Slimnīcu apvienība: Alūksnes slimnīcai vajadzētu saglabāt pēc iespējas vairāk pakalpojumu
Alūksnes slimnīcas attīstības modelim jābūt ar mērķi saglabāt pēc iespējas vairāk reģionāli pieejamu medicīnas pakalpojumu novada iedzīvotājiem, uzskata "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības" valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis.
Zeitmanis aģentūrai LETA atklāja, ka uzskata - Alūksnes slimnīcas nākotnes attīstības modelis jānosaka pašai Alūksnes slimnīcai. Taču viņš piebilda, ka iespējamās reformas izskatīs un apstiprinās Ministru kabinets pēc Pasaules Bankas pētījuma un Pasaules Bankas rekomendācijām.
"Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" noteikti neatbalsta nevienas slimnīcas slēgšanu Latvijā vai arī kādas slimnīcas statusa samazināšanu. Medicīnas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem reģiona slimnīcām ir noteikta nozīmīga loma.
"Savulaik 2011.gadā, kad izšķiroša bija Balvu un Gulbenes slimnīcu turpmākā pastāvēšana, slimnīcu apvienības optimizācijai un turpmākajai attīstībai izvēlējāmies reģionu slimnīcu attīstības modeli, kas šobrīd atzīts arī Pasaules Bankas pētījumā. Tas paredzēja saglabāt abu slimnīcu darbību, vienlaikus tās profilējot. Samazinājās to uzturēšanas izmaksas, jo tika izslēgti mazāk pieprasītie dublējošie pakalpojumi un noteikts, ka turpmāk diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzību sniegs Balvu slimnīcā. Izstrādāts abu slimnīcu operatīvās sadarbības modelis, Gulbenē attīstot tikai traumu punkta (diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts) darbību, kur diennakti ir pieejama ārsta palīdzība," skaidroja valdes priekšsēdētājs.
Kopš 2011.gada Balvu slimnīcā tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, nodrošinot ķirurģijas, terapijas, dzemdību, sieviešu aprūpes, uzņemšanas nodaļas un reanimācijas (intensīvās terapijas) nodaļu diennakts darbu. Balvu slimnīca kā diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca šobrīd apkalpo reģionu ar apmēram 60 000 iedzīvotāju.
Otra nozīmīga slimnīcas specializācija ir dzemdību pakalpojumi. Apkārtējo novadu pacientes šo veselības aprūpes pakalpojumu saņem Balvu slimnīcā. Valsts standarts un finansējums paredz pastāvīgu trīs dežūrārstu klātbūtni.
"Lai nodrošinātu iedzīvotājiem lielāku pieejamību ārstu pakalpojumiem un drošību, šobrīd esam spējuši palielināt pieejamo speciālistu skaitu diennakts režīmā. Pacientiem neatliekamās palīdzības nodrošināšanai pastāvīgi pieejami pieci dežūrspeciālisti: ķirurgs, ginekologs, anesteziologs, pediatrs un internists. Pārējie speciālisti slimnīcā un poliklīnikā pieejami dienas laikā gan slimnīcā, gan poliklīnikā," skaidroja Zeitmanis.
Kopš 2011.gada nogales Gulbenes slimnīcā diennakts režīmā reģiona iedzīvotājiem tiek nodrošināta stacionārā aprūpes nodaļa, diennakts stacionārā infekciju nodaļa, dienas stacionārs, plānveida operāciju palīdzība un plašs ambulatoro pakalpojumu klāsts.
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība 2014.gadā sniedza medicīnisko palīdzību 70 129 pacientiem, bet 2015.gadā palīdzība ir sniegta 73 521 pacientam.
LETA jau informēja, ka pēc Veselības ministrijas (VM) virzītām strukturālām reformām Alūksnes slimnīcu no diennakts neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīcas plānots pārprofilēt par ambulatoro dienas centru ar 12 stundu darba laiku.
Kā aģentūrai LETA pauda slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa, tas apgrūtināšot savlaicīgu pieejamību akūtu saslimšanu un traumu gadījumā, jo tuvākās slimnīcas, kas nodrošinās akūtu stacionāro un ambulatoro 24 stundu neatliekamo palīdzību, īpaši traumatoloģijas un ķirurģijas profilos, būs Valmierā - 120 kilometru attālumā, Madonā - 110 un Rēzeknē - 150 kilometru attālumā.
Jau vēstīts, ka, tiecoties izveidot efektīvu slimnīcu tīklu, tās nākotnē plānots iedalīt četros līmeņos, iepriekš intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" norādījusi veselības ministre.
Ministre skaidro, ka šobrīd visā valstī ir neatliekamās palīdzības nodaļas, bet bieži vien tajās nonāk pacienti, kuriem nav nepieciešama neatliekamā palīdzība, piemēram, gados veci cilvēki ar hroniskām slimībām. Līdz ar to ir skaidri jānodala, kas ir neatliekamā palīdzība, kur sniedz palīdzību hroniskiem pacientiem un tamlīdzīgi, un atbilstoši tam jāmaina infrastruktūra.
Tāpat, piemēram, ja dzemdību nodaļā ir mazāk par piecām dzemdībām, tā nevar uzturēt ne kvalifikāciju, ne nodrošināt pilnvērtīgu tehnoloģisko risinājumu, lai tas būtu arī efektīvi no naudas viedokļa, uzsver Čakša. "Latvija nav tik liela, lai nevarētu aizvest dzemdētāju uz noteiktu vietu," pārliecināta ministre.
Vaicāta, vai tas nozīmētu kādu nodaļu un slimnīcu slēgšanu, ministre uzsver, ka kādas nodaļas tiks slēgtas, bet slimnīcas nevis slēgtas, bet tajās samazināta pakalpojumu intensitāte, līmenis, mainīta kvalifikācija, iedalot slimnīcas četros līmeņos.
LETA
2016.gada 25.oktobrī
