Pavisam noteikti būt par aprūpētāju ir tas, kas man vislabāk izdodas un sanāk šobrīd.

"Līdz aprūpei nonācu, teiksim tā, jo bija slinkums no rīta ļoti agri celties, lai dotos uz darbu, kurā biju metinātājs. Man ir arī metinātāja izglītība, un zinu, ka metinātāja profesionāļi šobrīd ir uz izķeršanu un Rīgas pusē metinātāji pat saņem tīri labu atalgojumu. Negribētu apgalvot, ka bija gluži slinkums, bet gribējās slīdošu grafiku, kuru varētu pielāgot sev. Mājas aprūpē pavisam noteikti ir tā darba vide, kuru vari organizēt, saskaņojot ar aprūpējamo klientu. Mans darba grafiks ir viegli organizējams, varu paralēli arī mācīties, ja vēlos. Rīgā dzīvoju jau 11 gadus un visus šos gadus es strādāju arī SIA "MĀJAS APRŪPE". Man ir gods šajā uzņēmumā strādāt, jo redzu to pareizo attieksmi gan pret mums aprūpētājiem, gan klientiem. Hmmmm, tomēr nedaudz mazāk, jo vienu gadu domāju, ka aprūpētāja  darbs nav par mani, un mēģināju laimi citos darbos, bet teikšu tā, ka diezgan neveiksmīgi, un atgriezos atpakaļ tur, kur tagad ir mana vieta. Es nevēlos teikt, ka aprūpētāja darbs mani ļoti sajūsmina, bet nevaru teikt arī, ka tā nav. Pavisam noteikti būt par aprūpētāju ir tas, kas man vislabāk izdodas un sanāk. Saņemu pozitīvu novērtējumu gan no vadības, gan no klientiem, un man tas ir ļoti svarīgi. Es jūtos novērtēts un nenoliedzams ir gandarījums, ka kādam esi viss, kādam esi vienīgais draugs, esi vajadzīgs. Manī ir apziņa par šī darba nozīmīgumu, svarīgumu un tas, ka mani vienmēr kāds gaida."

SIA "MĀJAS APRŪPE" aprūpētājs Aleksejs Voronovs

Foto: Velta un aprūpētājs Aleksejs; autors: Arita Strode-Kļaviņa/Košumbildes

"Man pavisam drīz paliek 96 gadi. Es dzemdēju dvīņus. Manu dēlu noslepkavoja agrā jaunībā, un meita nomira pavisam nesen. Mana vienīgā mazmeita šobrīd dzīvo Amerikā un pieskata mani tik daudz, cik to atļauj attālums. Esmu pateicīga, ka man ir Aleksejs, kurš par mani ikdienā rūpējas, ir brīnišķīgs sarunu biedrs un lielāks pedants par mani pašu. Jāatzīst gan, ka sākotnēji biju ļoti samulsusi par aprūpētāju vīrieti, jo daļa aprūpes saistās ap personīgo higiēnu. Apmierināta par savu uzdrīkstēšanos un paļaušanos ieteikumam savā vecumā. Nevaru savu ikdienu bez Alekseja pat iedomāties."

SIA "MĀJAS APRŪPE" kliente, Alekseja aprūpējamā – Velta Jonaste

Uzticība aprūpētājas darbam vienā uzņēmumā jau 11 gadus!

"Kāpēc būt par aprūpētāju? Teikšu pavisam godīgi, ka mani sākumā uzrunāja tas, ka varu organizēt pati savu laiku, to pielāgot, vienojoties ar klientiem, saprotot to vajadzības. Šis darbs dod iespēju pašas ikdienu produktīvāk sakārtot, pagūstot visu to, ko nekad nevari pagūt, ja strādā darbā no pulksten 9 līdz 18. SIA "MĀJAS APRŪPE" strādāju jau kopš 2012. gada, un tie ir veseli 11 gadi. Tajā laikā mani aiz rokas atveda šajos darbos radiniece, kura jau šeit strādāja. Man svarīga bija un ir uzņēmuma reputācija, skatījums uz lietām, lai tas nebūtu vecišķs. Tad un tagad "MĀJAS APRŪPES" uzņēmuma vērtību skala ir nemainīga, un tas ir svarīgi. Uzņēmums ir stabils, nav samaitāts!

Ja pavisam atklāti, tad man bija ļoti bail mēģināt, bet tas, kas mani vienmēr mudina, ir domas, kuras neliek mierīgi gulēt – bet, ja nu tas ir par mani? Un ir!!! Es melotu, ja teiktu, ka visi klienti ir ļoti pateicīgi – ne vienmēr, bet tā ir tā visinteresantākā sadaļa. Katrs klients ir tik dažāds, un jārada ir atsevišķa pieeja, lai izveidotu šo uzticību, kontaktu.

Katrā ziņā rutīnas nav, jo katrs cilvēks ir ar savu raksturu, pārdzīvojumiem, pieredzes bagāžu, auru. Nevajag baidīties mēģināt, jo tu nekad neuzzināsi, ja nepamēģināsi! Gandarījuma sajūta par to, ka klientiem esi kas vairāk kā tikai aprūpētājs, sniedz neaprakstāmi saviļņotu gandarījumu."

