Speciālisti: profilaktiskie pasākumi mazina invaliditātes risku diabēta pacientiem
2008. gadā Latvijā bija reģistrēti aptuveni 56 tūkstoši diabēta pacientu. Šo saslimšanu raksturo augsta invaliditāte galvenokārt vēlīno komplikāciju dēļ – kāju bojājumi ir viena no smagākajām komplikācijām.
Martā aprit 10 gadi kopš klīnikā "Gaiļezers" strādā Diabētiskās pēdas aprūpes centrs. Konsultācijas un profilaktiskā apkope gada laikā tiek sniegta aptuveni 4000 cilvēku, no kuriem 1500 ir pastāvīgie pacienti.
Martā aprit 10 gadi kopš klīnikā "Gaiļezers" strādā Diabētiskās pēdas aprūpes centrs. Konsultācijas un profilaktiskā apkope gada laikā tiek sniegta aptuveni 4000 cilvēku, no kuriem 1500 ir pastāvīgie pacienti. Pēdu aprūpes speciālists - podiatrs diagnosticē un ārstē pēdu deformācijas, slimības un ievainojumus, kā arī veic profilaktiskos pasākumus. Lai gan šādu pacientu skaits pieaug, tomēr ar mūsdienu metodēm ir iespējams atvieglot un stabilizēt pacienta stāvokli un uzlabot pašsajūtu.
Centra speciāliste Tatjana Ivanova norāda uz to, ka pacientu attieksmei ir ļoti nozīmīga loma slimības norises gaitas kontrolēšanā – viņa aicina neatlaidīgi sekot līdzi savas veselības stāvoklim, ievērot ārsta norādījumus, lietot nozīmētos medikamentus, pievērst uzmanību saviem ēšanas paradumiem un fiziskajai slodzei. "Viens no būtiskajiem diabēta ārstēšanas principiem ir pacientu un viņu tuvinieku izglītošana, tāpēc klīnikā tika ieviesta diabēta pacientu apmācības programma, veicinot praktisko iemaņu apgūšanu, lai novērstu potenciālās problēmas," min T. Ivanova. Klīnikā "Gaiļezers" ir pieejami visi speciālisti, kuru līdzdalība ir nepieciešama, lai sekmīgi ārstētu diabētu un tā radītās problēmas – redzes pasliktināšanos, nieru darbības traucējumus, asinsvadu bojājumus, kas var izraisīt insultu un infarktu, un perifēro nervu bojājumi, kas visbiežāk ir iemesls čūlas izveidē un ievērojami paaugstina pēdas komplikāciju risku.
Kā liecina prakse, komplikāciju sākotnējais cēlonis biežāk ir bijusi bez uzmanības atstāta čūla pēdas apvidū. Tā veidojas noteiktu stadiju secībā, tomēr centrālā loma ir diabēta izraisītajai neiropātijai, kas rada nejūtību un pēdas deformāciju – tas savukārt ietekmē cilvēka gaitu un slodzes sadalījumu uz pēdu. Čūlas attīstību var veicināt arī neērti apavi. Praktiski veseliem cilvēkiem normāla reakcija spiediena vietā ir ādas sabiezējumi un tulznas, kas ar laiku sadzīst, tāpēc īpašus draudus veselībai nerada.
T. Ivanova diabēta pacientiem iesaka katru dienu apskatīt kājas un pēdas, un īpaši pirkststarpas. Pēdas ir regulāri jāmazgā un rūpīgi jānosusina, sevišķi starp pirkstiem, ūdens temperatūrai ir jābūt zemāk par 37 grādiem. Ir jāizvairās telpās vai laukā staigāt basām kājām un valkāt kurpes bez zeķēm. Nedrīkst lietot ķīmiskus līdzekļus un plāksterus varžacu un ādas sacietējumu likvidēšanai, bet ādas sausuma novēršanai izmantot mitrinošas eļļas un krēmus. Katru dienu būtu jāmaina zeķes, turklāt tām vislabāk būtu jābūt bez vīlēm. Ja pacientam ir slikta redze, tad nemēģināt pašam apkopt pēdas. "Es aicinu diabēta pacientus nekavējoties vērsties pie speciālista ja ir radusies tulzna, noberzums vai kāds cits ādas ievainojums," piebilst T. Ivanova.
