Skolēna atbrīvojums no eksāmena – kādos gadījumos pamatots? Speciālistu pieredze
Ik gadu pavasara sākumā ārsti saskaras ar lūgumiem atbrīvot bērnus no skolas eksāmeniem dažādu veselības problēmu dēļ. Pēdējos gados šādu atbrīvojumu pieprasījums ir pieaudzis, bet pamatojums atbrīvojuma piešķiršanai ne vienmēr ir pietiekams vai pat patiess. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 31 atbrīvojumu no eksāmeniem veselības stāvokļa dēļ izsniedz ārsts speciālists – visbiežāk psihiatrs, neirologs, hematologs, onkologs vai citi speciālisti, vai ārstu konsīlijs. Šajā mācību gadā derīgs būs arī ģimenes ārsta izsniegts izraksts, bet, sākoties jaunajam mācību gadam, šāda iespēja vairs nepastāvēs.
“Veselības centrs 4” filiāļu “Juglas klīnika” neiroloģe Ruta Plotniece un “Bērnu veselības centrs” psihoterapeite, pediatre Gunta Andžāne dalās pieredzē par atbrīvojumiem no eksāmeniem – kad tie ir pamatoti, ar kādām jauniešu veselības problēmām speciālistes saskaras, kāds ir viņu vērtējums par radušos situāciju.
Neiroloģe novērojusi, ka iniciatori skolēna atbrīvojumam no eksāmeniem biežāk ir vecāki, bet šādu ieteikumu var sniegt arī pedagogi. Tā kā jaunietis līdz 18 gadu vecumam pats nevar iesniegt pieprasījumu, par atbrīvojumu tiek lemts pēc vecāku iesnieguma saņemšanas. Atkarībā no situācijas atbrīvojums var būt īslaicīgs, uz ilgāku laiku, vai pat pastāvīgs. Ārste ir atklāta, norādot, ka iemesli atbrīvojuma pieprasīšanai ir dažādi, sākot ar pamatotiem veselības traucējumiem, līdz skaidri redzamam jaunieša un arī vecāku izpratnes trūkumam par mācību disciplīnu. Psihoterapeite norāda, ka viens no atbrīvojumu pieprasījuma pieauguma iemesliem ir Covid-19 pandēmijas laiks. Jāpiebilst, ka attālinātā mācīšanās un sociālā izolācija vissmagāk ir ietekmējusi pusaudžus un bērnus, kas tikai uzsāk skolas gaitas, un tā sekas būs vērojamas turpmākajos gados.
Atbrīvojums netiek izsniegts spontāni
Viens no iemesliem atbrīvojumam no eksāmena veselības stāvokļa dēļ ir akūtas slimības, traumas vai to sekas, kas eksāmenus neļauj kārtot konkrētajā laika periodā. Bet visbiežākais iemesls atbrīvojumam ir hroniski veselības traucējumi, kuri ilgstoši ietekmējuši skolēna atmiņu, uztveri, mācīšanos un citas kognitīvās spējas, biežas galvassāpes, izteiktas garastāvokļa svārstības, socializēšanās prasmju trūkums u. c. Neiroloģe uzsver, ka šādi stāvokļi neizpaužas pēkšņi, tie ilgst gadiem, un arī problēma tiek risināta ilgstoši, tāpēc pēkšņa interese par iespēju nekārtot pārbaudījumus ir aizdomīga.
Savā neirologa praksē daktere kā atbrīvojuma iemeslus visbiežāk izvērtē dažādus uzvedības traucējumus, galvassāpes un citus sāpju sindromus, garastāvokļa, uztveres, uzmanības traucējumus, veģetatīvās nervu sistēmas sindromus un neirozes. Neirologa darbs bieži pārklājas arī ar psihiatra kompetencēm, taču ir daudzas diagnozes, kad atbrīvojumu var dot tikai psihiatrs vai tikai neirologs. Ārste uzsver, ka atbrīvojuma no eksāmeniem ilgums atkarīgs ne tikai no diagnozes, bet arī no slimības klīniskās ainas un slimības izpausmēm, kas ir ļoti individuālas. Piemēram, labi kontrolētas epilepsijas gadījumā, kad medikamenti būtiski neietekmē mācīšanās prasmes, pacients atbrīvojumu pat neprasa, un tas nav arī vajadzīgs. Ja slimības gaita būtu citādāka, atbrīvojums noteikti pienāktos. Akūtas saslimšanas gadījumā, piemēram, pēc nesen pārciesta meningīta vai citas smagas infekcijas atbrīvojums darbotos vēl divus trīs mēnešus pēc izārstēšanās, komplikāciju gadījumā, iespējams, pat ilgāk.
