Šogad Latvijā konstaēti septiņi ievestie Denges drudža gadījumi
Šogad Latvijā reģistrēti septiņi ievesti Denges drudža gadījumi, salīdzinoši 2009.gadā tāds bija viens gadījums, ziņo Latvijas Infektoloģijas centrs. Visi saslimušie ir Latvijas iedzīvotāji – pieci no Rīgas, pārējie no citām Latvijas pilsētām, kuri inficējās ceļojumu laikā infekcijas skartajās valstīs.
Kopumā inficējušās septiņas sievietes un viens vīrietis. Minētie cilvēki ar Denges drudzi inficējušies Indijā, Taizemē un Indonēzijā.
Denges drudzis ir vīrusu infekcija, kura ir endēmiska tropu un subtropu klimatiskās joslas valstīs. 2009.–2010.gadā Denges drudža paaugstināta aktivitāte un šīs slimības uzliesmojumi reģistrēti Āfrikas valstīs - Kaboverdē un Senegālā, Majotas salā -, Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Karību baseina valstīs -Argentīnā, Brazīlijā, Kolumbijā, Kostarikā, Dominikānas republikā, Salvadorā, Franču Gviānā, Gvadelupā, Hondurasā, Peru un Puertoriko -, kā arī Āzijas un Vidējo Austrumu valstīs – Malaizijā, Filipīnās, Singapūrā, Šrilankā, Vjetnamā un Saūda Arābijā.
Šogad augustā arī Francijā, Nicā, reģistrēti divi vietējas izcelsmes 1.tipa vīrusa izraisīti Denges drudža gadījumi, kā rezultātā tika veikti plaši odu kontroles pasākumi. Tika konstatēts, ka ģenētiski vīruss līdzīgs Mauritānijā tipētajiem vīrusiem. Līdz šim Francijā tika reģistrēti tikai ievesti Denges drudža gadījumi.
Denges drudzi izraisa flavivīrusu dzimtas vīruss, kam ir 4 serotipi. Dabā endēmiskajās teritorijās tas cirkulē pērtiķu, vāveru un lemuru populācijās. Denges vīruss uz cilvēku tiek pārnests ar Aedes ģints odu starpniecību.
Denges drudža inkubācijas periods ir 5-8 dienas. Slimības vieglākai formai raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, muskuļu un locītavu sāpes. Slimības smagākās formas gadījumā drudzim pievienojas smaga hemorāģiska caureja un, iespējams, toksisks šoks. Smagākai formai raksturīga arī augsta letalitāte – līdz 50%.
Denges drudža vīrusi pieder pie bīstamiem infekcijas slimību ierosinātājiem un tā laboratoriskā diaganostika Latvijā ir iespējama tikai Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā.
Tūristiem, kas apmeklē tropu un subtropu apgabalus, vajadzētu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no odu kodumiem, uzsver infektologi.
Lai aizsargātos no odu kodumiem, uzturoties ārpus telpām, jāvalkā blūze ar garām piedurknēm, un garās bikses, vēlams, no biezāka auduma, un jālieto odu atbaidītāji. Infektologi uzsver, ka odu atbaidīšanai efektīvi iedarbojas repelenti. Pirms repelenta lietošanas ar ārstu būtu jākonsultējas grūtniecēm un bērniem līdz 12 gadu vecumam. Jaundzimušajiem repelentus nerekomendē, to vietā jāizmanto insektu tīkli un aizsargājošs apģērbs.
Nepieciešams izvairīties no uzturēšanās ārpus telpām rītausmas un krēslas stundās vakaros, kad odu daudzums ir vislielākais.
Ilze Mežniece
