SPKC: Arvien vairāk cilvēku pret ērču encefalītu vakcinējas visa gada garumā, nevis sezonāli
Rīga, 13.nov., LETA. Aizvien vairāk cilvēku pret ērču encefalītu vakcinējas visa gada garumā, nevis sezonāli, turklāt šogad varētu būt audzis kopumā vakcinēto cilvēku skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) provizoriskie dati.
No 2012. līdz 2016.gadam Latvijas iedzīvotāji saņēmuši 313 299 potes pret ērču encefalītu, proti, vidēji apmēram 62 660 potes viena gada laikā. Provizoriski šogad no janvāra līdz augustam Latvijā veiktas 59 822 potes pret ērču encefalītu, līdz ar to var prognozēt, ka 2017.gadā kopumā saņemto pošu skaits varētu pieaugt. "Jāņem vērā, ka šis skaitlis neatspoguļo kopējo vakcinēto personu skaitu, jo, vakcināciju pret ērču encefalītu sākot, pirmajā gadā jāsaņem trīs vakcīnas potes, un pēc tam jāveic revakcinācija pēc trīs gadiem un tad ik pēc pieciem gadiem," skaidro SPKC.
Pēc centrā paustā, tā kā saslimšana ar ērču encefalītu var izraisīt smagas sekas un pat nāvi, Latvijā cilvēki pret vakcināciju izturas aizvien atbildīgāk un biežāk vakcinējas visa gada ietvaros - arī rudens mēnešos un ziemā.
SPKC informēja, ka 27 Latvijas reģionos, kas atzīti par ērču encefalīta endēmijas reģioniem, bērniem līdz 18 gadu vecumam vakcināciju pret ērču encefalītu apmaksā valsts. SPKC provizoriskie dati liecina, ka no 2017.gada janvāra līdz augustam valsts apmaksātās vakcinācijas ietvaros 14 009 bērni un jaunieši saņēmuši potes pret ērču encefalītu.
Centrā skaidro, ka rudens ir laiks, kad ērču aktivitātē novēro otro pacēlumu, kas gan parasti ir mazāks nekā pavasarī. "Grūti pateikt, kāpēc tieši tā, taču rudenī ērces vairāk sastopamas tieši meža taciņu malās un zālē. Jāievēro, ka ērcēm asins sūkšana ir nepieciešama, lai pārietu nākamajā attīstības stadijā vai producētu oliņas," skaidro SPKC pētnieki.
Vienlaikus SPKC dati rāda, ka ceturtajai daļai cilvēku, kas Latvijā saslimuši ar ērču encefalītu, nav ne jausmas, kur un kādos apstākļos tas noticis. Šādos gadījumos bieži vien pie vainas varētu būt ērču tēviņi vai ērces agrīnā attīstības stadijā - nimfas. "Tā kā nimfas ir mazas, cilvēks piesūkšanās brīdi var nepamanīt. Savukārt ērču tēviņi piesūcas tikai uz īsu brīdi, un tad nokrīt. Atšķirībā no ērču mātītēm, tēviņi ap snuķīti neveido cementējošu konusiņu cilvēka ādā, tajā neiecementējas un asinis nesūc ilgstoši. Mātītes asinis sūc ilgi un tas palielina iespēju saslimt ar Laima boreliozi. Saslimšanu ar ērču encefalītu piesūkšanās ilgums nekādi neietekmē, jo inficēšanās var notikt uzreiz, kad ērce ir piesūkusies - dažu minūšu laikā," norāda SPKC.
Vienlaikus centrs skaidro, ka ērču aktivitātes sezonas ilgumu prognozēt ir grūti, jo tas atkarīgs no laika apstākļiem un gaisa temperatūras. "Vēl nesen vienu gadu ērces bija aktīvas līdz pat Ziemassvētkiem. Ir bijuši pat gadījumi, kad ērces mājās ziemas mēnešos no meža atnes ar koku zariem, kas siltumā atkūst," uzsver SPKC.
Centra speciālisti norāda, ka pēdējos gados par lielisku ērču vairošanās vietu Latvijā kļuvuši mežu izcirtumi, pļavas un krūmāji. Ērces īpaši vairojas gadiem nepļautās pļavās un nesakoptos mežu izcirtumos, kas nereti tiek pamesti. Tā ir lieliska vieta, kur attīstīties arī dzīvniekiem - ērču barības avotam, tādējādi izcirtumos savairojas arī ērces.
SPKC atgādina, ka pirms došanās mežā svarīgi domāt par apģērba pielāgošanu, lai ērcēm zem tā palīst būtu grūti. Šos ieteikumus vērtīgi ņemt vērā arī cilvēkiem, kas pret ērču encefalītu ir vakcinējušies, jo ērces pārnēsā arī citas infekcijas, piemēram, Laimas boreliozi. "Tiesa, kamēr Laima boreliozi var veiksmīgi ārstēt ar antibiotikām, saslimšanas gadījumā specifisku zāļu pret ērču encefalītu nav," uzsver SPKC.
