Slimnīcu vadītāji veselības ministres vietā vēlas tikties ar premjeru

Latvijas slimnīcu vadītāji atteikuši tikšanos veselības ministrei, tā vietā prasot sarunu ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), lai apspriestu slimnīcu sektora finansēšanas jautājumus.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), slimnīcu vadītāji ir pateicīgi veselības ministrei par uzaicinājumu uz tikšanos, kas iecerēta atbilstoši Ministru prezidenta rīkojumam, tomēr vēlas tikties pa tiešo ar Dombrovski.

"Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji jau ir vairākkārt tikušies gan ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, gan ar Nacionālā veselības dienesta vadību, taču tā arī nav saņēmuši atbildes uz saviem jautājumiem un nav arī saņemts papildu finansējums neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai slimnīcās no veselības aprūpes nozarei papildus piešķirtā finansējuma (12 miljoniem latu). Slimnīcu vadītāji jūtas nesadzirdēti, un šķiet, ka nav arī izprasts un novērtēts tas darbs, kas tiek veikts slimnīcās un kādu nozīmi tas dod veselības aprūpes sistēmā," norāda LSB pārstāvji un uzsver, ka tieši tādēļ ir īpaši svarīgi tikties tieši ar Dombrovski.

Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) nozarei šogad prasījusi papildu 34,3 miljonus latu. Līdz šim Ministru kabinets atbalstījis papildu finansējuma piešķiršanu ministrijai 12,19 miljonu latu apmērā.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un LSB prasa valdībai nekavējoties piešķirt atlikušo finansējumu, kā arī nākamgad valsts budžetā piešķirt veselības finansēšanai 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā tas noteikts valdības rīcības plānā.

Pretējā gadījumā tiek solītas protesta akcijas.

LSB vadītājs iepriekš skaidrojis, ka neatliekamās palīdzības apmaksa patlaban ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem veselības aprūpē. Viņš minējis, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kas neatliekamajai palīdzībai piemēro kvotas.

"Lai nodrošinātu adekvātu neatliekamo palīdzību valstī, ir būtiski jāpalielina finansējums līdz tiem pašiem 4,5% no iekšzemes kopprodukta un pilnībā būtu jāapmaksā neatliekamās palīdzības slimnieku ārstēšana," teica Kalējs.

Kamēr Nacionālais veselības dienests (NVD) mierina iedzīvotājus, sakot, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana valstī netiks pārtraukta un to nodrošinās visos līmeņos, jo tai finansējums ir pietiekams un netiek ierobežots pacientu skaits, kuriem šī palīdzība tiek sniegta, LSB vadītājs brīdina par pretējo.

"Neatliekamās medicīniskās palīdzības kvotas beigsies drīzumā daudzām slimnīcām. Slimnīcu vadītāji kopā ar saviem īpašniekiem, pašvaldību vadītājiem, varbūt apsver iespēju pārtraukt neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās, kur netiek par to samaksāts jau arī iepriekšējos gadus," sacīja Kalējs.

NVD mierinājumu Kalējs nodēvēja par sabiedrības dezinformēšanu. "Nacionālais veselības dienests ļoti labi zina, ka neatliekamā palīdzība ir kvotēta, bet pēc viņu uzskatiem, šie palīdzības saņēmēji ir iedalāmi vairākās kategorijās un slimnīcas ir tās, kam jāpasaka, ka šis te pacients ir jāatstāj aiz durvīm un šis ir jāārstē," viņš pauda.

Veselības ministre Ingrīda Circene/ Foto: Evija Trifanova/LETA