stresu un kāpēc tas ir svarīgi, skaidro ārste MARIJA DONČAKA, SIA “Centrālā laboratorija” Bioķīmijas un imūnķīmijas nodaļas vadītāja, un neirologs JĀNIS MEDNIEKS, “Veselības centru apvienības” Neiroloģijas dienesta vadītājs. 

Stresa reakcija ir komplicēts process. Ja tu par kaut ko pārdzīvo, tad sāp ne tikai emocionāli, bet sirdēsti atbalsojas visā ķermenī. Vieniem tie izpaužas kā sirdsklauves un bezmiegs, citiem –  kā ēstgribas izmaiņas, pastāvīgs nogurums, smadzeņu “migla”, muskuļu saspringums vai bieža slimošana.  

“Praksē mēs bieži redzam, ka pacients sūdzas par stresu, taču patiesībā viņa pašsajūtu pasliktina fiziskās veselības problēmas, piemēram, anēmija jeb mazasinība, vairogdziedzera darbības traucējumi, D vitamīna deficīts, hormonālas izmaiņas, iekaisīgi procesi organismā, cukura līmeņa svārstības,” atklāj neirologs Jānis Mednieks. “Lai noskaidrotu, vai simptomiem ir bioloģisks pamats un ko tieši organismā vajag koriģēt, vajadzīgas analīzes.” 

“Lai gan tiešā veidā stresu nav iespējams izmērīt, ar analīzēm ir iespējams noteikt tā ietekmi uz organismu. Tas ir svarīgi, lai laikus pamanītu veselības problēmas un pasargātu organismu no ilgstošas pārslodzes sekām,” papildina daktere Marija Dončaka. 

Labais un sliktais stress 

Īslaicīgs stress pats par sevi nav nekas slikts. Patiesībā ir gluži otrādi – tas palīdz mobilizēt spēkus. Problēmas sākas tad, ja spriedze ieilgst un tu nepārtraukti atrodies saspringtā stāvoklī. Tad var parādīties pastāvīgs nogurums, izdegšanas sajūta, miega traucējumi, galvassāpes, saspringums muskuļos, sirdsklauves, paaugstināts asinsspiediens, gremošanas traucējumi, biežākas infekcijas, trauksme, nomāktība, viegla aizkaitināmība.  

Lai gan ārsti bieži novēro, ka pacienti sadzīvo ar šādiem simptomiem, jo “kuram gan mūsdienās nav stresa?!”, ieilgušas spriedzes gadījumā paciešanās nebūt nav labākā stratēģija. “Hronisks stress var izmainīt stresa hormonu regulāciju un miega kvalitāti, kā arī ietekmēt vielmaiņu, imunitāti, sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī ilgtermiņā palielināt hronisku slimību risku,” pamato daktere Marija Dončaka. Tāpat ilgstoša pārslodze var ietekmēt koncentrēšanās spējas, atmiņu un emocionālo noturību.  

“Zināmā mērā tas ir kā apburtais loks – jo vairāk stresa, jo vairāk cieš organisms; jo sliktāka veselība, jo izteiktāki stresa simptomi,” papildina neirologs Jānis Mednieks, uzsverot, ka stress nav rakstura vājums vai slikts raksturs, pret kuru vienīgās zāles ir saņemšanās. “Tā ir nervu sistēmas bioloģiska reakcija, kas atstāj iespaidu uz kopējo veselību,” skaidro dakteris. 

Autors: Shutterstock.com

Ko pārbaudīt analīzēs? 

Lūk, analīzes, kas ļauj noskaidrot, stresa simptomiem ir bioloģisks vai psiholoģisks cēlonis! 

