Slimnīcas: Nepalielinot finansējumu, universitātes slimnīcu darbiniekiem nākamgad samazināsies ienākumi
Rīga, 13.nov., LETA. Ja nākamgad netiks palielināts mediķu atalgojuma finansējums, universitātes slimnīcu darbiniekiem samazināsies ienākumi, apgalvo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas pārstāvji.
Kā aģentūrai LETA klāstīja Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, turpmāk paredzētais atalgojuma palielinājums daļēji kompensētu ieņēmumu samazinājumu darbiniekiem, kurus no 2019.gada 1.janvāra skars ierobežojums strādāt virs vienas slodzes, pamatojoties uz pagarinātā normālā darba laika atcelšanu.
Ābols skaidroja, ka virs vienas slodzes strādā salīdzinoši liela veselības jomas darbinieku daļa, un, nepalielinot atalgojumu, tam varētu būt ļoti negatīva ietekme. "Faktiski mēs varam saskarties ar situāciju, kad algas dinamika var būt ar negatīvu zīmi," norādīja slimnīcas vadītājs.
Ābols uzsvēra, ka šogad atalgojuma palielinājums bija būtisks visiem, kuri strādā veselības sistēmā. Vienlaikus, lai piesaistītu jaunus cilvēkus, tostarp jaunas medicīnas māsas, esot jādod skaidrs signāls par to, kāda būs atalgojuma evolūcija nākamajos gados. "Šis solījums tika izteikts, un, ja tas netiks pildīts, nav cerību ieraudzīt jaunus cilvēkus māsu koledžās," uzskata Ābols.
Arī Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis norādīja, ka ārstniecības personāla atalgojums nākamgad būšot atkarīgs no valsts finansējuma, kas tiks piešķirts veselības nozarei. Pēc slimnīcas vadītāja paustā, ja netiks piešķirts papildus finansējums, lai palielinātu mediķu atalgojumu par 20%, un darbinieki nevarēs strādāt virsstundas, viņi došoties darba meklējumos uz citām slimnīcām.
Paeglīša ieskatā, darbinieku zaudējuma rezultātā palielināsies vakanto amata vietu skaits, bet darbiniekus atrast esot sarežģīti, tāpēc slimnīca būšot spiesta lemt par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu, kas nebūs izdevīgi ne slimnīcai, ne pacientiem.
Stradiņa slimnīcas Personāla vadības daļas vadītāja Undīne Bušmeistere norādīja, - ja tiks saņemts papildus finansējums pamata atalgojuma palielināšanai, slimnīca varētu nodrošināt to, ka darbinieki, strādājot mazāku darba stundu skaitu, saņemtu aptuveni tādu pašu atalgojumu, kādu saņēma, strādājot normālo pagarināto darba laiku. Savukārt bez papildu finanšu resursu saņemšanas realitātē darbinieki strādās mazāku stundu skaitu mēnesī un attiecīgi proporcionāli samazināsies arī viņu atalgojums, piebilda Bušmeistere.
Viņa norādīja, ka, piemēram, ķirurga stundas likme bez stāža piemaksas ir 7,14 eiro. Strādājot normālo pagarināto darba laiku jeb 216 stundas mēnesī, atalgojums ir 1542,24 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt strādājot normālo darba laiku - 1200 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Pēc Bušmeisteres paustā, lai nodrošinātu atbildīgu un korektu atteikšanos no normālā pagarinātā darba laika ārstniecības personām, nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, kas ir pamatā jānovirza pamatalgas palielināšanai. Ja slimnīcai tiks nodrošināta iespēja palielināt atalgojuma budžetu, izmantojot šo palielinājumu pamatalgas paaugstināšanai, būs vieglāk aizpildīt vakances, piesaistīt nepieciešamos speciālistus un radīt iespēju plānot darbu ar minimālu virsstundu apjomu.
Savukārt ieguvumi bez papildu finanšu līdzekļu piešķiršanas pamata algas palielināšanai darbiniekiem nebūšot nekādi, skaidroja Stradiņa slimnīcas pārstāve.
