SPKC: hantavīruss – uzliesmojuma risks zems; ko ņemt vērā dodoties ceļojumos

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) turpina uzraudzīt situācijas attīstību saistībā ar Andu hantavīrusa uzliesmojumu kruīza kuģī un vēlreiz vēlas uzsvērt, ka risks Eiropas iedzīvotājiem saistībā ar šo uzliesmojumu ir ļoti zems, ko apliecina arī Eiropas slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) eksperti. Šobrīd saslimušajiem un noteiktajām kontaktpersonām  ir karantīna un veselības stāvokļa uzraudzība, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.  

Vienlaikus SPKC vēlas vērst uzmanību uz vispārīgu hantavīrusu profilaksi ceļotājiem.  

Latvijā hantavīrusu infekcijas gadījumi tiek reģistrēti relatīvi reti – pēdējos gados 3–6 gadījumi gadā. Savukārt kopumā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (ES/EEZ) valstīs ik gadu tiek reģistrēti aptuveni 1 500–5 000 hantavīrusu infekcijas gadījumu. Eiropā un Āzijā ir sastopama hantavīrusu infekcijas forma, kas izraisa nieru darbības traucējumus un gripai līdzīgus simptomus (hemorāģiskais drudzis ar nieru sindromu),savukārt, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, kur cirkulē arī citi hantavīrusi, iespējama smagāka slimības forma, kas skar plaušas un sirdi – kardiopulmonālais sindroms. 

Lai gan risks ceļotājiem kopumā ir zems, SPKC speciālisti aicina Latvijas iedzīvotājus būt informētiem par iespējamiem inficēšanās veidiem un profilakses pasākumiem, īpaši dodoties dabas tūrisma pārgājienu vai lauku reģionu ceļojumos. 

Hantavīrusi ir daudzveidīga vīrusu grupa, ko galvenokārt pārnēsā grauzēji – peles, žurkas, ciršļi, kurmji u.c. Cilvēki var inficēties, ieelpojot aerosolus (putekļus), kas satur inficētu dzīvnieku urīna, izkārnījumu vai siekalu daļiņas, kā arī cieša kontakta rezultātā ar inficētu grauzēju izdalījumiem, pašiem grauzējiem vai piesārņotām virsmām.  

Visbiežāk saskare notiek grauzēju izveidotās dzīvesvietās vai reti izmantotās saimniecības telpās. Riska faktoru būtiski palielina tīrības un kārtības neievērošana telpās un izteikta grauzēju klātbūtne, par ko liecina grauzēju ekskrementi telpās un citas to pēdas. Tūristi var saskarties ar grauzējiem arī dabā, tostarp dzīvnieku novērošanas vietās, kur tie tiek piebaroti. 

Tikai relatīvi neliela daļa ceļotāju nonāk šādos apstākļos. Pie riska grupām pieder arī ceļotāji, kuri ilgstoši uzturas kopā ar vietējiem iedzīvotājiem vai dzīvo pagaidu nometnēs. Grauzējus var piesaistīt teltis, īpaši aukstā laikā un pārtikas trūkuma apstākļos. 

Dodoties ceļojumos, īpaši dabas tūrisma maršrutos, kempingos vai lauku apvidos, iedzīvotāji aicināti ievērot vairākus profilakses pasākumus: 

• regulāri mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni, īpaši pēc saskares ar vidi, kura varētu būt grauzēju piesārņota. Ja nav pieejams ūdens, lieto roku dezinfekcijas līdzekli;
• izvēlies tīras, labi uzturētas naktsmītnes bez redzamām grauzēju pazīmēm (izkārnījumi, grauzumi, caurumi sienās, alas);
• neatstāt pārtiku atklātā veidā – uzglabāt to noslēgtos traukos;
• izvairies no vietām ar uzkrātiem atkritumiem vai stāvošu ūdeni; 
• stingri ievērot higiēnas prasības kempingos;
• lietot tikai drošu dzeramo ūdeni (pudelēs vai vārītu);
• neēst pārtiku, kas varētu būt nonākusi saskarē ar grauzējiem;
• augļus un dārzeņus rūpīgi nomazgāt vai nomizot;
• nekad neaiztikt dzīvus vai beigtus grauzējus un to izdalījumus;
• izvairīties no netīrām, slikti vedinātām, putekļainām telpām (šķūņi, noliktavas), kur var būt grauzēju izkārnījumi – īpaši sausu putekļu veidā;
• izvairīties no sausu putekļu un netīrumu nonākšanas gaisā, lai tie netiktu ieelpoti;  
• valkāt slēgtā tipa apavus, īpaši lauku apvidos;
• vajadzības gadījumā lietot cimdus;
• pirms ceļojuma konsultējies ar ārstu par iespējamiem riskiem konkrētajā reģionā, sekot aktuālajai informācijai par infekcijas slimību izplatību galamērķa valstīs un ņemt vērā vietējo veselības iestāžu norādījumus;
• ņemot vērā to, ka grauzēji (žurkas, peles u. c.) var pārnēsāt ne tikai hantavīrusu infekciju, bet arī vairākas citas infekcijas slimības, minētie pasākumi ļaus jums izvairīties arī no tām. 

Hantavīrusa infekcijas simptomi parasti parādās 1–6 nedēļu laikā pēc inficēšanās, slimība parasti sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem:  

• drudzis (≥38 °C),  
• muskuļu sāpes,  
• drebuļi,  
• akūti zarnu simptomi (slikta dūša, vemšana, caureja, vēdera sāpes),  
• akūti elpceļu simptomi (klepus, elpas trūkums, sāpes krūtīs, apgrūtināta elpošana). 

Parādoties šādiem simptomiem pēc ceļojuma, īpaši pēc uzturēšanās lauku teritorijās vai vietās ar iespējamu kontaktu ar grauzējiem, ieteicams nekavējoties telefoniski vērsties pie ārsta, informēt par slimības  pazīmēm un ceļojuma maršrutu. 

SPKC ir sagatavojis profesionālajām ārstu asociācijām un slimnīcām informāciju par Andu hantavīrusa infekciju, tās diagnostiku, kā arī rīcību slimības konstatēšanas gadījumā. 

Papildu informācija 

Plašāku informāciju par infekcijas slimību profilaksi iespējams iegūt:

• https://www.spkc.gov.lv/lv/infekcijas-slimibu-apraksti#hantavirusu-infekcija  
• Pasaules Veselības organizācija – https://www.who.int/  
• Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs – https://www.ecdc.europa.eu/en