Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Rūta Valtere pēc lēmuma pieņemšanas žurnālistiem teica, ka slimnīca, pateicoties šim lēmumam, varēs bez problēmām ārstēt pacientus, veikt norēķinus un turpināt darbu.

Viņa norādīja, ka slimnīcā ir veikti vairāki pasākumi - gan ieviesti kontroles mehānismi, gan citi pasākumi, optimizējot izmaksas. Plānota jaunas atalgojuma sistēmas izveide, un patlaban notiek funkciju audits ar mērķi samazināt administratīvās izmaksas. Pie esošā pasūtījuma no valsts un esošā finansējuma līmeņa papildu līdzekļus nevajadzēšot prasīt. Viņa piebilda, ka negatīvu ietekmi var atstāt arī būtiskas nodokļu izmaiņas un citi ārējie faktori, kas paaugstina inflāciju.

Nepieciešamā summa veidojusies, ņemot vērā optimizācijas pasākumus, kas veikti un kas ieplānoti līdz gada beigām, kā arī ņemot vērā kavētos maksājumus un saistības pret kreditoriem.

Vaicāta, vai valdības kavēšanās pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu var radīt negatīvu ietekmi, Valtere norādīja, ka tas būs atkarīgs no naudas ieskaitīšanas laika. Ja process tiks īstenots nekavējoties, darbam nevajadzētu tikt ietekmētam. Veselības ministre Ingrīda Circene (V) nezināja teikt, kad līdzekļi slimnīcai būs pieejami.

Pēc ministres teiktā, pašreizējā slimnīcas valde ir parādījusi, ka pēdējo trīs mēnešu laikā parādi nav pieauguši. Pirmo reizi desmit gadu laikā slimnīca iekļāvusies kvotas apjomā. Tas, viņasprāt, ir būtisks rādītājs. Ministre gan atzina, ka trīs mēneši ir tikai sākums, tomēr, ja tā tiks turpināts, tiks uzlabota pacientu plūsma un būs caurspīdīga finanšu plūsma, tas būs pierādījums, ka arī esošā finansējuma ietvaros iespējams strādāt.

Circene gan norādīja, ka nozarei kopumā ir nepieciešams daudz lielāks finansējums nekā patlaban, taču līdzīgi kā valsts budžetā, arī slimnīcai ir jāsabalansē ienākumi ar izdevumiem.

Jautāta, vai iemesls papildu līdzekļu pieprasījumam bija attaisnots, ministre vērsa uzmanību uz iepriekšējas valdes darbu. Līdzekļu izlietojuma caurredzamība bija apšaubāma, līdz ar to tika ierosināts kriminālprocess, norādīja Circene.

Savukārt šī valde spējusi samaksāt 200 000 latu no parāda apjoma, kas ministres vērtējumā ir liela nauda. Ja milzīgo apjomu segtu turpmākajos gados no esošā finansējuma, ciestu gan pacientu aprūpe, gan arī darbinieki, teica Circene. Viņa piebilda, ka tikmēr paietu ilgi gadi, kas būtiski bremzētu slimnīcas attīstību.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem, atbildot uz jautājumu, vai šāda situācija ir normāla, ka nepieciešams slimnīcai piešķirt līdzekļus šādam mērķim, šodien norādīja, ka ir daudz jautājumu attiecībā uz iepriekšējās valdes darba stilu, kas noveda slimnīcu līdz tādai situācijai, zināmā mērā veidojot šādus mākslīgus parādus.

Jau ziņots, ka pirms divām nedēļām valdība vēl nepieņēma lēmumu šajā jautājumā, jo iebilda finanšu ministrs Andris Vilks (V), kurš uzsvēra, ka slimnīcai ir jāpierāda pamatotība pieprasītajai summai. Finanšu ministrija (FM) iepriekš netika akceptējusi līdzekļu piešķiršanu, jo uzskatīja, ka nav pietiekamu argumentu. "Kāpēc tieši desmit miljoni? Varbūt 9,8 miljoni vai 8,5 miljoni. Vajag saprast pamatotību," teica ministrs.

Pagājušās nedēļas valdības sēdē jautājums par desmit miljonu latu piešķiršanu tika atlikts pēc Veselības ministrijas (VM) iniciatīvas, jo tā vēl nebija paspējusi sagatavot atbildes uz visiem jautājumiem.

Savukārt nedēļas noslēgumā, 10.augustā, FM informēja, ka ir saņēmusi prasīto informāciju no Veselības ministrijas un konceptuāli neiebilst jautājuma skatīšanai.

Slimnīcas valde priekšsēdētāja Rūta Valtere iepriekš bija atklājusi, ka slimnīca ir apsvērusi citas iespējas finanšu līdzekļu iegūšanai, kā arī veikusi pasākumus šo scenāriju realizācijai.

Šodien Valtere pastāstīja, ka alternatīvu līdzekļu piesaiste slimnīcai vairāk nebūs nepieciešama. "Slimnīca spēs turpināt strādāt kontekstā ar valdes veiktajiem un plānotajiem pasākumiem izdevumu mazināšanai," sacīja Valtere.

Kā ziņots, Stradiņa slimnīcas vadība saskata būtiskus uzlabojumus medicīnas iestādes finanšu situācijā, tomēr joprojām nepieciešams vienreizējs valsts atbalsts desmit miljonu latu apmērā. Gan slimnīcas infrastruktūra, gan telpas un tehnoloģijas turpina novecot, un šos līdzekļus plānots ieguldīt jaunu ārstniecības metožu un tehnoloģiju ieviešanai slimnīcā, iepriekš skaidroja slimnīcas vadība.

Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Rūta Valtere iepriekš pastāstīja, ka jautājuma atlikšana nav vēlama, jo tas negatīvi ietekmē slimnīcas darbību, turklāt līdzekļu trūkums apdraudot slimnīcas darbību jau tuvākajos mēnešos, jo izrādās, ka slimnīcai nav līdzekļu darbam šā gada novembrī un decembrī.

Slimnīcas vadība uzsvērusi, ka valsts atbalsts būtu vienreizējs ieguldījums slimnīcas pamatkapitālā, bez nepieciešamības pieprasīt nākotnē jebkādu papildu finansējumu, savukārt turpmāk slimnīca sevi plāno nodrošināt, palielinot sniegto maksas pakalpojumu daudzumu.

Plānotie uzdevumi 2012.gadam ir turpināt budžeta sabalansēšanas pasākumus (tie tiks īstenoti līdz 2013.gada beigām), pēc papildu finanšu līdzekļu piesaistes nodrošināt slimnīcas modernizāciju, palielināt ieņēmumus no maksas medicīnas pakalpojumiem, tostarp medicīnas tūrisma, piesaistīt zinātnisko projektu un izglītības finanšu līdzekļus, piesaistīt Eiropas fondu naudu.

Rīga, 14.aug., LETA.
Foto: LETA