Lai gan ļaundabīgs audzējs līdz šim visbiežāk ir asociējies ar nenovēršami letālu iznākumu, mūsdienās šī diagnoze vairs nenozīmē neizbēgami drīzu nāvi un nolemtību.

Aizvadīto dekāžu laikā gan ļaundabīgu, gan arī labdabīgu audzēju diagnostika un ārstēšana pasaulē strauji attīstījusies, metodēm kļūstot efektīvākām un pieejamākām. Kas audzēju diagnostikai un ārstēšanai ir pieejams pasaulē? Kas no tā un cik daudz ir Latvijā?

Ļaundabīgs audzējs ir smaga, bet mūsdienās vairs ne pilnīgi neārstējama slimība. Pasaulē vairāk nekā puse no jauna diagnosticēto vēža pacientu tiek izārstēti, pielietojot dažādas modernas ārstniecības metodes. Ik gadu simtiem tūkstoši pacienti atgriežas pie ierastā dzīvesveida. Pēc Amerikas Vēža asociācijas datiem, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados izdzīvoja mazāk nekā puse no pacientiem, kam diagnosticēts vēzis, savukārt 2004. - 2010. izdzīvojušo skaits sasniedz divas trešdaļas jeb 68%, no tiem, kam vēzis diagnosticēts pirms pieciem gadiem. Jāpiezīmē, ka dažām vēža formām izdzīvošanas procents ir ļoti augsts - līdz pat 99%.

Protams, ir jāatceras, ka sastopami ļoti daudz dažādi ļaundabīgu un labdabīgu audzēju veidi - tai skaitā ir tādi, kas ļoti grūti padodas ārstēšanai. Taču, pateicoties straujai diagnostikas un ārstniecības metožu attīstībai, šodien ir iespējams ļoti agrīni diagnosticēt un ar panākumiem ārstēt arī tādus ļaundabīgo audzēju formas, kas agrāk tiešām nozīmēja drīzu pacienta nāvi. Tādas diagnozes ir, piemēram, dažādi leikēmiju paveidi, Hodžkina limfoma, melanoma, krūts un sēklinieku vēzis. Atklājot tos agrīnā stadijā, piecu gadu dzīvildze ir gandrīz 85% gadījumu.

Arī Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas neiroķirurgs, Latvijas Neiroķirurgu biedrības valdes priekšsēdētājs, Dr.med. Kaspars Auslands, kura ikdienas darbība ir saistīta arī ar neiroonkoloģiskajiem pacientiem, pauž to, ka diagnoze ļaundabīgs smadzeņu audzējs vai citu orgānu vēža metastāzes galvas smadzenēs nenozīmē drīzu un neizbēgamu nāvi. Pat gadījumos, kad to nav iespējams pilnībā izārstēt, tā izpausmes var sekmīgi un ilglaicīgi kontrolēt: "Lai gan joprojām nav atrasts veids, kā varētu pilnībā izārstēt primāru smadzeņu vēzi vai citu orgānu vēža metastāzes galvas smadzenēs, mūsdienās pasaulē un arī Latvijā, pielietojot adekvātu un pareizu ārstēšanu, ir labas iespējas nodrošināt neiroonkoloģiskiem pacientiem pietiekami ilgu dzīvildzi un saglabāt dzīves kvalitāti. Pretējā gadījumā, nepielietojot nekāda veida ārstēšanu, paredzamā dzīvildze šiem pacientiem ir dažu mēnešu jautājums." Protams, ļaundabīgu audzēju vai metastāžu gadījumi smadzenēs nav pārāk optimistiski, salīdzinot ar citām vēža formām, tomēr pēc Amerikas Vēža asociācijas datiem pēdējās desmitgades laikā pacientu vidējā dzīvildze arī šajos gadījumos ir ievērojami pieaugusi divas līdz trīs reizes.

Diagnostika - vai visas metodes pieejamas Latvijā?

Speciālisti kārtējo reizi uzsver, ka radikālai audzēju ārstēšanai nozīmīgs priekšnoteikums ir maksimāli savlaicīga diagnostika - jo mazāks audzējs apjomā, jo radikālāk to var ārstēt. Pasaulē pašlaik pielietotās modernās diagnosticēšanas un ārstniecības metodes ir ieviestas arī Latvijā, pēdējā desmitgadē ievērojami uzlabojot situāciju onkoloģisko slimību ārstēšanā.

