SPKC: Pacienti Latvijas slimnīcās visvairāk novērtē cieņpilnu attieksmi
Apkopojot 2024. gada Nacionālās pacientu pieredzes aptaujas rezultātus, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) secina – pacienti Latvijas slimnīcās joprojām visaugstāk novērtē personāla cieņpilnu attieksmi, savukārt lielākie uzlabojumi nepieciešami saistībā ar informēšanu par zālēm, to iespējamām blaknēm, pacientu identitātes pārbaudi un ēdināšanas kvalitāti.
Kopš Latvijā 2020. gadā tika ieviesta Nacionālā pacientu pieredzes aptauja, kuru aicināti aizpildīt pēc izrakstīšanas no slimnīcas ikviens pacients, Slimību profilakses un kontroles centrs apkopo pacientu sniegto atgriezenisko saiti un analizē izmaiņu dinamiku. “Šogad aprit pieci gadi, kopš ieviesām pasaulē atzītu standartu – Pacientu pieredzes aptauju. Šajā laikā esam apkopojuši būtiskus datus, kas ļauj novērtēt veselības aprūpes stiprās puses un identificēt nepieciešamos uzlabojumus,” skaidro SPKC pārstāvji.
2024. gada rezultāti liecina, ka visaugstāk pacienti novērtējuši cieņpilnu attieksmi no personāla puses; sāpju menedžmentu jeb spēju reaģēt un palīdzēt pacientiem sāpju gadījumā; personāla tūlītēju reakciju pēc trauksmes pogas nospiešanas; gultas veļas tīrību; skaidrību par to, kas jādara pēc izrakstīšanas no slimnīcas.
Vidēji labi pacienti vērtē personāla sniegto informāciju par iespējamiem riskiem un ieguvumiem ārstniecības terapijai; pacientu iesaisti lēmumu pieņemšanā par izvēlēto terapiju; personāla spēju sniegt saprotamas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem; personāla atbalstu baiļu un satraukuma mazināšanā; telpu tīrību, nakstmieru nodaļā.
Savukārt kā nepietiekamas jomas pacienti norāda: ēdināšanas kvalitāti; gaisa temperatūru telpās; klusumu; informēšanu par izmantotajiem medikamentiem ārstniecībā un to iespējamām blaknēm; pacientu identitātes pārbaudi pirms medikamentu došanas, pirms manipulācijām un procedūrām.
“Piecu gadu laikā būtiskas izmaiņas uzlabojumu dinamikā nav vērojamas, drīzāk vērojama stabilitāte vairumā kategoriju. Uzlabojumu dinamiku nacionālā mērogā veicinātu kopīgs uzlabojumu plāns un tam nepieciešamo resursu nodrošināšanu. Šobrīd tikai neliela daļa slimnīcu individuāli savu resursu robežās strādā ar izvēlētajiem uzlabojumiem, tādēļ tie novērtējami individuāli un būtisku pienesumu kopīgos Latvijas datos pamanīt nevar,” jaunākos datus skaidro Vita Šteina, Latvijas Pacientu pieredzes asociācijas vadītāja, Veselības ministra ārštata padomniece.
Prioritāri svarīgi pievērst slimnīcu uzmanību tieši pacientu identitātes pārbaudes veicināšanai, lai novērstu riskus pacientiem tikt sajauktiem. Zināms, ka Pacientu pieredzes aptaujā pacienti norāda uz aptuveni 4% notikušiem pacientu drošības gadījumiem, kur sajaukti pacienti ir viens no biežāk pieminētajiem gadījumiem.
Kopumā ap 70% pacientu atzīst, ka jutušies pārliecināti par ārstniecības procesa drošību.
Kā jaunums 2024. gadā tika ieviests jauns jautājums Nacionālajā pacientu pieredzes aptaujā, kas izriet no grozījumiem Pacientu tiesību likumā – ārstniecības personāls aicināts iepazīstināt ar sevi, nosaucot vārdu, uzvārdu un specialitāti. Pacientu pieredzes aptaujas dati liecina, ka mediķi ar sevi iepazīstina katru otro pacientu.
