SPKC: Latvijā un Eiropā vērojams mērens Covid-19 pieaugums

Autors: Shutterstock.com

Augusta otrajā nedēļā (11.08.–17.08.) laboratoriski apstiprināto Covid-19 pozitīvo paraugu īpatsvars sasniedza 14,9% (salīdzinājumam jūlija ceturtajā nedēļā – 4,3%, jūlija pēdējā nedēļā – 5,8%, augusta pirmajā nedēļā – 8,0%). Arī stacionārās ārstniecības iestādēs pēdējās nedēļas laikā ir palielinājies no jauna stacionēto pacientu skaits ar Covid-19 infekciju: ja augusta pirmajā nedēļā tie bija astoņi stacionēti pacienti ar diagnozi Covid-19, tad otrajā nedēļā – 22 pacienti. Jūlija pēdējās divās nedēļās un augustā tika ziņots arī par sešiem nāves gadījumiem pacientiem ar Covid-19 infekciju, salīdzinot ar nevienu šādu ziņojumu jūlija pirmajā pusē.

Iepriekšējā sezonā šajā laika periodā arī novērots Covid-19 gadījumu skaita pieaugums, taču saslimstības rādītāji pērn novēroti augstāki nekā šajā sezonā.

Autors: Publicitātes foto

Uz pieaugošu SARS-CoV-2 vīrusa cirkulācijas intensitāti un izplatību sabiedrībā norāda arī notekūdeņu monitoringa rezultāti**.

Gatavojoties rudens–ziemas sezonai, Latvijā ir pieejama arī atjaunotā sezonas vakcīna pret Covid-19, kas pasargā pret smagām slimības formām, ko var izraisīt pašlaik dominējošās SARS-CoV-2 Omikrona varianta apakšlīnijas.

SPKC vērš uzmanību, ka Covid-19 vīrusa izplatībai joprojām nav izteiktas rudens–pavasara sezonalitātes un līdzīga epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās saistībā ar Covid-19 infekciju tika novērota arī iepriekšējos gados vasaras mēnešos, kam ir vairāki iemesli: imunitātes samazināšanās pret Covid-19 infekciju, intensīvāka cilvēku socializācija un mobilitāte atvaļinājumu sezonā, t. sk. biežāka publisku pasākumu apmeklēšana un starptautiski ceļojumi, kas veicina jaunu vīrusa variantu izplatību.

Arī citās Eiropas Savienības valstīs pēdējo nedēļu laikā ir vērojama Covid-19 infekcijas izplatības palielināšanās, lai gan kopējā aktivitāte joprojām ir zema un ietekme uz veselības aprūpes iestādēm ir relatīvi neliela. Ņemot vērā iepriekšējo vasaras sezonu pieredzi un to, ka Covid-19 izplatības riska faktori saglabājas, tuvākajās nedēļās var turpināt sagaidīt Covid-19 infekcijas intensitātes un stacionēto pacientu skaita mērenu pieaugumu.

Covid-19 infekcija joprojām var izraisīt smagas slimības iedzīvotājiem, kas pieder riska grupai: vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām un novājinātu imunitāti. Tādēļ būtiski arī vienmēr ievērot pamata profilakses pasākumus – regulāri un rūpīgi mazgāt vai dezinficēt rokas, izvairīties no pieskaršanās sejai ar netīrām rokām, ievērot respiratoro etiķeti (klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar elkoni vai vienreizlietojamo salveti), bieži vedināt telpas, izvairīties no tiešas saskarsmes ar slimiem cilvēkiem. Svaigs gaiss un aktivitātes ārā mazina inficēšanās risku, tādēļ priekšroka ir pasākumiem ārā, kur vīrusa pārnese ir mazāka, sevišķi, ja cilvēks pieder riska grupai.

Medicīniskās maskas vai respiratora izmantošana noteiktos apstākļos ir vienkāršs, bet efektīvs profilakses līdzeklis. Ja esi saslimis ar Covid-19 vai citu elpceļu slimību, sejas maskas vai respiratora lietošana ir svarīga, jo tā samazina vīrusa izplatīšanu – maska aiztur pilienus, kas rodas runājot, klepojot vai šķaudot un satur vīrusus vai baktērijas. Līdz ar to šādi var pasargāt no inficēšanās apkārtējos – īpaši cilvēkus ar augstāku risku smagai slimības gaitai (seniori, personas ar hroniskām slimībām, grūtnieces). Turklāt sejas maskas vai respiratora lietošana samazina inficēšanās iespēju publiskās vietās – īpaši tur, kur nav iespējams ievērot distanci. Šādos apstākļos šis aizsardzības līdzeklis jāapsver senioriem un personām ar hroniskām slimībām.

Cilvēkiem, kuri pieder riska grupai, joprojām ieteicama vakcinācija pret Covid-19, kas aizvien ir valsts apmaksāta.

Covid-19 biežākie simptomi: paaugstināta ķermeņa temperatūra, sauss klepus, nogurums, vājums, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana (smagākos gadījumos), muskuļu vai locītavu sāpes, galvassāpes, iesnas vai aizlikts deguns, iekaisis kakls, dažkārt ožas un/vai garšas zudums, caureja, slikta dūša vai vemšana.

*Vairāk par situāciju Eiropas Savienībā: https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-and-data/monitoring/weekly-threats-reports

**Notekūdeņu monitorings BIOR: https://bior.lv/lv/notekudenu-monitorings/sars-cov-2-virusa-rns-kopiju-izplatiba-latvija/2025-gada-zinojumi-par-rns-kopiju-izplatiba-latvija/

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "heise marketing" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Laika trūkums vai uzmanības deficīts?

Mūsdienās uzmanība kļuvusi par vienu no vērtīgākajiem cilvēka resursiem. Taču paradoksāli – jo vairāk mums ir informācijas un tehnoloģiju, kas palīdz ietaupīt laiku, jo vairāk mūsu uzmanība tiek saraustīta.

Aktuālie piedāvājumi

57. paralēle: ko Baltijas rudens nozīmē imunitātei

Rudens Latvijā nozīmē ne tikai īsākas dienas un mazāk saules gaismas, bet arī pārmaiņas ikdienas pašsajūtā. Kāpēc aukstajā sezonā īpaša uzmanība tiek pievērsta D vitamīnam, un kāda ir tā nozīme organismā? Aplūkosim D vitamīna nozīmi un tā uzņemšanu gada tumšajā periodā!

Otrās smadzenes zarnās: kā mikroflora var ietekmēt mūsu pašsajūtu

Zarnu mikroflora ir daudz vairāk nekā tikai gremošanas sistēmas sastāvdaļa – tās saistība ar mūsu pašsajūtu, imunitāti un vielmaiņu kļūst par arvien plašāk pētītu tēmu. Kādas ir “otro smadzeņu” funkcijas un ko par to saka pētījumi?

Hidratācija kā ikdienas veselības pamats

Miegs, uzturs, fiziskās aktivitātes, stresa līmenis un atjaunošanās tiešā veidā ietekmē pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Tomēr starp šiem faktoriem ir viens pamatelements, ko daudzi joprojām mēdz novērtēt par zemu – pietiekama organisma hidratācija.

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.

Produktu testi

Testa rezultāti: atjaunojošs un kopjošs serums nagiem

Septembrī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "ZAptieka" piedāvāja testēt serumu, kas izstrādāts ikdienas kopšanai sausiem, trausliem, blāviem un šķelšanās tendencei pakļautiem nagiem. Tā formula ir 100% aktīvo augu eļļu koncentrāts – bez ūdens un silikoniem.