Saules netrūkst, bet vitamīna D deficīts paliek?

Foto: Katya Alagich/Flickr

Beidzot esam sagaidījuši vasarīgo, karsto un saulaino laiku, un viena daļa no mums to pilnībā arī izbauda. Citi ir neapmierināti ar karstumu un pie pirmās iespējas meklē telpas, kurās gaisa temperatūru regulē kondicionieris.

Tie, kuriem atvaļinājums aiz kalniem, ik dienas atrodoties telpās, daudz pie saules netiek, citi savukārt regulāri ieziežas ar krēmu pretsaules iedarbībai, lai tikai dermatologi neteiktu, ka pats būsi vainīgs, ja saslimsi ar ādas vēzi. Īpaši centīgi ar saules aizsardzības krēmiem māmiņas ieziež savus bērnus.

"Pēc būtības šāda piesardzība ir pareiza, taču - kā jebkur, arī šeit nevajadzētu būt pārspīlējumiem, jo, kā liecina jaunākie pētījumi, pārāk intensīvi lietoti ādas aizsardzības krēmi traucē veidoties organismam svarīgam hormonam, vitamīnam D. Tam ir daudz lielāka nozīme mūsu veselības saglabāšanā nekā vēl pirms pāris gadiem tika uzskatīts", saka Capital Clinic Riga endokrinoloģe Gita Erta.

Vitamīns D nemaz nav vitamīns

Izrādās, ka vitamīns D nemaz nav vitamīns, bet gan hormons, kas tiek ražots ar ādas palīdzību. Tādējādi āda kļūst par dziedzeri, par endokrīnu orgānu. Vitamīns D jeb, kā mēs skaisti varam nosaukt – saules hormons - ir neatsverams ne tikai kaulu, bet gandrīz visu orgānu veselības uzturēšanai. Vitamīna D pietiekamībai vai trūkumam ir liela nozīme gandrīz visu hronisku slimību attīstībā.

Mūsu platuma grādos 80- 90% iedzīvotāju pietrūkst D vitamīna, īpaši ziemas mēnešos. Tādēļ vasara ir laiks, kad atļaut organismam šo svarīgo hormonu saražot, pēc iespējas vairāk atrodoties nevis slēgtās telpās un automašīnās, bet gan svaigā gaisā, jo mūsu dzīves stils arī lielā mērā ietekmē to, vai vasarā sasmelsimies saules hormonu vai nē. Vasaras laikā vitamīna D līmenis organismā var palielināties līdz pat divām reizēm.

Ne tikai maziem bērniem un veciem cilvēkiem

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka D vitamīna trūkums attiecas tikai uz maziem bērniem un veciem cilvēkiem – tik ilgi, kamēr pirms vairākiem gadiem Amerikā un pēc tam Vācijā tika veikti pētījumi, kas apliecināja, ka tas attiecas uz visu cilvēku veselību.

Vācijā veiktais pētījums, kurā piedalījās cilvēki vecumā no 1,5 līdz 90 gadiem, liecina, ka nav nevienas vecuma grupas, kurai nebūtu konstatēts vitamīna D trūkums. Pretēji agrākajiem pieņēmumiem, izrādījās, ka vismazākais vitamīna D deficīts ir mazākajiem bērniem, taču tam ir izskaidrojums – rahīta profilakses programmas ietvaros visi mazuļi saņem vitamīnu D. Otrajā dzīves gadā šī terapija parasti tiek pārtraukta, jo tad bērni paši var skraidīt un rotaļāties brīvā dabā, tādējādi uzņemot D vitamīnu, taču nākas atzīt, ka arī tas ir mainījies – mūsdienās bērni daudz vairāk atrodas telpās pie datoriem vai televizoriem, nekā svaigā gaisā. Turklāt, ja tomēr ģimene dodas brīvā dabā, bērna āda nekavējoties tiek ieziesta ar saules aizsardzības krēmu.

Saules aizsardzības krēmi kavē vitamīna D veidošanos

Vai tiešām saules aizsardzības krēmiem var būt tik ievērojams negatīvs efekts? Endokrinoloģe skaidro: "Diemžēl jā. Amerikāņu pētnieks, profesors Maikls Holiks jau pirms daudziem gadiem pierādīja, ka saules iedarbības rezultātā jau tajā pašā dienā vitamīna D produkcija krasi pastiprinās, bet turpmākajās dienās organisms to atkal patērē. Ja cilvēks ieziežas ar saules aizsardzības krēmu, D vitamīna produkcija tiek bloķēta par 95%. Ja krēma aizsardzības faktors ir 15, tie jau ir 99,5%."

Kad un kā uzturēties saulē?

