Londonas Higiēnas un tropu medicīnas skolas veiktajā pētījumā noskaidrots visu Zemes iemītnieku kopējais svars – tas ir 287 miljoni tonnu. Gandrīz divdesmit procentus no šā daudzuma Dabas māte nemaz nav peredzējusi kā ļaudīm vajadzīgus, jo 15 miljoni tonnu uzkrāti liekajā svarā, bet 3,5 miljoni – aptaukojoties. Aprēķināts, ka viens pieaudzis planētas iedzīvotājs sver vidēji 62 kilogramus, bet Ziemeļamerikā šis rādītājs ir par trešdaļu augstāks – te vietējie ir gandrīz 81 kilogramu smagi.

Ja visā pārējā pasaulē cilvēki svērtu tikpat daudz, kopējā ķermeņu masa pieaugtu par 58 miljoniem tonnu. Tā kā lielāks ķermenis prasa lielāku enerģijas patēriņu, nepieciešams arī arvien vairāk pārtikas, lai to varētu nodrošināt. Tāpēc liekais svars un aptaukošanās ir pamatīgs bieds planētas resursiem. Satriecoši fakti globālā mērogā, bet katru no mums vistrakāk uztrauc kaut pieci, bet paša vai pašas liekie kilogrami, kurus staipām līdzi ik mirkli.

Ģenētiskais mantojums

Bērniem, kuru māte vai tēvs ir aptaukojies, pastāv 40 procentu liela iespēja ciest no aptaukošanās, bet tiem, kuru abi vecāki ir aptaukojušies – jau aptuveni 80 procentos gadījumu garantēts risks iegūt līdzīgu ķermeņa uzbūvi un līdzīgu svaru kā priekštečiem. Viena lieta, ka cilvēkam grūti pieņemt savu ķermeni, ieslīgstot kompleksos, ka šķiet apkārtējiem nepievilcīgs, bet otra tikpat svarīga – tas var liegt piepildīt profesionālos sapņus.

Piemēram, uzņemot baletskolā, pasniedzēji vizuāli novērtē mazo dejotāju vecākus un, ja viņi ir acīmredzami liekā svara nēsātāji, dos priekšroku bērniem, kura mammas un tēti ir slaidi. Jo, lai gan daudz tiek runāts par ēšanas paradumu milzīgo ietekmi, iedzimtība tomēr ir neapstrīdams faktors – pētījumi ar adoptētiem bērniem pierāda, ka lielākā daļa sasniedz savu bioloģisko vecāku svaru un ķermeņa aprises. Tas varētu norādīt, ka mūsu organismam ir jau iepriekš noteikts optimālā svara punkts jeb dabiskais svars, ko organisms cenšas iegūt. Tas ir lielā mērā atkarīgs, cik ātri notiek vielmaiņa un kāda ir spēja sadedzināt uzņemtās kalorijas. Šis ātruma rādītājs ir ģenētiski ieprogrammēts un apliecina, ka ķermenim pašam ir savs viedoklis par to, cik tam būtu jāsver.

Lai gan svara regulācijas mehānisms joprojām nav pilnībā izpētīts, ir zināms, ka termins ķermeņa atmiņa ir ļoti precīzs – ķermenis uztur savu dabisko svaru un plus mīnus piecus līdz desmit kilogramus, ja ēdam tikai tad, kad esam izsalkuši, un apstājamies, kad izjūtam sātu. Ja, piemēram, notievēšanas nolūkā nolemjam strauji samazināt uzņemto kaloriju daudzumu, ķermenis atbild ar vielmaiņas ātruma samazināšanu, lai kompensētu trūkstošo. Tieši tas ir bumeranga efekta izskaidrojums, kāpēc ar uzviju tiek atgūts iepriekšējais svars tad, kad beidzam drastiski sevi ierobežot un sekot tam, ko liekam mutē. Turklāt pēc katras spīdzinošās diētas optimālā svara punkts kļūst augstāks, tāpēc arvien mazāk ir cerību kļūt tikpat slaidai kā iepriekējā novājēšanas tūrē. Tāpēc vienkārši neēst vai ēst neadekvāti maz ir muļķīgs problēmas risinājums.

