SMĒĶĒŠANA
Paradums ieelpot tabakas dūmus ir ļoti izplatīts narkomānijas veids, kas kaitīgs ne tikai pašam smēķētājam, bet arī apkārtējiem cilvēkiem, sevišķi bērniem. Kaitīgas vielas tabakas dūmos ir nikotīns, darva, benzpirēns, amonjaks, zilskābe, radioaktīvās vielas (polonijs) u.c. Nikotīna ietekmē sašaurinās asinsvadi un līdz ar to samazinās asins piegāde dažādiem orgāniem. Tabakas dūmos esošās vielas, nonākušas bronhos, rada kairinājumu un iekaisumu, no kā var izveidoties vēzis. Akūtas saindēšanās gadījumā smēķētājam ir klepus, slikta dūša, vemšana, bet hroniskas saindēšanās gadījumā rodas hronisks bronhīts, bronhektāzes, plaušu emfizēma, elpošanas un gremošanas orgānu slimības (plaušu vēzis, kuņģa čūla u.c), asinsvadu saslimšana (stenokardija, infarkts, endarterīts), kā arī neirīti. Apmēram 85% plaušu emfizēmas slimnieku ir smēķētāji. Mirstība ar plaušu vēzi smēķētājiem ir 10-12 reižu lielāka nekā nesmēķētājiem. Smēķētāji parasti apgalvo, ka smēķēšana uzlabojot garīgās darbaspējas, taču ilgstošas nikotīna iedarbības sekas ir fizisko un garīgo darbaspēju mazināšanās.
Kaitīgākais smēķēšanas veids ir cigarešu smēķēšana. Viskaitīgākā ir cigaretes pēdējā trešdaļa, kas satur vairāk darvas un nikotīna nekā divas pirmās trešdaļas kopā. Ir ieteikts par vienu trešdaļu samazināt cigarešu pildījumu ar tabaku, šo trešdaļu aizstājot ar nekaitīgu filtrējošu masu. Garās pīpēs darva un nikotīns nogulsnējas uz pīpes sienām, tāpēc šīs kancerogēnās vielas bronhos nonāk mazākā daudzumā.
Smēķēšanas izplatīšanos veicina tabakas ražojumu reklāma - gan tiešā, gan it sevišķi netiešā (piem., tas, ka mākslinieki un zinātnieki preses izdevumos un filmās bieži redzami smēķējot). Jauniešus ietekmē smēķējoši vecāki, skolotāji, ārsti, darbabiedri. Ja bērns piedzimis smēķētāju ģimenē, tas jau pirmajos mūža gados tiek pakāpeniski saindēts ar tabakas dūmiem. Saindēšanās var sākties jau pirms dzimšanas, ja māte grūtniecības laikā smēķē vai ieelpo tabakas dūmus.
Cīņā pret smēķēšanu liela nozīme ir sanitāri izglītības darbam. Atradināšanai no smēķēšanas izmanto psihoterapiju. Smēķēšanas atmešanu daži ieteic sākt ar pakāpenisku izsmēķēto cigarešu daudzuma samazināšanu, bet citi atzīst, ka drošākā un iedarbīgākā metode ir atmest smēķēšanu uzreiz. Nepatīkamās sajūtas, kas rodas pēc smēķēšana atmešanas, - depresija, īgnums, nemiers, - samērā ātri pāriet. Smēķēšanas atmešanu atvieglo vairāki medikamenti, tāpēc ieteicams griezties pie ārsta. Ja cilvēks nevar no smēķēšana atradināties, tam vismaz jācenšas smēķēt ārpus telpām, kurās uzturas nesmēķētāji, it sevišķi bērni. Att.
