SIFILISS
luess - hroniska venēriska slimība, ar ko inficējas galvenokārt dzimumceļā (iegūtais sifiliss) vai kas pāriet no mātes uz bērnu grūtniecības laikā (piedzimtais sifiliss). Ierosinātājs ir mikroorganisms bālā treponēma (Treponema pallidum), kas pieder pie spirohetām. Bālās treponēmas var iekļūt organismā dažādās vietās, kur bojāta āda vai gļotāda (dzimumorgānos, mutes dobumā, konjunktīvā). Sifiliss bojā visus orgānus, bet visbiežāk tā pirmās pazīmes parādās ādā un gļotādā. Slimības gaita ir viļņveidīga, ar aktīvākiem periodiem, kad redzams ādas u.c. orgānu bojājums, un latentiem (apslēptiem) periodiem, kad sifiliss konstatējams tikai laboratoriski, izmeklējot slimnieka asinis.
Iegūtajam sifilisam ir 3 stadijas: I stadija - čūla, t.s. cietais šankrs; II stadija - izsitumi ādā un gļotādā; III stadija - sabrūkoši mezgli, t.s. gummas. I stadija sākas pēc inkubācijas perioda (vidēji 3-4 nedēļas). Vietā, kur organismā iekļuvušas bālās treponēmas, - parasti uz ārējiem dzimumorgāniem - veidojas virspusēja vai dziļāka koši sarkana čūla, kas parasti ir apaļa, bet var būt ovāla vai plaisveidīga, ar bezkrāsainiem izdalījumiem un sacietējumu pamatā (cietais šankrs). Čūla nesāp un neniez, izņemot gadījumus, kad tā iekaist. (Cietais šankrs neveidojas, ja bālās treponēmas iekļūst organismā tieši asinīs, bet pēc kāda laika rodas izsitumi, kas raksturīgi II stadijai.) Apmēram pēc nedēļas palielinās attiecīgās puses cirkšņu limfmezgli, - tie ir blīvi, elastīgi, kustīgi, nesāpīgi. 6 nedēļas pēc inficēšanās rodas pārmaiņas slimnieka asins olbaltumvielās. To var konstatēt laboratoriski ar Vasermaņa u.c. seroloģiskām reakcijām (Nelsona tests, imūnfluorescences, imūnadhēzijas reakcija), kas paliek pozitīvas, kamēr vien cilvēks slimo ar sifilisu. Infekcija izplatās organismā pa limfas ceļiem, un pakāpeniski palielinās cirkšņu, padušu, elkoņu, kakla, zemžokļa limfmezgli.
II stadija sākas 2 mēnēšus pēc inficēšanās. Izgājušas caur limfas barjeru, bālās treponēmas nokļūst asinīs un tiek iznēsātas pa visu organismu. Rodas daudzveidīgi izsitumi krūšu un vēdera ādā, kas nekādus subjektīvus traucējumus nerada. Lielākas, kopā saplūdušas kārpveida vai plūksnainas papulas (platās kondilomas) parādās uz dzimumorgāniem un ap anālo atveri. Tās var radīt niezi un sāpes. Izkrīt galvas mati sīkiem perēklīšiem. Kakla un krūšu ādā rodas balti plankumi, kas neizzūd vairākus mēnešus. Reizēm bojājas nagi. Plankumi un mezgliņi izveidojas arī mutes dobuma gļotādā. Bieži rodas sifilītiska angīna un balss saišu bojājums, kas saistīts ar ilgstošu aizsmakumu. Pakāpeniski 1-1 1/2 mēnešu laikā šīs parādības izzūd, jo organisms izstrādā pretvielas. Iestājas latentais periods bez jebkādām klīniskām slimības pazīmēm, bet slimnieks var inficēt veselos. 4-6 mēnešus pēc inficēšanās slimība atkal aktivējas un bojājumi rodas no jauna, tikai to ir mazāk. Pēc ilgāka vai īsāka laika tie atkal pazūd.