Līdzās pozitīvajai iedarbībai uz veselību, D vitamīna sagādāšana vasarā nemaksā neko – tas nav mazsvarīgs aspekts. Lai veicinātu vitamīna D produkciju, nav jācepinās saulē visu dienu. Daudz nedos arī agrie rīta saules un vēlie vakara saules stari. Fiziķi esot aprēķinājuši, ka UV stari Zemi vismazāk sasniedz tad, kad saule pie debesīm atrodas zemāk par 45°. Vasarā tas ir laikā pirms 10.00 un pēc 16.00, bet aukstajā gada laikā no oktobra līdz februārim – visu laiku. Vislabākais laiks vitamīna D produkcijai ir pusdienlaiks, jo tad UV starojumu vismazāk absorbē atmosfēra. Tā kā pusdienlaikā parasti ir vislielākais karstums, un cilvēki no tā izvairās, tad nākas secināt, ka arī vasarās cilvēkiem vērojams D vitamīna trūkums. Taču daudz jau nevajag – vasarā pietiek ar 5-10 minūtēm, kuras pavadām pusdienas saulē ar neapsegtām rokām un kājām, lai iegūtu kārtīgu devu D vitamīna. Nevajadzētu gan aizmirst aizsegt seju, jo sejas āda ir tā, kas parasti saņem par daudz, nevis par maz saules staru, un diemžēl ap 70% bazaliomas jeb baltā ādas vēža slimības gadījumu veidojas tieši uz sejas, kakla, ausīm, kas saņem vislielāko saules starojumu.

Kāpēc D vitamīns tik labs?

"Ļoti svarīgi ir izprast vitamīna D ietekmi uz cilvēka imūnsistēmu, jo tā ir daudz kompleksāka, nekā agrāk tika uzskatīts, un ir iesaistīta gandrīz visu hronisko slimību attīstībā. Tā kā vitamīns D imūnsistēmas ietvaros iedarbojas neskaitāmās formās, tā trūkums atsaucas uz visu cilvēka veselību, īpaši saasināti veicinot tā dēvētās civilizācijas slimības. Taču arī sezonālās slimības, piemēram, regulāra saslimšana ar gripu, var liecināt par D vitamīna trūkumu. Japānā veiktais pētījums parādīja, ka skolniekiem, kuri ikdienā saņēma D vitamīnu, saslimšana ar gripu ( A tipa) būtiski samazinājās jau pirmajā ziemā, bet izcils efekts izrādījās saistībā ar astmu – tā samazinājās par 80%", skaidro Gita Erta.

Kā nosaka D vitamīna trūkumu?

D vitamīna deficītu vai pietiekamību var ļoti vienkārši noteikt – veicot asins analīzes. Tikai bieži vien cilvēki domā, ka citiem, iespējams, ir vitamīna D deficīts, bet pašam jau nu gan nē. Bet ārsti iesaka ik pa laikam šādas analīzes veikt, lai nepieciešamības gadījumā noteiktu labāko terapiju. Ja cilvēks veic analīzes, un tās liecina, ka vitamīna D pietiek, taču cilvēks pēc tam ilgstoši nerādās saulē, iespējams, ka krājumi pazūd. Vitamīna D krājumi katram cilvēkam atšķiras. Piemēram, cilvēkiem ar lieko svaru daļa D vitamīna uzkrājas taukaudos. Parasti 3-4 nedēļu laikā vitamīns D asinīs samazinās uz pusi, ja tas netiek atjaunots, kā tas notiek ziemā.

Tiem, kuriem vasaras beigās analīzes uzrāda, ka vitamīns D teju sasniedz normu, jārēķinās, ka ziemā būs tā deficīts, tādēļ tad vajadzēs uzņemt mākslīgā D vitamīna devas. Par nepieciešamajām devām endokrinoloģe saka: "Ja kāds strādātu uz zemūdenes vai šahtās, un būtu apmēram 70 kg. smags, tam ik dienas būtu jāsaņem 4000 darbības vienību D vitamīna. Parastos apstākļos tās būtu ap 700 – 800 vienības, ziemā nedaudz vairāk. Ja cilvēkam ir pārmēru liels svars, D vitamīns pazūd taukaudos, tādēļ tam šī deva ir jādubulto. Tādēļ ir svarīgi apmēram 3 mēnešus pēc D vitamīna devu lietošanas uzsākšanas veikt analīzes, lai pārliecinātos par tā līmeni asinīs. Bērniem pirmajā dzīves gadā šī norma ir noteikta visā pasaulē vienāda: 400 – 800 darbības vienību. Sievietēm grūtniecības laikā būtu ieteicams uzņemt 400 darbības vienību D vitamīna visu grūtniecības laiku".

Sauļoties vai dzert tabletes?

Uz jautājumu, vai ir atšķirība, kādā veidā uzņemt D vitamīnu – ar sauli, vai medikamentiem, ārste atbild - viennozīmīgi, jā. Jo saule un gaisma mums sniedz vēl arī daudzus citus pozitīvus labumus- saules infrasarkanie stari veicina kolagēna sintēzi ādā, gaisma ir nepieciešama melatonīna produkcijai, kas liek justies labi dienas/nakts ritmā un neizjust depresīvus stāvokļus u.c. Tādēļ - ar pateicību un saprātīgi izmantosim mūsu īso vasaru un sauli savas veselības labā! Protams, ja cilvēks neuzņem D vitamīnu ar sauli, ir labāk to uzņemt ar medikamentiem, nekā nemaz.