Skriešana – sporta veids ar pievienoto vērtību
Strauji tuvojas vasara, kad daudzi sāk domāt par fiziskās formas uzlabošanu un ar lielu aktivitāti sāk apmeklēt sporta zāli vai skriet. Skriešana Latvijā viennozīmīgi dēvējama par tautas sporta veidu, bet, vai tā tiešām ir piemērota ikvienam, un, vai tie, kas ar skriešanu un sportu bijuši uz "jūs", pēkšņi sākot skriet, nevar nodarīt pāri savam organismam? Skriešanas entuziasts, Biznesa augstskolas "Turība" students Gints Buraks, kurš var lepoties ar 22 gadus ilgu pieredzi skriešanā, iesaka – pirms uzsākt skriet, ir ieteicama veselības pārbaude. Vēl viņš norāda, ka skriešana ir sporta veids ar pievienoto vērtību – tā uzlabo veselības stāvokli, palīdz izvairīties no iespējamām traumām un uzlabo noskaņojumu ikdienā.
Skriešana kā atkarība
Ar skriešanu nodarbojos jau 22 gadus un tāpat kā dauzi skriešanas entuziasti varu šo sporta veidu droši saukt par savu sirdslietu, pat par atkarību. Ir būtiski saprast, ka, lai gūtu gandarījumu un prieku no skriešanas, nav obligāti jānoskrien maratons. Piemēram, es neesmu skrējis vairāk par pusmaratona distanci (21 kilometru, treniņos apmēram 25 kilometrus) un maratons nekad nav bijis mans pašmērķis. Virknei skrējēju daudz svarīgāka ir ķermeņa un prāta harmonija, uzturot labu vispārējo veselības stāvokli, nevis medaļas. Ar skriešanu sāku nodarboties bara instinkta vadīts, jo paziņu lokā ir vairāki sportiski un aktīvi cilvēki. Pēc pirmajām skriešanas reizēm mani pārņēma liela gandarījuma sajūta. Vērojot ķermeņa izmaiņas, kas radušās skriešanas rezultātā, pieauga arī pārliecība par sevi. Šim sportam ir vairāki ļoti pozitīvi faktori, protams, pats galvenais ir veselības uzlabošanās. Tā bija arī mana motivācija turpināt!
Ieteicama vispārējā veselības pārbaude
Tiem, kas vēl tikai plāno uzsākt skriet un ar skriešanu pagaidām ir uz "jūs", sākumā iesaku sākt ar ātru staigāšanu, un tikai brīdī, kad jūties pārliecināts par tempa maiņu, uzsākt skriet, bet, pirms tam apgūstot pareizu skriešanas tehniku. Ideālā variantā pirms sportošanas būtu nepieciešams iziet vispārējo veselības pārbaudi, ko var izdarīt gandrīz jebkurā medicīnas iestādē. Pretējā gadījumā var iedzīvoties dažādās nepatīkamās veselības problēmās, kas saistītas ar locītavu, saišu un pat sirds kaitēm. Esmu novērojis, ka bieži vien šo svarīgo posmu – ārsta apmeklējumu – cilvēki izlaiž vai neuzskata par nepieciešamu. Skriešana nesākas un nebeidzas vien ar veikto attālumu noteiktā laika posmā. Teorētisko zināšanu apguve par ķermeni, tā uzbūvi un sava organisma īpatnību izzināšana tikai pozitīvi ietekmēs sasniedzamos rezultātus. Pret visu ko darām, jāattiecas ar pilnu nopietnību, tad arī panākumi neizpaliks.
Skriet ir stilīgi!
Neapšaubāmi – skriešana mums katram sniedz ko vairāk nekā tikai veselības un sirdsdarbības uzlabošanos. Skrienot izdalās laimes hormons – esam priecīgāki un pozitīvāk domājoši. Tiek būtiski samazināts dažādu traumu risks, jo skriešanas laikā nodarbinām lielāko daļu ķermeņa muskulatūras, kas savukārt atsaucas uz labas fiziskās formas veidošanu. Skriešana ir kļuvusi par modes kliedzienu – Latvijā aizvien aktīvāk tiek rīkoti dažādi maratoni, kuros iesaistās bērni, jaunieši, pieaugušie, kā arī vecāka gada gājuma cilvēki. Latvijā skriešana ir lielā cieņā, kas ir tikai un vienīgi apsveicami. Bet jāuzsver, ka būt stilīgam ir viena lieta, bet pavisam cita – pareiza un pārdomāta skriešana un tās tehnika, kas ilgtermiņā atstāj būtisku ietekmi uz organismu – pozitīvu vai negatīvu – atkarīgs no paša skrējēja.
Nedari to, ko vēl nevari
Skriešana ir viens no izdevīgākajiem sporta veidiem, raugoties no resursu viedokļa. Viss, kas mums nepieciešams – vēlēšanās, laiks, vieta un apavi. Nav nepieciešami lieli finansiāli ieguldījumi. Laiks, kad skriet, atkarīgs no paša skrējēja iespējām, vēlmēm un sajūtām. Vienam patīk skriet agri no rīta, citam – vēlu vakarā, nav noteiktas formulas visiem. Protams, pašā rīta agrumā, tukšā dūšā noskriet maratonu noteikti nav prāta darbs. Bet viegls krosiņš kā rīta rosmes sastāvdaļa būtu enerģijas lādiņš visai dienai. Galvenais nepārforsēt un nedarīt vairāk nekā ļauj konkrētā brīža fiziskās sagatavotības līmenis. Ja kādā brīdī rodas izteikta diskomforta sajūta, labāk apstāties un pastaigāt, jo skriešana ir domāta veselības veicināšanai, nevis bojāšanai. Nevajag darīt caur nevarēšanu vai negribēšanu. Bieži vien tie ir organisma signāli, ka ir nedaudz jāatpūšas.
Motivāciju atrodi kompānijā
Ja veselības stāvoklis ir atbilstošs, tad ar skriešanu var nodarboties jebkurš, nav svarīgi – jauns vai vecs. Nosaki savu tempu, veicamo attālumu, treniņu biežumu un uz priekšu! Pareiza skriešana par ļaunu nevienam nav nākusi. Ir vairāki piemēri, kad skrien arī cilvēki jau sirmā vecumā – 70, 80 un pat 90 gados.
Ja nav motivācijas skriet vienam, atrodi kompāniju un skrien kopā ar paziņu, kaimiņu, ģimenes locekļiem. Man personīgi labāk patīk skriet vienam pašam – jo dziļāk mežā, jo labāk. Bet ir tādi, kas treniņu izveido par kolektīvu pasākumu un arī tas nav slikti.
Digitalizācija sasniedz arī skrējējus
Digitalizācijas laikmets nav palaidis garām arī skrējējus. Tiek veidotas arvien jaunas, skrējējiem pielāgotas mobilo telefonu aplikācijas, kuras ļauj sekot līdzi iespaidīgam skaitam ar skriešanu saistītu rādītāju. Aplikācijas izmanto gandrīz ikviens, gan tikai tie, kas vakaros skrien prieka pēc, gan arī profesionāli maratonisti. Mēs sacenšamies ar draugiem, sacenšamies ar konkurentiem maratonos, galu galā – sacenšamies paši ar sevi, cenšoties uzlabot jau savus sasniegtos rezultātus. Manuprāt, aplikācijas ir lieliska iespēja analizēt savus skrējiena rādītājus, attiecīgi novērtējot, vai treniņi devuši pozitīvu vai negatīvu ietekmi uz mūsu fizisko formu.