Rekomendēšanas indekss jeb NPS (Net Promoter Score) kopumā ir 64, kas norāda uz nepieciešamību uzlabot kopējos pieredzes rezultātus aktīvāk. Rekomendēšanas indekss liecina par pacientu lojalitāti – vai ieteiktu konkrēto ārstniecības iestādi saviem tuviniekiem, draugiem un paziņām, ja būtu identiska nepieciešamība kā pacientam.
Ar apkopotajiem Pacientu pieredzes datiem var iepazīties šeit: Pacientu ziņotā pieredze.
Būtisks pavērsiens pacientu pieredzes novērtēšanā ir arī jomu specifisko PREM ieviešana – kopš 2023. gada vidus vienota pacientu pieredzes aptauja tiek īstenota psihiatriskā profila slimnīcās, kā arī veikta aptauja par dzemdību aprūpes kvalitāti. Šīs iniciatīvas sniedz dziļāku ieskatu pacientu pieredzē konkrētās veselības aprūpes jomās un var kalpot par atbalstu tālākai kvalitātes pilnveidei, pamatojoties uz reāliem datiem.
Laikposmā no 2023. līdz 2024. gadam ar savu dzemdību pieredzi vidēji dalījās aptuveni 4% dzemdētāju. No šīm pieredzēm 69% tika novērtētas kā ļoti pozitīvas, un rekomendācijas indekss sasniedza 67. Būtisks dzemdību pieredzes kvalitātes faktors bijusi cieņpilna attieksme un profesionāla aprūpe – vidēji 85% dzemdētāju norādījušas, ka vienmēr izjutušas cieņpilnu attieksmi un saņēmušas emocionālu atbalstu.
Aptaujas dati izgaismo arī vairākas jomas, kur nepieciešami uzlabojumi. Piemēram, 20% sieviešu pēc ķeizargrieziena nav saņēmušas informāciju par bērna veselības stāvokli, savukārt 30% gadījumu, kad notikušas instrumentālas vaginālas dzemdības, nav lūgta sievietes piekrišana procedūrām. Turklāt 12% respondentu ziņojušas par fiziskas, verbālas vai emocionālas vardarbības pieredzi dzemdību laikā.
“Šie dati kalpo kā nozīmīgs indikators dzemdību aprūpes kvalitātes pilnveidei Latvijā, īpaši uzsverot cieņpilnas komunikācijas, sievietes izvēles brīvības un informētas piekrišanas būtisko lomu ikvienas dzemdētājas pieredzē,” skaidro Elizabete Ārgale, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, RSU docētāja.
2024. gada pacientu pieredzes rezultāti psihiskās veselības jomā arī liecina, ka visaugstāk novērtēta personāla attieksme – pacienti īpaši izceļ mediķu laipnību, sirsnību un profesionalitāti. Rezultāti liecina, ka pacienti izjūt uzticību personālam un novērtē profesionālo atbalstu ārstēšanās laikā. Savukārt zemākais vērtējums sniegts par iesaisti ārstēšanas procesā un ēdināšanas kvalitāti. Pacienti vēlētos aktīvāku pašu iesaisti ārstēšanas procesā un vairāk laika sarunai ar ārstu par diagnozi un ārstēšanas iespējām. “Veiktās aptaujas par īpaši vērtīgu sadaļu ir jāatzīmē pacientu izteiktie komentāri, kas ļauj iestādei operatīvi reaģēt un veikt uzlabojumus ikdienā ārstēšanas procesu nodrošināšanā,” uzsver Dr.med., psihiatre, Zinātniskā institūta Psihiskās veselības jomā vadītāja Liene Sīle.
Ar datu apkopojumu var iepazīties šeit.