Latvijas Terapeitiskās radioloģijas asociācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Onkoloģijas centra staru terapijas virsārste Dace Saukuma stāsta, ka diagnostiskie izmeklējumi onkoloģijā ir būtiski: "Runājot par diagnostiskajiem izmeklējumiem, onkoloģijā tie ir ļoti svarīgi. Latvijā diagnostikas iespējas ir ļoti labas - aparatūra ir kvalitatīva, pieejama un pietiekamā daudzumā, bet traucē rindas saistībā ar valsts finansējumu un kvotām. Lai pareizi un veiksmīgi ārstētu pacientu, nepieciešams nosacīti svaigs izmeklējums. Piemēram, nozīmējot pacientam radioķirurģisko vai stereotaktisko ārstēšanu, šis izmeklējums būtu vēlams ne vecāks par mēnesi. Citur pasaulē atzīst pēdējās nedēļas laikā veiktu magnētisko rezonansi. Latvijā, ja pacients var atļauties maksas diagnostiku, process notiek raiti un ārstēšana tiek uzsākta nekavējoties."

Vienīgā diagnostikas metode, kura Latvijā šobrīd vēl nav pieejama, ir pozitronu emisijas tomogrāfa (PET) izmeklējums. Ja datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumos diagnosticē audzēja anatomiskos izmērus un tā lokalizāciju, tad ar PET diagnostiku var iegūt informāciju par šūnu veidojuma funkcionālo dabu - vai tas ir aktīvs, neaktīvs, dzīvs, nedzīvs, ļaundabīgs vai labdabīgs. "Šādā veidā var diagnosticēt slimības daudz agrākā stadijā un agrāk, nekā veicot klasiskos diagnostiskos izmeklējumus. Ir bijuši gadījumi, ka, veicot magnētiskās rezonanses izmeklējumu, konkrētajā zonā neko neatrod, bet ar pozitronu emisijas tomogrāfiju var redzēt, ka slimās šūnas krāj izmeklēšanā pielietoto radioaktīvo preparātu. Līdz ar to var noteikt, kur ir bojājums, kur veidojas audzējs. Un to var noteikt daudz agrākā stadijā," piebilst Dace Saukuma.

Laba ziņa onkoloģijas nozarē - no 2016. gada šāda PET diagnostikas iespēja būs arī Latvijā. Nākamā gada sākumā Rīgā tiks atklāts Nukleārās Medicīnas centrs (NMC), kas būs modernākais šāda veida diagnostikas un klīnisko pētījumu centrs Baltijā. "NMC izveides mērķis ir nodrošināt onkoloģisko slimību diagnostiku Latvijā tādā pašā kvalitātē, kā attīstītajās Eiropas un pasaules valstīs, kā arī veikt diagnostikai nepieciešamo radionuklīdu ražošanu un eksportu uz citu valstu medicīnas centriem," stāsta SIA "Nukleārās medicīnas centrs" valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.

NMC specializācija būs precīza vēža un sirds slimību diagnostika to agrīnā stadijā, pielietojot īsu brīdi dzīvojošus radionuklīdus. Šādas diagnostikas pieejamība Latvijā būs liels papildinājums vēža radikālā ārstēšanā, jo, ja tradicionālie diagnostikas veidi sniedz informāciju par kādu konkrētu ķermeņa daļu, tad ar PET diagnostiku iegūst informāciju par norisēm un izmaiņām visā ķermenī, ļaujot uzsākt ārstēšanu ļoti agrīni.

Jaunākās ārstēšanas metodes arī Latvijā

Arī labdabīgu un ļaundabīgu audzēju ārstēšanai Latvijā ir pieejamas metodes, kuras ir salīdzināmas ar Eiropas Savienības, ASV un citu attīstīto valstu iespējām. Protams, Latvijā vislabākā situācija ir Rīgā, kur pieejams plašākais ārstēšanas iespēju klāsts - gan ķirurģija, gan ķīmijterapija, gan staru terapija, taču audzējus ārstē arī reģionālajās slimnīcās, piemēram, Liepājā un Daugavpilī. Skaidrojot atšķirības, īpaši staru terapijā, Dr. Dace Saukuma stāsta, ka tās galvenokārt ir saistītas ar pieejamo aparatūru: "Staru terapija Latvijā ir pieejama četrās slimnīcās. Rīgā, Latvijas Onkoloģijas centrā ir vismodernākā - 2009. gadā uzstādīta aparatūra un plašākās iespējas. Citās slimnīcās situācija atšķiras un tādas modernās tehnoloģijas kā stereotaktiskā staru terapija vai radioķirurģija tur nav pieejamas. Bet arī reģionos, piemēram, Liepājā un Daugavpilī var veikt ārstēšanu - tas ir atkarīgs no ārstu kompetences un no tā, kā medicīnas fiziķi un tehniskie darbinieki spēj saplānot staru plānus ar viņu rīcībā esošajām iekārtām. Iespējas ir."

