Stradiņa slimnīcā ārsta pamatalga pieaugusi par 43% līdz 52%
Rīga, 22.febr., LETA. Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) ārsta mēnešalgas pieaugušas par 43% līdz pat 52%, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Zane Siliņa.
Pēc viņas paustā, pateicoties piešķirtajam papildu budžetam, PSKUS ar šī gada janvāri palielinātas ārstniecības personu pamatalgas, turklāt piešķirtais papildu finansējums devis iespēju sākt slimnīcas atalgojuma sistēmas reformu, veicinot taisnīgu, pārskatāmu un saprotamu darba samaksas principu noteikšanu. Patlaban veikts atalgojuma reformas pirmais posms, definējot konkrētu amata grupu minimālo atalgojumu.
Ķirurģisko profilu ārstu pamatalga par pilnu slodzi dienas darbā pirms nodokļu nomaksas šogad ir 1200 eiro. Pērn ķirurga alga svārstījās no 790 līdz 840 eiro, kā rezultātā šogad šiem ārstiem alga pieaugusi par 43% līdz 52%. Vienlaikus terapeitisko profilu ārstu pamatalga šogad ir 1100 eiro, savukārt pērn šo ārstu atalgojums bija no 732 līdz 750 eiro, kas nozīmē, ka šogad ārstu terapeitu atalgojums pieaudzis par 47% līdz 50%.
Siliņa informēja, ka māsu darba samaksas noteikšanas principos veiktas vēl lielākas izmaiņas nekā ārstu gadījumā, nosakot trīs pamatalgu līmeņus un diferencējot atalgojumu atkarībā no tā, vai māsa ieguvusi sertifikātu. Pamatalgas lielums atkarīgs arī no tā, kādā struktūrvienībā māsa strādā, piemēram, operāciju blokā, nodaļā vai poliklīnikā. Augstākais atalgojums noteikts operāciju māsām un anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsām.
Vidējā mēnešalga māsām, kuras strādā operāciju blokos, intensīvajā terapijā, reanimācijā un anestezioloģijas nodaļās pērn svārstījās no 507 līdz 670 eiro, tomēr no šī gada sertificēta māsa saņems 1008 eiro, bet reģistrēta 871 eiro. Tas nozīmē, ka māsu alga pieaugusi par 30% līdz 50%.
Nedaudz mazāks mēnešalgas pieaugums būs māsām, kuras strādā nodaļās. Šīs māsas pērn saņēma līdzvērtīgu atalgojumu māsām, kuras strādā operāciju blokos, intensīvajā terapijā, reanimācijā un anestezioloģijas nodaļās, tomēr no šī gada atalgojums sertificētai māsai sasniedz 976 eiro, bet reģistrētai - 831 eiro.
Vienlaikus pērn alga māsām, kuras strādā dienas stacionāros un ambulatorajās daļās, svārstījās no 485 eiro reģistrētām līdz 649 eiro sertificētām māsām, tomēr šogad šāda profila māsas saņems no 756 eiro līdz 934 eiro.
Siliņa piebilda, ka slimnīcas darbinieku atalgojuma pieaugums nav vienmērīgs, tomēr lielāks pieaugums amatu grupas robežās bijis tiem darbiniekiem, kuri līdz šim saņēmuši mazākas algas. Vienlaikus papildus pamatalgai ārstniecības personas saņem valsts normatīvajos aktos un darba koplīgumā noteiktās piemaksas.
Slimnīcas pārstāve norādīja, ka līdz 1.aprīlim plānots pabeigt otro atalgojuma reformas posmu, katrai struktūrvienībai definējot skaidrus mērķus, kurus sasniedzot darbiniekiem būs iespēja nopelnīt atalgojuma mainīgo daļu.
Kā ziņots, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Slimnīcu biedrība kopumā ir apmierināti ar mediķu atalgojuma pieaugumu, tomēr nobažījušies par turpmāku finansējuma pieaugumu.
Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja uz nepieciešamību nodrošināt turpmāku atalgojuma palielināšanu mediķiem, kā arī uz nepieciešamību sākt domāt par finansējuma pieaugumu slimnīcām kopumā. Kaut arī papildu finansējums slimnīcām mediķu atalgojuma palielināšanai piešķirts, citiem izdevumiem papildu finansējums nav paredzēts, bet izmaksas turpina pieaugt gan medikamentiem, gan slimnīcas apsaimniekošanai un citām funkcijām.
Pēc Kalēja paustā, slimnīcām galvenokārt izdevies nodrošināt minimālo, Ministru kabineta noteikumos noteikto atalgojuma palielinājumu, tomēr dažām slimnīcām finansējuma trūkuma dēļ šis atalgojuma palielinājums jānodrošina arī par saviem līdzekļiem. Vienlaikus Veselības ministrija norāda, ka tas nav iespējams, jo Nacionālais veselības dienests rūpīgi aprēķinājis slimnīcām piešķiramos līdzekļus, lai tā spētu nodrošināt minimālo noteikto pieaugumu.
Tāpat vēstīts, ka veselības nozares finansējums šogad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem ir lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
No papildu finansējuma teju puse novirzīta ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai. Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību vidējā ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.
Stacionārajā sektorā strādājošajām ārstniecības personām paredzēts lielāks darba samaksas palielinājums, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīma nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu.