Ja slimnieks neārstējas, sifilisa aktīvie un latentie periodi mainās vairākus gadus pēc kārtas, līdz sākas III stadija, kas sākas apmēram 3-5 g. pēc saslimšanas. Ādā, gļotādā, kaulos un locītavās, iekšējos orgānos un nervu sistēmā rodas iekaisuma perēkļi - gummas (lielāki un mazāki mezgli), kuros notiek audu sabrukšana un veidojas ilgstošas čūlas, kas sadzīstot atstāj rētas. Gummas visbiežāk ir locekļos, galvā un sejā. Izveidojas seglveida deguns ar sabrukušu kaulaino daļu un izceltu mīksto daļu, kā arī atveres cietajās aukslējās starp deguna un mutes dobumu; tās apgrūtina ēšanu un runāšanu. Mēle var sacietēt, sarukt un pilnīgi zaudēt kustības spējas. No iekšējiem orgāniem visbiežāk tiek bojāta aorta, kur rodas aneirisma. Gummu attīstība rada funkcionālas un strukturālas pārmaiņas aknās, nierēs, kuņģī u.c. orgānos. Vēlīnie nervu sistēmas bojājumi izpaužas jušanas un kustību traucējumos, sāpju lēkmēs iekšējos orgānos, nespējā saturēt urīnu un izkārnījumus, personības degradācijā un pilnīgā plānprātībā (skatīt progresīvā paralīze). Var rasties redzes un dzirdes traucējumi un pat pilnīgs aklums un kurlums.
Ar piedzimto sifilisu bērns inficējas no slimas mātes grūtniecības laikā, kad bālās treponēmas izkļūst cauri placentai. Neārstētai slimniecei, kam sifiliss ir II stadijā, parasti bērns piedzimst pirms laika, nedzīvs vai dzīvotnespējīgs. Ja sieviete pirms dzemdībām ir ārstējusies, atkarībā no slimības ilguma bērns var piedzimt ar slimības izpausmēm, tomēr dzīvotspējīgs vai arī inficēts, bet bez ārējām slimības izpausmēm. Var piedzimt arī pilnīgi vesels bērns. Agrīnajam piedzimtajam sifilisam (izpaužas līdz 4 gadu vecumam) pazīmes ir tādas pašas kā iegūtajam sifilisam II stadijā: izsitumi ādā un gļotādā, ādas sabiezējumi pēdās un plaukstās. Bieži vien rodas sifilītisks plaušu, aknu, liesas u.c. orgānu iekaisums. Nepareizas kaulu attīstības dēļ locekļos bieži rodas lūzumi. Var deformēties galvaskausa paura un pieres daļa, rasties ūdensgalva un smagi psihiski traucējumi. Vēlīnajam piedzimtajam sifilisam (attīstās pēc 4 gadu vecuma) pazīmes tādas pašas kā iegūtajam sifilisam III stadijā: gummas ādā, kaulos, iekšējos orgānos un nervu sistēmā. Bieži rodas aklums, kurlums, īpatnēja zobu deformācija.
Ārstēšana. Sifilisa slimnieki ir uzskaitē ādas un venērisko slimību dispanserā; saņem zāles bez maksas un pēc izveseļošanās atrodas ilgstošā ārsta kontrolē. Jo ilgāks laiks pagājis kopš inficēšanās, jo smagāka ir slimības izpausme un ilgāks laiks nepieciešams tās izārstēšanai. Ja slimnieks nav ārstējies vairākus gadus, pilnīga izveseļošanās bieži vairs nav iespējama. Sifilisu ārstē ar antibiotikām, bismuta preparātiem, joda preparātiem, vitamīniem, biostimulatoriem, izmanto arī drudža terapiju, fizioterapiju, ārstēšanos kūrortā. Ļoti svarīgi ir ievērot pareizu dzīves režīmu, kategoriski aizliegti alkoholiski dzērieni. Piedzimto sifilisu var pilnīgi izārstēt, ja bojājumi nav smagi un ārstēšana sākta agri. Vēlīnā piedzimtā sifilisa formas grūti padodas vai nemaz nepadodas ārstēšanai. Profilakse. Jāizvairās no gadījuma dzimumsakariem. Piedzimtā sifilisa profilaksi veic sieviešu konsultācijās. Atkarībā no grūtniecības ilguma izdara abortu vai izraisa priekšlaicīgas dzemdības, lai neļautu piedzimt sifilisa izkropļotam bērnam. Att.
