Skolotāja: Individuālu atbalsta programmu trūkums bērniem ar disleksiju liedz parādīt savas patiesās zināšanas
Ir viegli mācīties, ja viss sanāk un rezultātu redzi uzreiz. Grūtāk – ja ceļš uz zināšanām ir stāvs un rezultāts ir smaga darba ieguldījums. Disleksija jeb grūtības izlasīt tekstu vai uzrakstīt savu viedokli nereti skolēnam neļauj parādīt savas zināšanas. 25. oktobrī Latvijas Disleksijas biedrība (LDB) sadarbībā ar "Swedbank" pasniegusi Izcilības balvas skolēniem ar disleksiju, atzinīgi vērtējot šo jauniešu centienus iekļauties vispārējās izglītības procesā un nepadoties sabiedrības neizpratnes un lasīšanas grūtību priekšā.
Latvijas Disleksijas biedrības Izcilības balva iedibināta, lai atbalstītu skolēnus, kuri, neraugoties uz disleksijas radītajiem šķēršļiem, ir sekmīgi, bieži vien mācās daudz cītīgāk par saviem vienaudžiem, kā arī aktīvi piedalās interešu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē. Balvu – datoru ar visu nepieciešamo speciālo programmatūru cilvēkam ar disleksiju – saņēmuši trīs skolēni: Tukuma 2. pamatskolas audzēknis Pauls Penders (15 gadi), Miks Jānis Caune (14 gadi) no "Rīgas Kultūru vidusskolas" un Karīna Vītola (12 gadi), Privātās vidusskolas "Patnis" audzēkne.
Jaunās tehnoloģijas būs lielisks palīgs mācībās, atzīst laureāti. "Varbūt mums vajag nedaudz vairāk laika nekā citiem. Varbūt es nelasu tik ātri kā citi, bet ir lietas, ko es daru labāk nekā pārējie klasesbiedri. Mūsu skolā ir ļoti labi atbalsta pasākumi, kur skolotāji izstāsta arī mutiski, kas jādara, un ļauj daudzus pārbaudes darbus atbildēt arī mutiski, ne tikai rakstīt," stāsta Miks.
Sabiedrībai ļoti trūkst informācijas un izpratnes par to, kas ir disleksija, atzīst skolotāji, kuri ikdienā strādā ar jauniešiem, kam ir grūtības uztvert rakstītu tekstu. Nereti skolotāji grib palīdzēt, tikai nezina, kā. Bieži vien tas ir grūti nepietiekamu resursu dēļ – lielas klases, skolotājam nav laika katram veltīt individuālu pieeju, trūkst atbilstošu tehnoloģiju. Arī attieksme pret datoru izmantošanu mācību procesā nav viennozīmīga. Lai gan pirmajā mirklī varētu šķist, ka ar speciālu programmatūru aprīkots dators sniedz skolēnam kādas priekšrocības pār klases biedriem, patiesībā tas vien izlīdzina nevienlīdzīgo situāciju.
"Bērni ar lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem skolā nav retums un ir jārod iespēja sniegt atbalstu šiem bērniem, lai viņi varētu sekmīgi iekļauties mācību procesā," saka Ilze Jerāte, Rīgas Kultūru vidusskolas speciālais pedagogs. "Primāri svarīgi ir informēt pedagogus par grūtībām, ar kurām šiem bērniem nākas saskarties, kā arī par atbalsta pasākumiem, kas nepieciešami, lai bērnam nerastos diskomforts un viņam tiktu dota iespēja parādīt savas patiesās zināšanas. Tikpat būtiski ir runāt ar klases biedriem un vecākiem – ka ir jāsaprot un jāpieņem tas, ka šiem bērniem ir nepieciešama palīdzība un mācību procesā ir vajadzīga cita pieeja."
Skolotāja atzīst, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir efektīvākais veids, kā palīdzēt skolēniem ar lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem, un tas var būtiski uzlabot šīs prasmes. Diemžēl realitātē ir jāstrādā ar tiem resursiem, kas skolā ir pieejami, cerot, ka pavisam tuvā nākotnē šiem bērniem tiks nodrošināta iespēja saņemt pilnvērtīgus atbalsta pasākumus.
Daudzās ģimenēs vecāki cītīgi mācās kopā ar saviem bērniem. Vecāki sākumā jūtas neērti, ka bērniem palīdz vairāk, nekā citiem šķistu pareizi. Vienlaikus šīs ģimenes apzinās, ka vecāku atbalsts ir ļoti svarīgs – izlasīt priekšā tekstu, pārlasīt uzrakstīto, izlabot kļūdas. Disleksija skar visus mācību priekšmetus, ne tikai latviešu valodu un literatūru, bet arī svešvalodas, vēsturi, pat mājturību, kur jālasa instrukcijas: burtiņi kustas, ņirb, un bērnam vajadzīga liela piepūle, lai tos "ieliktu" vietā. Tāpēc disleksija nereti neļauj skolēniem parādīt savas zināšanas. Piemēram, skolēns izlasa teksta uzdevumu un nesaprot; ja viņam to nolasa priekšā – viss skaidrs. Individuālu atbalsta programmu trūkums liedz parādīt savas patiesās zināšanas, un līdz ar to bērns bieži saņem zemu vērtējumu.
"Nevar vienkārši pateikt bērnam – dari, pacenties cītīgāk, būs labi. Ar to nepietiek. Bieži bērns pats nesaprot, kas par lietu, kāpēc viņam nesanāk, " saka Paula mamma Aija.
Lai gan dators ar speciālo programmatūru ir gluži vai burvju ierīce, kas palīdz izteikt domas, rakstīt un klausīties grāmatas, skolotāja uzsver – skolotāja uzdevums un misija ir skolēna problēmu atpazīt, saprast viņu un atbalstīt.
"Latvija būs tik veiksmīga, cik veiksmīga būs mūsu izglītība un veids, kādā to atbalstām. Mums ir svarīgi, lai kvalitatīvu izglītību saņemtu katrs bērns Latvijā. Lasītprasme ir zināšanu pamats. Ja bērns, kuram ir lasīšanas grūtības, nesaņem atbalstu, tas apdraud tālāko mācīšanās procesu, bērna iespējas iegūt labu izglītību un darbu nākotnē. Ar Izcilības balvu godinām jauniešus, kas grūtības kompensē ar savu gara stiprumu un uzņēmību. Vēlamies vairot sabiedrības, tostarp vecāku un skolotāju, izpratni un zināšanas," uzsver Korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa.
Ar terminu "disleksija" apzīmē specifiskus neirobioloģiskas izcelsmes mācīšanās traucējumus, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus vai uztvert lasīto tekstu. Sabiedrībā nereti sastopams maldīgs priekšstats, ka specifiski mācīšanās traucējumi ir tikai skolēniem ar pazeminātām intelektuālām spējām un nepietiekamu valodas attīstību. Tomēr vairumam cilvēku ar disleksiju ir vidēji augsts vai augsts intelekts. Šādu skolēnu apmācībā nepieciešami atbalsta pasākumi, un būtiska nozīme ir informācijas un komunikāciju tehnoloģijām.
