Pirmsskolas un sākumskolas vecumā rūpes par zobu veselību ir galvenokārt vecāku, nevis bērnu atbildība. Zobu tīrīšanai šajā vecumā jābūt asistētai, un vecākiem bērnu zobiņi ir jāpārtīra. Ja vecāki visu atbildību atstāj bērnu rokās, sekas ir neiepriecinošas - pastāvīgie zobi, kuri ir nesen izšķīlušies, jau ir jāplombē, un ilgtermiņā tas nozīmē lēnu zoba nāvi.

Par to, kas jāņem vērā, rūpējoties par bērna zobiem, pieredzē dalās Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas zobu higiēniste Anda Mironova.

Kāpēc bērnu zobi ir jāpārtīra?

Bērniem līdz aptuveni 9 gadu vecumam (zēniem pat nedaudz ilgāk) vēl nav pietiekami labi attīstīta sīkā pirkstu muskulatūra. Kaut arī bērni jau no mazām dienām mācās tīrīt zobus pašu spēkiem, līdz brīdim, kad prasme tiek pilnībā apgūta, vecākiem ir jāasistē un tādējādi jānodrošina kvalitāte. Svarīgi ir lai bērns redz arī vecākus tīrām zobus, jo viens no spēcīgiem dzinuļiem ir vecāku atdarināšana. Lai kvalitatīvi pārtīrītu bērna zobus, vecākiem jāņem bērns klēpī vai jāstāv bērnam no mugurpuses, tādejādi labāk redzot un ērtāk piekļūstot bērna zobiem. Sākumā jāiztīra abu žokļu košļājamās virsma, izdarot turpu - šurpu kustības, tad jānotīra visas ārējās zobu virsmas arī izdarot turpu - šurpu kustības, zobu birstīti pieliekot pie zobiem un smaganas slīpi - 45 grādu leņķī, līdzīgi arī iekšējās virsmas. Katrā vietā jāveic 10 kustības. Brīdis, kad bērns sāks raiti rakstīt vai spēs sasiet kurpju šņores, vecākiem ir zīme, ka zobu tīrīšanas iemaņas jau varētu būt labas.

Vai ir nozīme tam, ar kādu zobu suku un zobu pastu tiek tīrīti zobi?

Es personīgi ieteiktu izvēlēties parasto zobu suku, jo ar to ir vieglāk apgūt pareizas zobu tīrīšanas prasmes, turklāt zobu tīrīšana attīsta bērna koordināciju. Jo vairāk bērns trenē roku veiklību, jo vairāk attīstās arī bērna rakstība un runa. Elektrisko zobu suku es rekomendētu, sākot no pusaudžu vecuma. Nozīme ir arī zobu pastas sastāvam. Bērni nedrīkst lietot baltinošās zobu pastas, kā arī zobu pastas ar pretiekaisuma efektu. Uzmanība jāpievērš fluorīda sastāvam. Vēlamā fluorīda koncentrācija ir 1000 - 1450 ppm. Ja zobu pastai ir atbilstošs sastāvs, nav vajadzības pirkt tieši bērniem domāto zobu pastu. Zobu pastu ar atbilstošu fluorīdu daudzumu var lietot visa ģimene, tai skaitā bērni.

Vai bērniem vajadzētu diegot zobus un izmantot mutes skalojamo līdzekli?

Zobus ieteicams sākt diegot, kad sānu zobi paliek ciešāki, apmēram no 5-6 gadu vecuma. Arī mutes dobuma skalojamo līdzekli ieteicams lietot no 6 gadu vecuma. Mutes skalojamajam līdzeklim ir jāsatur fluors aptuveni 0,05% koncentrācijā, un tas nedrīkst saturēt spirtu.

Kāpēc zobu diegošanas laikā mēdz asiņot smaganas?

Visbiežāk asiņošana norāda uz to, ka ir savairojušās baktērijas, tāpēc vietās, kur smaganas asiņo, zobi ir labāk jāiztīra, īpašu uzmanību pievēršot tieši zobu starpām un apvidum pie smaganām. Kamēr cilvēks iemācās raiti diegot, var gadīties viegli savainoties.

Kas visvairāk kaitē bērnu zobiem?

Galvenais zobu bojāšanās izraisītājs ir cukurs. Nereti vecākiem šķiet, ka viņu bērni nepatērē daudz saldumu, taču ir jāatceras, ka eksistē arī slēptie cukuri, kurus satur jogurti ar piedevām, brokastu pārslas, biezpiena sieriņi, paku sulas un citi par veselīgiem uzskatītie produkti. Ļoti nelabvēlīgi uz zobu veselību iedarbojas visa veida saldinātie gāzētie dzērieni, jo īpaši "kola, aukstā tēja", u.c., kas satur milzīgu cukura daudzumu. Bērniem, kas regulāri lieto saldinātos dzērienus, var parādīties zobu erozija, proti, zobi kļūst mīkstāki, un emalja sāk noārdīties. Kritiskais moments, kad visvieglāk tikt pie caurumiem ir laikā, kad bērnam mainās zobi. Zobam izšķiļoties, tas ir salīdzinoši mīksts un vairāk pakļauts nelabvēlīgai ietekmei. Šajā periodā īpaši jāpievērš uzmanība tam, lai jaunie zobi tiktu ļoti labi notīrīti (tā ir pilnībā vecāku atbildība), apgādāti ar tik nepieciešamo fluorīdu un jāierobežo cukura lietošana.

Vai iespējams nodzīvot visu dzīvi bez neviena cauruma?

Ja zobi tiek labi un atbildīgi kopti, tiem vispār nav jābojājas. Vecākiem būtu jāapzinās, ka nevis zobu higiēnists vai zobārsts ir tie, kuri rūpējas par bērnu zobu veselību, bet vecāki, kuri ikdienā nodrošina atbilstošu zobu kopšanu.

Reizēm cilvēkiem šķiet, ka salabots zobs ir vesels zobs, taču tā nav. Katra plomba nozīmē lēnu zoba nāvi. Ik pēc 7 - 10 gadiem plomba ir jāmaina. Vecās plombas vietā tiek ielikta lielāka plomba, tad vēl lielāka, vēl lielāka, līdz gala rezultātā no zoba vairs nekas nav palicis pāri un ir nepieciešams kronis vai implants. Pieaugušā vecumā mēs ārstējam to, ko esam sabojājuši bērnībā. Turklāt tās ir arī ļoti lielas finansiālās izmaksas, no kuram būtu iespējams izvairīties, ja vien bērnībā mūsu zobi netiktu sabojāti.