Skaļi solījumi nav pierādījums – jaunā infografika aicina pārbaudīt faktus par uztura bagātinātājiem
Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti, nevis zāles – to būtu svarīgi atcerēties pirms lietošanas uzsākšanas. Apgalvojumi, ka uztura bagātinātāji spēj ārstēt vēzi, samazināt ķermeņa svaru, novērst depresiju vai izārstēt citas slimības, ir nepamatoti. Turklāt nepārbaudītu un nereģistrētu uztura bagātinātāju iegāde internetā var ne tikai iztukšot maciņu, bet arī apdraudēt veselību. Tāpēc Zemkopības ministrija (ZM), Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sadarbībā ar Valsts zinātnisko institūtu BIOR ir sagatavojuši praktiskus ieteikumus iedzīvotājiem, kuros skaidrots, kā izvērtēt uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību, pārbaudīt izvēlēto uztura bagātinātāju un atpazīt maldinošus un nepatiesus solījumus reklāmās.
Tuvojoties gada tumšajam laikam, pieaug interese par uztura bagātinātājiem, kurus iedzīvotāji nereti iegādājas pēc pašu iniciatīvas, bez ārstniecības personas rekomendācijām vai asins analīzēm, kas apstiprinātu konkrētu uzturvielu trūkumu.
PVD, ZM un BIOR atgādina: uztura bagātinātāji paredzēti uztura papildināšanai, nevis slimību ārstēšanai. “Robeža ir skaidra: uztura bagātinātājs nav zāles, tāpēc tiem nedrīkst piedēvēt īpašības ārstēt vai izārstēt slimības. Apgalvojumi par vēža ārstēšanu, kuņģa čūlas novēršanu, garantētu svara zudumu vai cukura līmeņa samazināšanu nav tikai radoša reklāma – tie var nodarīt reālu kaitējumu veselībai, ja cilvēks šādiem solījumiem notic, atliek ārstēšanos vai pat pārtrauc ārsta nozīmēto zāļu lietošanu,” uzsver Diāna Birkenfelde, PVD Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja.
Kad “veicina” reklāmā pārtop par “ārstē”
Apgalvojumus par uztura bagātinātāja ietekmi uz veselību sauc par veselīguma norādēm. Eiropas Savienībā atļautas tikai zinātniski pamatotas veselīguma norādes – tās izvērtē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), savukārt lēmumu par to apstiprināšanu pieņem Eiropas Komisija, uzturot atļauto veselīguma un uzturvērtības norāžu reģistru. Tikai atļautās veselīguma norādes drīkst izmantot uztura bagātinātāju marķējumā, reklāmas materiālos, sociālajos medijos, mājaslapās vai interneta tirdzniecības vietās.
Pat šķietami nelielas izmaiņas formulējumā var būtiski mainīt vēstījuma nozīmi. Piemēram, atļautā veselīguma norāde “magnijs palīdz samazināt nogurumu un nespēku” nav tas pats, kas frāze “novērš nogurumu pēc pārciesta COVID-19”. Tāpēc uztura bagātinātāju marķējumā un reklāmā nedrīkst apgalvot vai radīt iespaidu, ka produkts spēj novērst, ārstēt vai izārstēt slimību.
Jaunais ceļvedis iedzīvotājiem atspoguļo brīdinājuma signālus, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība uztura bagātinātāju reklāmās un informācijai interneta vietnēs. Īpaši kritiski jāvērtē apgalvojumi par:
- slimības ārstēšanu vai izārstēšanu;
- garantētu, ļoti ātru vai "brīnumainu" rezultātu;
- uztura bagātinātāju spēju aizstāt zāles vai ārsta nozīmētu terapiju;
- uztura bagātinātāja nepieciešamību ikvienam vai apgalvojumiem, ka veselība pasliktināsies, ja uztura bagātinātājs netiks lietots;
- ārstniecības personu ieteikumiem par konkrētiem uztura bagātinātājiem to reklāmās.
Par maldinošu reklāmu iedzīvotājus aicina ziņot PTAC un PVD
Lielākā daļa uztura bagātinātāju ražotāju ievēro noteikumus, tomēr ne vienmēr patērētājiem sniegtā informācija ir patiesa vai atbilst normatīvo aktu prasībām. Tāpēc PVD un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina ziņot par pārkāpumiem vai aizdomīgu informāciju. Ja pamanāt neatbilstošu vai maldinošu informāciju reklāmā, mājaslapās, interneta tirdzniecības vietnēs vai sociālajos medijos: saglabājiet ekrānuzņēmumu vai saiti uz konkrēto vietni, nofotografējiet redzēto informāciju un iesniedziet to PTAC mājaslapā – https://www.ptac.gov.lv/lv/sazinai-ar-ptac. Savukārt, ja uztura bagātinātājs nav reģistrēts PVD Uztura bagātinātāju reģistrā, rodas bažas par tā nekaitīgumu vai marķējumā norādītā informācija ir maldinoša vai neatbilstoša, ziņojiet PVD.
