Šodien 19. augustā plkst. 12:00 notika Latvijas vēsturē pirmā Nacionālā šķērsgriezuma pētījuma par iedzīvotāju sirds un asinsvadu veselības stāvokli rezultātu prezentācija.

Ir noslēgusies Rietumu Bankas Labdarības fonda atbalstītā un LU Kardioloģijas zinātniskā institūta un Latvijas Inovatīvā medicīnas fonda veiktā šķērsgriezuma pētījuma datu vākšana un Latvijas iedzīvotāju sirds veselības pārbaude. Uz šo brīdi ir veikta iegūto datu apstrāde par to, kāds ir gan Latvijas iedzīvotāju sirds veselības stāvoklis dažādās vecuma, dzimuma, nacionālajās un sociālajās grupās, gan arī genoms, kas tiek pētīts Valsts pētījumu programmu ietvaros.

No 6000 uz pētījumu uzaicinātajām personām atsaucās 4198 cilvēku (69,97%), taču reāli ieradās 4022 cilvēku. Analīzē tika iekļautas 3807 anketas, kuras datu bāzes veidošanas un ekspertīzes procesā tika atzītas par atbilstošām rezultātu analīzei.

Vidējais sirds slimības izraisošo riska faktoru skaits pētījuma populācijā 25 – 34 g.v. vīriešiem bija vidēji 2,5 riska faktoru, bet sievietēm 1,5 riska faktoru. Līdz ar vecumu to skaits pieauga līdz vidēji 3,5 riska faktoeriem vīriešiem un 3,0 riska faktoriem sievietēm, taču vecumā virs 64 gadiem novēroja riska faktoru skaita samazināšanos vīriešiem un stabilizāciju sievietēm. (Riska faktors – faktors, kas ietekmē vai var ietekmēt cilvēka sirds veselības stāvokli, piemēram, paaugstināts holesterīns, paaugstināts asinsspiediens, aptaukošanās, mazkustīgums, smēķēšana, neveselīgs uzturs u.c.)

Paaugstinātu kopējā holesterīna līmeni novēroja 75,2% respondentu tas ir trīs ceturtdaļām Latvijas iedzīvotāju. Turklāt hiperholesterinēmijas izplatība 70% robežās sākas jau no 35 g.v. kā vīriešiem, tā sievietēm un ir augstos skaitļos praktiski visās vecuma/dzimuma grupās. Paaugstinātu asinsspiedienu konstatēja 45,4% pētījuma dalībniekiem (53% vīriešu un 40% sieviešu). Normāls ķermeņa masas indekss bija tikai 28% iedzīvotāju, bet aptaukošanos novēroja – 30,6%. Paaugstināts glikozes līmenis asinīs bija 33,6% respondentu.

Rietumu bankas Labdarības fonda vadītāja Inga Šīna par fonda atbalstu pētījumam teica: "Mēs vienmēr esam palīdzējuši un atbalstījuši projektus, it īpaši tos, kas saistīti ar bērnu un pieaugušo veselību. Tāpēc atbalstām arī sirds veselības pētījumu, kas palīdzēs gan ārstiem, gan ierēdņiem, gan iedzīvotājiem apzināties situāciju sirds veselības jomā Latvijā. Pētījums atklās, kurā virzienā strādāt iedzīvotāju veselības veicināšanā, ārsti em ļaust saprast, par ko biežāk informēt savus pacientus, savukārt mums, Latvijas iedzīvotājiem, būs iespēja vēlreiz apdomāt, cik veselīgi mēs dzīvojam un cik atbildīgi esam par savas sirds veselību."

Savukārt LU asociētais profesors Andrejs Ērglis sacīja: "Šāds pētījums Latvijai ir vitāli nozīmīgs – tas uzskatāmi parāda situāciju sirds veselības jomā, ļauj noskaidrot galvenos riska faktorus un valstiski mērķtiecīgi plānot, kā tos samazināt, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, darba spējas un dzīvildzi. Ar pārliecību varu teikt, ka šis pētījums ir nozīmīgākais notikums medicīnas auditēšanā Latvijas brīvvalsts laikā un tas ir unikāls Eiropas mērogā – mums pieejamie dati liecina, ka iepriekš līdzīgs pētījums veikts tikai 1964. gadā Vācijā.