Nokavēts signāls smadzenēm

Zinātniekiem izdevies pierādīt, ka cilvēkiem ir dažāds sāta sasniegšanas līmenis. Organismā veidojas ķīmiska viela leptīns, ko izstrādā tauku šūnas jeb lipocīti. Šīs vielas koncentrācija pieaug tad, kad pieaug tauku krājumi un dod sāta signālu smadzenēm. Taču, lai arī leptīna līmenis tuklam cilvēkam var būt normāls, receptori, kas uztver tā signālus, bieži vien ir mazjutīgi.

Tātad pilnīga cilvēka smadzenes neuztver signālu, ka ēsts ir pietiekami, vai arī uztver to tikai tad, kad leptīna līmenis jau ir stipri virs normas. Tomēr nav neatrisināmu problēmu – arī šajā gadījumā ne jau bads moka ēdāju, bet gan vēlme apēst vēl, jo viss ļoti garšo un vieta kuņģī it kā ir. Taču atliek vien saprātīgi uzlikt uz šķīvja porciju, pirms ēdienreizes izvērtējot, ka ar to jāpietiek.

Saslimšanu sabiedrotais

Gribi slimot, apaudz ar liekiem kilogramiem! Tāds varētu būt veselības nelabvēļu skaļākais sauklis. Un ne bez pamata, jo lieki tauku uzkrājumi traucē normāli darboties elpošanas sistēmai, samazinās plaušās ieplūstošā gaisa apjoms, rodas hronisks skābekļa trūkums, kam var sekot miegainība, galvassāpes un atmiņas traucējumi.

Liekā svara dēļ ar laiku rodas izmaiņas kaulu sistēmā, kas izraisa reimatiskas locītavu sāpes un artrozes, īpaši ceļgalu un gūžu locītavās. Var attīstīties mugurkaula slimības. Paralēli var novērot paaugstinātu asinsspiedienu, vēnu pārslodzi, pārāk resniem ļaudīm ir lielāks risks saslimt ar dažādām sirds kaitēm, kas var novest pie hroniskas sirds mazspējas.

Starp citu, aptaujā noskaidrots, ka 38 procenti Latvijas iedzīvotāju labprāt šķirtos no traucējošajiem kilogramiem, bet 13 procenti atzīst, ka centušies to paveikt, taču cietuši fiasko. Daļa uz savas ādas izbaudījuši ļoti šausminošas, veselību gandējošas metodes. Turklāt neveiksmīgi svara samazināšanas mēģinājumi var radīt nepatīkamas emocijas un pārdzīvojumus. Tādēļ lieko kilogramu samazināšanai svarīgi izvēlēties pareizo metodi.

Labs komplekts

Liekā svara un aptaukošanās pamatā visbiežāk ir neveselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes trūkums un pasīvs brīvā laika pavadīšanas veids. Pirmais solis – izvērtē savu ēdienkarti, izvēlies savam dzīvesveidam atbilstošu pārtiku. Pilngraudu produkti, pākšaugi, rieksti, sēklas un sēnes, augļi un dārzeņi satur balastvielas, dod gan sāta sajūtu, gan palīdz zarnu darbībai. Tās palēnina uzturvielu uzsūkšanos, tādējādi normalizējot gan cukura, gan holesterīna vielmaiņu.

Sabalansēta ēdienkarte nenozīmē tūlītēju svara zudumu. Ir jāsamazina uzņemtā ēdiena daudzums, diemžēl arī aizmirstot par milzīgām papildporcijām. Un viens gan – svara samazināšanas komplektā iekļauj aktīvs dzīvesveidu gan ikdienā, gan brīvdienās!

Informāciju sagatavoja "Aptiekāra žurnāls"