Pētījums: Kopš 1980.gada pasaulē pieaudzis smēķētāju skaits
Foto: FaceMePLS/Flickr
Smēķētāju skaita palielināšanās tiek skaidrota gan ar iedzīvotāju skaita kāpumu, gan smēķēšanas izplatības pieaugumu tādās valstīs kā Ķīna, Indija un Krievija.
Lai gan daudzos pasaules reģionos smēķēšanas izplatība sarūk, kopējais smēķētāju skaits pieaug.
Globālā mērogā smēķētāju skaits pieaudzis no 721 miljona 1980.gadā līdz 967 miljoniem 2012.gadā.
Piemēram, Ķīnā smēķētāju skaits 2012.gadā bija par aptuveni simts miljoniem lielāks nekā pirms 30 gadiem, lai gan smēķētāju īpatsvars šajā pašā laikā sarucis no 30% līdz 24%, secināts medicīnas žurnālā "Journal of the American Medical Association" publicētajā pētījumā.
Tā kā daudzi cilvēki apjautuši smēķēšanas kaitīgo ietekmi, smēķētāju īpatsvars sarūk, lai gan kopējais šī kaitīgā paraduma piekopēju skaits pieaug, norāda pētnieki.
Melburnas universitātes pētnieks un pētījuma līdzautors Alans Lopess brīdina, ka smēķētāju skaita pieaugums nozīmē, ka būtiski palielināsies arī pāragri mirušo cilvēku skaits.
Pētījumā aptvertas 187 pasaules valstis, un tajā noskaidrots, ka 1980.gadā smēķēja 41% vīriešu, taču tagad šis rādītājs ir vidēji 31%. Tikmēr sieviešu vidū 1980.gadā šim netikumam bija nodevušās 10,6%, bet 2012.gadā šis rādītājs sarucis līdz 6,2% sieviešu.
Straujākais smēķētāju īpatsvara sarukums sācies 1990.gadu vidū, taču kopš 2010.gada smēķēšana vīriešu vidū faktiski ir pieaugusi.
"Globālās tendences palēnināšanās daļēji saistāma ar kopš 2006.gada fiksēto smēķētāju skaita pieaugumu vairākās lielās valstīs, to vidū Bangladešā, Ķīnā, Indonēzijā un Krievijā," teikts pētījumā.
Ķīnā 1980.gadā bija 182 miljoni smēķētāju, bet 2012.gada šis rādītājs bija tuvu pie 282 miljoniem.
Indijā tikmēr smēķētāju skaits palielinājies par 35 miljoniem, un kopumā tas mērāms 110 miljonos, lai gan smēķētāju īpatsvars sarucis no 19% līdz 13% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Savukārt Krievijā, kur smēķē aptuveni trešdaļa iedzīvotāju, kopš 1980.gada pīpētāju skaits palielinājies par vienu miljonu.
Turklāt pēdējo 30 gadu laikā gadā izsmēķēto cigarešu skaits pieaudzis par 26%.
"Vislielākie veselības riski iespējami tajās valstīs, kurās ir liela [smēķēšanas] izplatība un augsts [cigarešu] patēriņš," norādīts pētījumā, precizējot, ka paaugstināts risks attiecas uz tādām valstīm kā Ķīna, Grieķija, Īrija, Itālija, Japāna, Kuveita, Filipīnas, Urugvaja, Šveice un Krievija.
2012.gadā visaugstākais smēķētāju īpatsvars vīriešu vidū bija Austrumtimorā, kur šim kaitīgajam paradumam nodevās 61% vīriešu, Indonēzijā ar 57% smēķētāju vīriešu vidū, kam sekoja Armēnija, Krievija un Kipra ar attiecīgi 51,5%, 51% un 48% smēķētāju vīriešu starpā.
Savukārt vislielākais smēķētāju īpatsvars sieviešu vidū 2012.gadā bija Grieķijā, kur smēķēja 34,7% sieviešu, un Bulgārijā, kur smēķētāju īpatsvars sieviešu starpā bija 31,5%.
Austrijā smēķēja 28,3% sieviešu, Francijā šis rādītājs 2012.gadā bija 27,7%, bet Beļģijā - 26,1%.
Francijā smēķējošo sieviešu īpatsvars pieaudzis kopš 1980.gada, kad tas bija 19% apmērā, savukārt vīriešu vidū šis rādītājs samazinājies, sarūkot no 42% līdz 34%.
Kopumā Francijā 2012.gadā bija 14 miljoni smēķētāju jeb par diviem miljoniem vairāk nekā 1980.gadā.
Pētījumā arī noskaidrots, cik cigarešu vidēji viens smēķētājs 2012.gadā izpīpējis dienā. Vislielākais šis rādītājs bijis Mauritānijā, kur smēķētāji dienā vidēji izpīpējuši 41 cigareti jeb divas paciņas cigarešu.
Saūda Arābijā vidēji dienā nopīpētas 35 cigaretes, bet Taivānā 32.
Kopumā pasaulē 2012.gadā izsmēķēti 6,25 triljoni cigarešu, salīdzinot ar 4,96 triljoniem 1980.gadā.
"Tā kā tabaka joprojām apdraud pasaules iedzīvotāju veselību, nepieciešami aktīvāki pūliņi, lai kontrolētu tās izmantošanu," uzsver pētījuma autori.
Visbūtiskāk smēķēšanu kopš 1980.gada izdevies ierobežot Islandē, Meksikā un Kanādā, kam seko Zviedrija, Norvēģija un Dānija. Pirmo desmitnieku šajā jomā noslēdz ASV, Jaunzēlande, Austrālija un Lielbritānija.