Sīkāk par pētījumu

Kāpēc šādi pētījumi nepieciešami?
Veselības aprūpes sistēmas resursu plānošanas un monitorēšanas vajadzībām neatsverama ir informācija, ko iegūst no dažāda veida reģistriem. Taču, lai gan tie fiksē esošo stāvokli attiecīgajā slimnieku veselības aprūpes sadaļā, tie nesniedz pietiekošus datus par saslimšanas cēloņiem un veicinošiem faktoriem, tā saucamiem riska faktoriem, un šo faktoru mijiedarbību sabiedrībā kopumā. Šo funkciju veic populācijas epidemioloģiskie pētījumi.

No 1966. līdz 2000. gadam Latvijā veikti vairāki sirds un asinsvadu slimību un to riska faktoru epidemioloģiskie pētījumi, taču tie neaptvēra visas Latvijas iedzīvotājus, to dizains nebija atbildstošs starptautiski pieņemtai praksei un, ņemot vērā atsevišķu medicīnas nozaru straujo attīstību pēdējo 10 gadu laikā (piemēram, invazīvā kardioloģija), iepriekšējo pētījumu dati bija novecojuši. Tāpēc valstiski nozīmīmīgi bija  veikt visas Latvijas populācijas "šķērsgriezuma" jeb vienmomenta epidemioloģisku pētījumu, kas novērtētu esošo situāciju populācijas veselībā un kalpotu par pamatu, lai veiktu attiecīgus neatliekamos un pēctecīgos profilaktiskos pasākumus.

Metode, kas tika imantota pētījumā
Lai izveidotu precīzu iedzīvotāju paraugkopu, kura reprezentētu visas Latvijas populāciju, apsekojamo atlasei tika izmantoti Latvijas Iedzīvotāju reģistra dati, izveidojot vienkāršo jeb īsti nejaušināto atlasi, kur ikvienai personai populācijā ir vienādas izredzes iekļūt paraugkopā. Kopējais pētījuma apjoms ietvēra 6000 apsekojamo 10 dažāda dzimuma un darbspējīgā vecuma (25 – 74 g.) grupās ar 10 gadu intervālu pa 600 cilvēkiem katrā grupā (300 sievietes un 300 vīrieši).

Populācijas apsekošana ietver anketēšanu, antropometriskos mērījumus (augums, vidukļa apkārtmērs, ķermeņa masa), arteriālā asinsspiediena mērīšanu pēc PVO standartmetodes, bioķīmiskos izmeklējumus (holesterīns un frakcijas, glikozes līmenis tukšā dūšā un glikozes tolerances tests). Primāro datu nesēji ir 2 veidu kodu kartes – KVS riska faktoru kodu karte un genoma pētījuma kodu karte.

Secinājumi
Rezultātu "ātrais skatījums" parāda, ka no respondentu sadalījuma pa vecuma/dzimuma grupām un no atsaucības viedokļa epidemioloģiskais pētījums pārliecinoši uzskatāms par notikušu, lai gan eksistē diezgan liela atsaucības diference dažādās dzimuma un vecuma grupās. Respondentu sociālais raksturojumu aptuveni atbilst Latvijas iedzīvotāju profilam. Kardiovaskulāro RF cirkulācijas biežums populācijā ir liels un, salīdzinot ar iepriekš Latvijā veiktajiem epidemioloģiskajiem un veselības uzvedības pētījumiem, nav notikusi būtiska situācijas uzlabošanās. Taču šie rādītāji būtiski neatšķiras no daudzu citu Eiropas valstu datiem. Turpmākais uzdevums ir precizēt un padziļināti analizēt iegūtos rezultātus ar nolūku izvērtēt RF mijiedarbību, modelēt atsevišķo RF īpatnējo svaru slimību norisē un to izslēgšanas ietekmi uz tautas veselību.

Iveta Bajāre
LUKZI sirds veselības veicināšanas projektu vadītāja