Speciālistu trūkuma dēļ slēdz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu Aizputē
Rīga, 3.apr., LETA. Nespējot piesaistīt vajadzīgos speciālistus, no 1.aprīļa Aizputē slēgts Steidzamās medicīniskās palīdzības punkts, liecina informācija Aizputes novada pašvaldības mājaslapā.
Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz izmaiņām normatīvajos aktos, kas nosaka, ka no 1.aprīļa Steidzamās medicīniskās palīdzības punktos strādā vismaz viens ārsts un ārsta palīgs jeb feldšeris vai māsa.
Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds stāsta, ka gan viņš, gan pašvaldība par šo lēmumu bija laikus informēti. Viņš norāda, ka kopā ar Aizputes novada domes priekšsēdētāju Juri Grasmani (VL-TB/LNNK) neatlaidīgi meklēti jauni mediķi. "Bet medicīnā ir tāds speciālistu trūkums, ka mūsu centieni atrast ārstu un viņa palīgu, kas būtu ar mieru strādāt Aizputē, bija bez rezultātiem," viņš stāsta.
Kuldīgas slimnīca kopā ar Aizputes novada domi nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam, lūdzot atļauju turpināt darbu esošajiem mediķiem ierastajā režīmā, bet atbilde ne no vienas, ne otras institūcijas neesot saņemta.
Līdz 1.aprīlim Aizputes Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā diennakts dežūras nodrošināja astoņi ārsta palīgi, kuriem tas nebija pamatdarbs.
Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā pērn palīdzība sniegta 900 Aizputes iedzīvotājiem. Tagad novada iedzīvotājiem pēc medicīniskās palīdzības būs jābrauc uz 30 kilometru attālo Kuldīgas slimnīcu vai 60 kilometru attālo slimnīcu Liepājā.
Tomēr laukos ne visiem cilvēkiem ir iespējams aizbraukt tik tālu, norāda Rozenfelds. Viņš apgalvo, ka ir arī cilvēki, kuri baidoties izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, jo par nepamatotu izsaukumu ir jāmaksā.
Aizputē pagaidām darbojas aprūpes nodaļa ar 15 gultasvietām no kurām lielākā daļa ir aizpildītas. Nodaļā strādā ārsts, kas apskata pacientus un dod norādījumus māsai par katram pacientam nepieciešamo palīdzību, ko sniedz visu diennakti. Pacienti galvenokārt ir vecāka gada gājuma cilvēki.
Rozenfelds pauž bažas arī par šīs nodaļas nākotni. Viņam zināms, ka arī par aprūpes pakalpojumiem valdība gatavo izmaiņas normatīvajos aktos.
"Ja Rīgā bezpajumtniekiem ir pieejamas elitāras medicīnas aprūpes iestādes pakalpojumi, tad laukos cilvēkiem ir jācīnās par to, lai viņi vispār varētu saņemt medicīnisko palīdzību. Patlaban valsts politika ir vērsta uz to, lai attīstītu tikai Rīgu," uzskata Rozenfelds.
Jau ziņots, ka Aizputes un Kuldīgas slimnīcas fiziska un juridiska apvienošana notika 2007.gada martā.