SIA "MĀJAS APRŪPE" aprūpētāja Tatjana Drēviņa

Foto: Lija un aprūpētāja Tatjana; autors: Arita Strode-Kļaviņa/Košumbildes

"Pavisam drīz man paliek 90 gadu, un teikšu godīgi, ka man pietrūkst stundu dienā, lai pagūtu izdarīt visu to, ko esmu saplānojusi. Apgūstu datora prasmes, mācos lībiešu valodu, daudz lasu. Manā vecumā bez atbalsta neiztikt, jo ir daudz, ko pati nespēju vairs paveikt pati. Vai esmu viena? Jā un nē! Vienīgais dēls aizņemts darbos, apciemo retu reizi, savukārt mazbērns un mazmazbērns dzīvo Anglijā. Mani ikdienā pavada Tatjana, un esam patiesas draudzenes, katram tādu Taņačku novēlu. Ieklausās manās vēlmēs, iedziļinās manās problēmās, un vienmēr kopā rodam risinājumu situācijām. Man pirms tam ir bijušas citas aprūpētājas no citiem uzņēmumiem, un labi, ka tā pieredze bija ne visai laba, citādāk nebūtu atradusi savu Taņačku."

SIA "MĀJAS APRŪPE" kliente, Tatjanas aprūpējamā – Lija Šteinberga

Nekad dzīvē pirms tam neesmu saņēmusi tik ļoti sirds siltu un patiesu "paldies" kā no aprūpējamajiem.

"Pa dzīvi vienmēr esmu bijusi, teiksim tā, uz mērķi un rezultātu tendēts cilvēks. Jā, arī egoiste, jo šī īpašība ļāva jau agrā jaunībā sasniegt pirmo karjeras izaugsmes punktu gan studijās, gan darbā. Vadīju veikalu, un manā pakļautībā bija citi strādāt griboši censoņi. Šodien es atzīstu, ka skatījos uz dzīvi un cilvēkiem tā, it kā būtu galvas tiesu spēcīgāka, gudrāka, izglītotāka, spējīgāka. Šajā dzīves posmā arī apprecējos, piedzima dēls, un mans vīrs iekļuva ļoti smagā auto avārijā. Manas ambīcijas un skatījums uz dzīvi apmeta pamatīgu kūleni. Šādi aizsākās mans aprūpētājas pieredzes stāsts. Sākotnēji apkopu savu vīru un joprojām to daru, jo pēc smagā negadījuma vīrs ir tikai un vienīgi aprūpējams. Bija grūti apvienot klasiskās darba stundas kā veikala vadītājai, rūpēties par mājas pavardu, un vīrs arī prasīja zināmu uzmanību. Draugu mudināta, pametu veikala vadītājas darbu un nodevos aprūpētājas darbam, no kura arī aizmuku pēc neilga laika, domājot, ka tas taču nav par mani! Vienkārši bija grūti pieņemt to manu stāstu, es muku pati no sevis! Atgriezos veikala vadītājas postenī un, laikam ejot, atpakaļ par aprūpētāju. Es vienkārši pieņēmu situāciju un šodien varu teikt, ka dzīvoju mierā. Palīdzēt cilvēkiem vienmēr bijusi arī mana tāda kā misija, tikai karjeristes laika posmā es sevi vairāk redzēju kā ziedotāju, kura atbalsta finansiāli ar sapelnīto naudu. Šobrīd misijas forma ir mainījusies un es esmu tā, kura pati fiziski palīdz visiem tiem cilvēkiem, kuri ir smagi slimi, kuru spējas kaut ko izdarīt pašiem ir atņemtas. Jā, visi  smagie gadījumi, kuri jāaprūpē ir manējie, jo es tajos saskatu patiesumu, ļoti lielo bezspēcību un es kā aprūpētāja jūtos daudz vērtīgāka ar savu darbu, kas ir ne tikai fizisks, bet pārsvarā emocionāls, jo tev šis cilvēks ar savām dzīvē iegūtajām psihoterapeita spējām ir jāspēj uzmundrināt, noturēt pie pozitīvisma un vēlmes dzīvot.

Darbs nav viegls, bet kurš darbs tāds ir? Tas "paldies", ko saņemu no cilvēkiem, kurus aprūpēju, sniedz neaprakstāmu enerģiju. Nekad pirms tam neko tādu neesmu izjutusi un ar šodienas skatījumu varu teikt, ka cilvēcīgums vienam pret otru ir vispareizākā attieksme. Ja tas attiecībās nepastāv, tad ir jāmāca un jāmācās. Daudzi aprūpētāji ir ar augstākajām izglītībām un dažādiem stāstiem par to kā nokļuvuši aprūpētāja darbā. Man ļoti gribētos, lai nākotnē šo darbu vairāk novērtētu gan tie, kuriem ir jau bijusi saskarsme ar aprūpi, gan tie, kurus tas tikai vēl sagaida un sagaida absolūti visus! Rūpēties par kādu ir skaistākais, cēlākais, pacilājošākais darbs, kuru jebkad dzīvē esmu darījusi. Man ir ļoti liels gods būt tādam cilvēkam, kurš maina cilvēku dzīves uz labu, pozitīvu noskaņu par 360 grādiem, bieži vien to dzīves pēdējos elpas vilcienos."

SIA “MĀJAS APRŪPE” aprūpētāja Oksana Roščenkova

Foto: Vita un aprūpētāja Oksana; autors: Arita Strode-Kļaviņa/Košumbildes

"Esmu guloša jau labu laiku. Esmu ar invaliditāti. Jūtu, ka sāk palikt aizvien grūtāk izteikties un teju brīžiem neiespējami. Jā, tā ir multiplā skleroze… Neārstējama. Ar mani nepavisam nav viegli. Cilvēkus nepieņemu kā sugu. Ar Oksanu ir citādi, jo, tiklīdz viņa iziet ārā pa durvīm, es nevaru sagaidīt, kad atkal Oksana atgriezīsies mani apciemot. Savai aprūpētājai es uzticos, un tas ir retums. Viņa liek man smaidīt un bieži vien tā kārtīgi pasmieties pašai par sevi!"

SIA “MĀJAS APRŪPE” kliente, Oksanas aprūpējamā – Vita Kārkliņa

Mājas aprūpe, SIA
Tālrunis 27027050
majasaprupe.lv