Pamata rādītāji 

• Pilna asins aina. Šis izmeklējums ļauj pamanīt slēptu anēmiju jeb mazasinību.
• Feritīns. Atspoguļo dzelzs rezerves organismā.
• Vairogdziedzera hormoni. Tireotropais hormons (TSH) un citi vairogdziedera hormoni (FT3 – brīvais trijodtironīns, FT4 – brīvais tiroksīns)  ļauj izvērtēt vairogdziedzera darbību un atklāt traucējumus, kas bieži izraisa psihiskās veselības problēmām piedēvētus simptomus.
• Glikoze un glikētais hemoglobīns (HbA1c). Arī cukura vielmaiņas traucējumi un insulīna rezistence var veicināt nogurumu un garastāvokļa svārstības.
• Iekaisuma rādītājs C reaktīvais proteīns. Tas palīdz atklāt iekaisumu organismā, kas var būt noguruma un sliktas pašsajūtas iemesls.
• D vitamīns. Nogurums, bieža slimošana, muskuļu vājums, kaulu sāpes, miega traucējumi vai garastāvokļa izmaiņas var būt saistītas ar tā deficītu.
• B12 vitamīns. To pārbauda, ja nepieciešams izšķirt, vai anēmijas cēlonis ir dzelzs vai šī vitamīna deficīts.
• B 9 vitamīns (folskābe). Šī analīze palīdz saprast, vai stresa simptomi nav saistīta ar B9 deficītu, asinsrades vai nervu sistēmas traucējumiem. 

Specifiski testi 

Šīs analīzes speciālisti nozīmē tad, ja ir aizdomas par to, ka organisma stresa regulācijas sistēma nestrādā pareizi, piemēram, piemēram, endokrinoloģisku veselības traucējumu dēļ. 

• Kortizols. Tas ir galvenais stresa hormons, ko nosaka siekalās, urīnā vai asinīs. Kortizola līmenis ir cieši saistīts ar diennakts ritmu, tāpēc analīzes rezultātu interpretē ārsts. Izmainītas vērtības var palīdzēt atklāt virsnieru darbības traucējumus vai hormonālas problēmas.
• DHEA (dehidroepiandrosterons) un DHEA-S (dehidroepiandrosterona sulfāts). Galvenā stresa hormona – kortizola – līmeni nereti vērtē kopā ar DHEA un DHEA-S – šie divi hormoni palīdz organismam labāk pielāgoties spriedzei un normalizēt stresa hormonu līmeni. Hroniska stresa un organisma adaptācijas rezervju novērtēšanai izmanto kortizola un DHEA attiecību.  
• Stresa hormoni adrenalīns un noradrenalīns. Tie parāda simpātiskās nervu sistēmas aktivāciju, it īpaši akūta stresa gadījumā. “Simpātiskā nervu sistēma darbojas kā gāzes pedālis, kas stresa situācijā liek mobilizēties organismam,” paskaidro neirologs Jānis Mednieks. Tomēr ikdienā šīs analīzes izmanto specifisku diagnožu izvērtēšanai, nevis stresa mērīšanai.
• Citokīni. Piemēram, IL-6 (interleikīns-6) un TNF-α (audzēja nekrozes faktors alfa) hroniska stresa gadījumā var palīdzēt atklāt zema līmeņa iekaisumu, savukārt samazināts sekretorā IgA līmenis siekalās bieži saistīts ar ilgstošu stresu. Šie ir papildu marķieri, ko neizmanto kā rutīnas izmeklējumus.
• Smadzeņu neirotrofiskais faktors (BDNF). Tā samazināts līmenis var būt saistīts ar hronisku stresu un depresiju. 

“Analīzes nav stresa “termometrs”, bet tās var būt ļoti vērtīgs instruments, lai saprastu, vai pašsajūtu pasliktina ārstējami veselības faktori,” rezumē speciālisti, aicinot nesamierināties ar nomāktību, nogurumu un trauksmi. Savlaicīga veselības pārbaude palīdz pieņemt pamatotus lēmumus – gan par dzīvesveida izmaiņām, gan par ārstēšanu, ja tā ir nepieciešama.