Nepārdomāta uztura bagātinātāju lietošana var radīt veselības riskus
Latvijā reģistrēts un normatīvo aktu prasībām atbilstoši marķēts uztura bagātinātājs pats par sevi negarantē, ka tas ir nepieciešams vai piemērots ikvienam. Atsevišķām iedzīvotāju grupām un cilvēkiem, kuri lieto medikamentus vai vienlaikus lieto vairākus uztura bagātinātājus, pastāv paaugstināts mijiedarbības un pārmērīgas atsevišķu uzturvielu uzņemšanas risks.
“Saprotama ir vēlme atrast unikālu kapsulu vai pulverīti, kas brīnumainā kārtā atrisina veselības problēmas. Reklāmu pārbagātība internetā un sociālajos medijos rada iespaidu, ka šādi risinājumi ir visiem vajadzīgi, tāpēc uztura bagātinātāju patēriņš turpina pieaugt – arī Baltijas valstīs, kur bieži lieto pat vairākus produktus vienlaicīgi. Taču vārdi “dabīgs” vai “augu izcelsmes sastāvdaļas” nenozīmē “drošs jebkurā devā un kopā ar jebkurām zālēm”. Ārstam jāizstāsta ne tikai par recepšu un bezrecepšu zālēm, bet arī par visiem vitamīniem, augu ekstraktiem un citiem uztura bagātinātājiem, ko lietojat – citādi mijiedarbību nevar pilnvērtīgi izvērtēt. Tas, ka uztura bagātinātājs “palīdzējis draugam” vai to iesaka satura veidotāji sociālajos medijos, automātiski nenozīmē, ka tas nepieciešams arī jums” uzsver Inese Siksna, BIOR Riska novērtēšanas un epidemioloģijas nodaļas vadītāja.
Četri svarīgi soļi pirms uztura bagātinātāju lietošanas uzsākšanas
- Izvērtējiet nepieciešamību. Ja uzturs ir pilnvērtīgs un daudzveidīgs, uztura bagātinātāju lietošana var nebūt nepieciešama.
- Pārbaudiet vai uztura bagātinātājs ir reģistrēts Atrodiet konkrēto produktu PVD Uztura bagātinātāju reģistrā.
- Rūpīgi izlasiet visu marķējumu. Īpašu uzmanību pievērsiet sastāvam, ieteicamajai dienas devai, brīdinājumiem, derīguma termiņam un atbildīgajam uzņēmumam.
- Nepārsniedziet ieteicamo dienas devu. Vairāk nenozīmē labāk - uzmanieties no vienu un to pašu vielu uzņemšanas ar vairākiem uztura bagātinātājiem.
Pirkums internetā: vienādi nosaukumi ne vienmēr nozīmē, ka tas ir viens un tas pats uztura bagātinātājs
Īpaša piesardzība jāievēro iegādājoties uztura bagātinātājus sociālajos medijos, ārvalstu interneta tirdzniecības platformās vai tīmekļvietnēs, kurās nav skaidri norādīts pārdevējs. Latvijā tirgotam uztura bagātinātājam jābūt iekļautam PVD Uztura bagātinātāju reģistrā. Ja produkta reģistrā nav atrodams, tad pircējs nevar būt pārliecināts par tā patieso izcelsmi, kvalitāti, sastāvu, lietošanas drošumu un iedarbību.
Pat tad, ja uztura bagātinātāja nosaukums izskatās pazīstams, citām valstīm, īpaši ārpus ES valstu tirgum paredzētai versijai var atšķirties sastāvs, sastāvdaļu daudzums, ieteicamā dienas deva vai cita būtiska informācija. Tāpēc pirms uztura bagātinātāju iegādes jāsalīdzina ne tikai zīmols, bet precīzs produkta nosaukums, ražotājs, sastāvs, ieteicamā dienas deva un marķējums. Ārpus Eiropas Savienības esoša pārdevēja solījums “piegādājam uz Latviju” pats par sevi nenozīmē, ka uztura bagātinātājs ir izvērtēts un atbilst Latvijas un ES normatīvo aktu prasībām.
Pirms iegādājies uztura bagātinātāju internetā, pārliecinies:
- vai uztura bagātinātājs ir atrodams PVD Uztura bagātinātāju reģistrā? Saite uz reģistru pieejama šeit.
- vai skaidri norādīts pārdevējs, ražotājs un kontaktinformācija?
- vai pieejams salasāms marķējums latviešu valodā, kurā norādīts sastāvs, ieteicamā dienas deva un brīdinājumi?
- vai reklāma nesola pārsteidzošus rezultātus, slimību izārstēšanu vai zāļu aizstāšanu?
Infografika pieejama: https://bior.lv/lv/aktualitates-lv/skali-solijumi-nav-pieradijums-infografika-aicina-parbaudit-faktus-par-uztura-bagatinatajiem/
Par Institūtu “BIOR”
Valsts zinātniskais institūts "BIOR" ir viens no vadošajiem pētniecības, laboratorisko izmeklējumu un zināšanu pārneses centriem Baltijā. Balstoties uz inovatīvām pētniecības metodēm, institūts rada praktiski pielietojamas zināšanas tādās jomās kā sabiedrības un vides veselība, pārtika, zivsaimniecība un veterinārmedicīna.
Papildu informācijai:
- 371 28752968
- prese@bior.lv
