Seksualitāte senioru vecumā: Kāpēc par to jārunā?

Vai tas vispār ir aktuāli?

Statistikas dati liecina, ka 60+ gadu vecumā Latvijā sieviešu jau ir krietni vairāk nekā vīriešu, taču, kā uzsver psiholoģe, dzīve nebeidzas vienā noteiktā vecumā, un arī attiecībā uz seksualitāti, sasniedzot kādu gadu skaitli, nav jāpieņem lēmums, ka tas uz mani vairs neattiecas. Speciāliste ir pārliecināta: seksualitāti ir iespējams piedzīvot līdz pēdējam elpas vilcienam, tas ir tikai izvēles jautājums. Piedzīvot gan no fiziskās, gan mentālās veselības viedokļa.

Arī gerontoloģijas klīnikas vadītājs atzīst: "Teikt, ka šādu, ar seksualitāti saistītu, jautājumu nav senioru dienas kārtībā, būtu melot. Esmu ievērojis, ka tikai tā daļa, kuriem šis jautājums ir kļuvis ārkārtīgi aktuāls, ļoti kautrīgi sāk par to runāt. Es pieņemu, ka šī problēma ir daudz plašāk izplatīta, vienkārši cilvēki to patur pie sevis. Tie ir veci stereotipi, ka cilvēkiem pēc 60 vai lielākā vecumā seksa nav. Ir jāizturas ar cieņu pret to, kas konkrētajam cilvēkam ir aktuāls."

Primārais – attiecības

Speciālisti aicina skatīties plašāk un saprast, ka seksualitāte nav tikai dzimumakts. "Ir jāatgādina sev, ka mana seksualitāte nav mans sekss un mans sekss nav mans dzimumakts. Mēs varam gūt baudu sirsnīgi un jaudīgi, obligāti nenodarbojoties vienmēr ar dzimumaktu," uzsver psiholoģe. Savukārt ginekoloģe akcentē, ka seksualitāte ir savstarpējās attiecības, kas jebkurā vecumā ir ļoti svarīgas, bet, sasniedzot 50 un 60 gadu vecumu, tās kļūst vēl svarīgākas. "Laikā, kad bērni ir izauguši, mazbērni sagaidīti, vienai daļai pieaugušo bērnu vecāki vairs nav vajadzīgi ne fiziski, ne emocionāli, līdz ar to pāris paliek divatā viens ar otru," novēroto stāsta speciāliste. Tad arī iezīmējas ikdienišķā kopā būšana, kas kļūst arvien aktuālāka – rīta buča, vakara buča, glāsti, sarunas un arī iziešana sabiedrībā.

Sekss mainās. Seksualitāte mainās

Gadiem ejot, cilvēki arvien lielāku vērību sāk pievērst gan potencei, gan orgasma neesamībai. Tas norāda, ka cilvēkus satrauc spēja kvalitatīvi nodarboties ar dzimumaktu. Psiholoģe gan uzsver, ka vīriešiem nevajadzētu pārāk ieciklēties uz potences jautājumiem: "Kungu gadījumā dzimumloceklis noteikti nebūs potences rādītājs, jo vīrietim taču nav jāidentificējas ar savu locekli. Ir ļoti vēlams, ka vīrietis sevi sajūt kā personību ar daudzām un dažādām prasmēm." Speciālisti teic, ka ir apsveicami, ja cilvēki apzinās savas vajadzības un saņemas šos jautājumus risināt. Arī pieejamos palīglīdzekļus seksuālās dzīves daudzveidošanai speciālisti vērtē pozitīvi.

Ginekoloģe norāda, ka tieši sievietēm, ja viņas piedzīvo ilgstošu seksuālo neapmierinātību, tas var atsaukties uz veselību: "Piemēram, nervozitāte, miega traucējumi, problēmas krūtīs – viss, kas notiek emocionāli, atsaucas uz sievietes veselību, arī uz sadzīvi."

Kā pieņemt, ka esmu viena?