Lai gan staru terapijai jau ir pusgadsimtu sena vēsture, tā tiek uzskatīta par ļoti perspektīvu ārstēšanas metodi, ar kuras palīdzību var radikāli cīnīties pret audzējiem grūti pieejamās vietās, kur ar ķirurģisku operāciju nav iespējams piekļūt. "Vislabākie ārstēšanas rezultāti ir gadījumos, ja primāru smadzeņu audzēju vai metastāzi ir iespējams izņemt pilnībā, neradot pēcoperācijas periodā neiroloģiska rakstura bojājumus, kā, piemēram, runas vai uztveres problēmas, kustību traucējumus vai citus simptomus. Diemžēl tas ne vienmēr ir iespējams, jo bieži ir sastopami veidojumi, kas atrodas dziļās, ķirurģiski grūti aizsniedzamās vietās, funkcionāli svarīgās zonās, vai arī, kā tas var būt daudzu metastāžu gadījumā, to ir daudz un operācijas laikā visus metastāžu mezglus nav iespējams izņemt - paliek kāda daļa, kas ar laiku var sāk augt un radīt simptomus. Šādos gadījumos radioķirurģija ir tā, kas dod iespēju audzēju sekmīgi kontrolēt bez operatīvas terapijas. Tāpēc pirms jebkuras iejaukšanās ļoti svarīgi ir veikt adekvātu plānošanu, paredzot dažādu ārstēšanas metožu pielietošanu, kuru mērķis ir pēc iespējas labākā rezultāta sasniegšana, saglabājot pacientu dzīves kvalitāti. Parasti tas ir multidisciplinārs ārstu konsīlijs, kas nosaka, kāda būtu vislabākā taktika katrā noteiktā gadījumā, " komentē neiroķirurgs Kaspars Auslands.

Jaunumi Latvijā ir gaidāmi arī staru terapijā jeb radioķirurģijā - jau šī gada nogalē Siguldas slimnīcā tiks atklāts Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs "Sigulda", kur tiks veikta gan onkoloģisku, gan neonkoloģisku (labdabīgu) audzēju ārstēšana ar CyberKnife stereotaktiskās radioķirurģijas tehnoloģiju. Tā ir neinvazīva ārstēšanas metode pacientiem, kuriem ķirurģisku ārstēšanu - operāciju nav iespējams veikt blakus saslimšanu un veidojuma anatomiskās lokalizācijas dēļ. Šīs metodes priekšrocība ir tā, ka ārstēšana notiek dažu seansu laikā un nav nepieciešama pacienta uzturēšanās slimnīcā, jo ārstēšana notiek ambulatori. Turklāt pēc ārstēšanas parasti novēro ievērojami mazāk komplikāciju, un dzīves kvalitātes rādītāji ir augstāki, nekā pēc ķirurģiskas iejaukšanās.

Jāpiebilst gan, ka katrs saslimšanas gadījums tiek izmeklēts individuāli, un atbilstoši to specifikai speciālisti un onkologu konsīlijs nozīmē vispiemērotāko un efektīvāko ārstēšanas metodi - vai nu izvēloties vienu galveno, vai arī tās kombinējot. Būtiski ir zināt, ka vissekmīgāk audzējus (īpaši ļaundabīgos) varēs izārstēt, tos laicīgi diagnosticējot, tādēļ jāatceras, ka regulāras veselības pārbaudes ir izšķirošas, un nav jākautrējas un jāvilcinās pieprasīt savam ģimenes ārstam papildu izmeklējumu veikšanu neizprotamu simptomu gadījumos. Laicīgi atklāts audzējs ir ārstējams, saglabājot dzīves kvalitāti!