Novērojumi praksē
Vaicāta par to, kas var pamudināt skolēnu un viņa vecākus meklēt atbrīvojuma iespējas, psihoterapeite izskaidro, ka eksāmens ir kontroles un vērtēšanas instruments un tieši šīs kontrolējošā, uz sāncensību orientētā pārbaudes darbu būtība skolēnam rada vēl nepieredzētu stresa situāciju, kas var rezultēties bailēs un trauksmē par iegūto vērtējumu un tā ietekmi uz bērna turpmāko dzīvi. “Tas bieži vien rada psihosomatiskas reakcijas, bērni sūdzas par galvassāpēm, kuņģa zarnu trakta traucējumiem, psihiskiem traucējumiem un citām slimībām, kas sniedz pamatotu iemeslu izvairīties no tiešā stresora – eksāmena,” psihoterapeite turpina.
Psihoterapeite stāsta, ka gadījumos, kad pamatojuma atbrīvojumam nav, bet zināmas problēmas pastāv, tiek sniegtas rekomendācijas vispārīgās un psiholoģiskās veselības uzlabošanai saskaņā ar konkrēto slimību vai traucējumu. Pamatā tie ir veselību uzturošie un veicinošie ieteikumi – veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, harmonizēts nomoda un miega režīms, tai skaitā kontrolēta viedierīču lietošana, vecumam atbilstošas sociālās aktivitātes, kā arī veselīgas attiecības, gan ar vienaudžiem, gan ģimenes ietvarā.
Neiroloģe par viedierīcēm papildina – ārstesprāt, šim aspektam jāpievērš pastiprināta uzmanība. “Pārāk ilgi ar tām darbojoties, ilgtermiņā bērnam veidojas ļoti nepareiza plecu joslas un spranda muskuļu noslodze, arvien biežāk jaunieši sūdzas par galvassāpēm, troksni ausīs, reiboņiem, kas pamatā ir saistīti ar šo muskuļu pārslodzi un vāju fizisko aktivitāti,” skaidro neiroloģe. Ārste norāda, ka viedierīču lietošanas kontrole un tas, cik aktīvi bērni pavada brīvo laiku, ir arī vecāku atbildība. Otrs satraucošs novērojums ir fakts, ka pēdējā laikā arvien vairāk jauniešiem problēmas sagādā latviešu valodas eksāmens, agrāk lielāks izaicinājums bija matemātikas pārbaudījumi. Tā kā runa ir par bērniem, kam latviešu valoda ir dzimtā, nopietni jāaizdomājas par valodas lomu jauniešu vidū.
Kā nebaidīties no eksāmeniem?
Tomēr ne visi izmanto iespēju eksāmenus nelikt, neiroloģe min arī pozitīvus piemērus, kad jaunieši, kuriem atbrīvojums no eksāmena būtu pamatots, izvēlas sevi pierādīt un eksāmenus tomēr kārto. Ārste norāda, ka eksāmenus iespēju robežās tomēr ir jācenšas kārtot. “Tas ir tikai pirmais mazais pārbaudījums „lielajā dzīvē” un arī atbildības uzņemšanās, sava darba rezultātu izvērtējams,” neiroloģe iedrošina. Arī psihoterapeite piekrīt, ka vecākiem savi bērni jāiedrošina nebaidīties no pārbaudījumiem, atgādinot, ka jebkurš eksāmens vai pārbaudes darbs ir apgūtās vielas atgriezeniskā saite, nevis skolnieka vērtības mērs, un eksāmenu rezultāts nekad nebūs iemesls tam, lai bērns tiktu mazāk mīlēts, pieņemts un atbalstīts. “Bērns tiek mīlēts tāpēc, ka viņš ir, nevis tāpēc, ka viņš kaut ko var!” atgādina psihoterapeite.
Tā kā satraukums pirms eksāmena ir normāla parādība, psihoterapeite sniedz dažus ieteikumus, kā cīnīties ar eksāmenu spriedzi un bailēm. Ārste uzsver vispārīgā veselības režīma, tai skaitā kvalitatīva miega, būtisko lomu. Lai spriedzi izdotos pārvarēt, nepieciešams darbs ar sevi – jāatpazīst un jāpieņem pašreizējās emocijas. Tad var pievienot satraukuma mazināšanas tehnikas, kas pēc katra pieredzes palīdz vislabāk, piemēram, elpošana, daži meditāciju elementi vai pozitīvās domāšanas šabloni.