Speciālisti ir vienisprātis, ka dāmām, kas ir palikušas vienas, ir jāmeklē risinājumi, kā piepildīt savu dzīvi. Profesors uzsver, ka tas galvenokārt ir jautājums par prātu, jūtām un sevis pieņemšanu. Viņaprāt, katram ir jāatrod savs veids, kā justies labi: "Cilvēks var pats sevi harmonizēt, pats sevi pazīst vislabāk un zina, kā sev var palīdzēt. Fiziskas aktivitātes, laba grāmata, mūzikas skaņdarbs, filma, teātris, ūdens klātbūtne, laiks ar sevi. Vai nu cilvēks pats atrod šīs lietas, kā darīt sevi spēcīgāku, vai aiziet pie psihologa. Centieni izveidot attiecības ir vajadzīgi, bet ir jāizstrādā kāds plāns B, kā es pati dzīvošu," ir pārliecināts profesors.

Arī ginekoloģe uzskata, ka šobrīd ir daudz iespēju, kā sevi uzturēt tonusā, – ar kustībām, ēdienkarti, ar savām domām un attieksmi pret sevi. "Ir jāmīl sevi. Jākustas un jādara sev patīkamas lietas," aicina ginekoloģe un norāda, ka, piemēram, šobrīd tik populārā biodeja nemaz neprasa partnera esamību.

Nav neglītu dzimumorgānu!

Profesors atklāj, ka šobrīd Latvijā plašu popularitāti ir guvušas estētiskās ginekoloģiskās operācijas, un, viņaprāt, arī šis ir pieņemams variants, kā uzlabot savu pašsajūtu. Tomēr psiholoģe atgādina: ja sieviete sevi nepieņems, pirmkārt, psihoemocionāli, tad operācijas pašsajūtu neuzlabos. Tāpat speciāliste norāda, ka transformācija ir normāla dzīves pieredze un mums nav jānomirst tādiem, kādi piedzimām: "Tur jau tā sāls, ka mēs izejam cauri pārmaiņām. Nav neglītu dzimumorgānu! Piemēram, ko gan īsti nozīmē kaunuma lūpu estētiskums? Un vai esmu gatava atdot savu jutekliskumu izskata dēļ? Ko es gribu darīt ar šo orgānu – rādīt kādam vai sajust caur to? Pirms operācijām ir jāapzina visi riski par komplikācijām un jākonsultējas ar ārstu. Ķermenis mums ir viens, un jāapdomā šādi radikāli soļi," psiholoģe aicina aizdomāties.

Vajadzīgie pieskārieni

Psiholoģe pauž novērojumu, ka Latvijā daudzi vecākās paaudzes pāri dzīvo nepārtrauktā aizvainojumā viens uz otru, pāru starpā ir daudz dzēlīgu frāžu, ironijas. Apkārt redzami piemēri, kad attiecībās valda apvainošanās izjūta. "Tā noteikti ir attīstāma tēma, lai 60+ gadu vecums paietu vairāk smieklos. Bieži pietrūkst labvēlības, vairāk vajag iepriecināt otru," iesaka psiholoģe. Pētījumi rāda, ka depresija un vientulības izjūta kā fenomens rodas no tā, ka cilvēki nesaņem nomierinošu stimulu caur ādu: "Šajā vecumā nebūs aktuālas īpašas seksuālās pozas, uzsvars jāliek uz maigākiem pieskārieniem. Arī tā var nonākt intīmā saskarē."

Labai cilvēka pašsajūtai ļoti būtiska ir pieskārienu pieredze, tādēļ, lai uzlabotu pats savu pašsajūtu, var padomāt par citiem pieskāriena veidiem, ja attiecību nav vai tās ir sliktas. Piemēram, ūdens imitē pieskārienus, arī mājdzīvnieka esamība un kontakts ar to var uzlabot pašsajūtu.

"Saskarsme ir ļoti svarīga, un erotika iegūst pavisam citu nokrāsu. Lielākā vecumā tā tiek vairāk virzīta uz sirsnīgo satikšanos empātiskā līmenī un nav vērsta uz performanci vai uz to, kā es sevi pierādīšu," tā seksualitāti senioru vecumā raksturo psiholoģe.